“Vai man jāiet uz banku izņemt savi ietaupījumi?” Pirmajā mirklī prātā nāk atbilde, ka ne 0
“Pasaulē plosās koronavīrusa izraisītā krīze, vai man jāiet uz banku izņemt savi ietaupījumi?” nesen pajautāja kāds paziņa. Lai gan pirmajā mirklī prātā nāk atbilde, ka ne, tomēr jautājums pietiekami interesants.
Pasaules valstu valdības sper mēroga ziņā agrāk nepieredzētus pasākumus ekonomikas glābšanai – ASV apstiprina divus triljonus (2000 miljardu) dolāru lielu palīdzības programmu ekonomikai.
Divi triljoni – tas ir nedaudz mazāk kā puse ASV federālā budžeta, kas 2019. gadā bija 4,45 triljoni USD.
Eiropas Savienība apstiprinājusi, ka Eiropas Centrālā banka par 750 miljardiem eiro uzpirks dalībvalstu parādzīmes, tātad – aizdos naudu valstu valdībām krīzes pārvarēšanai, turklāt tiks piešķirta pieeja 37 miljardiem eiro no Kohēzijas fonda investīciju veikšanai pēc krīzes, un Latvijai no šīs summas būs pieejami 792 miljoni eiro.
Latvijas valdība apstiprinājusi palīdzības programmu ekonomikai divu miljardu eiro apmērā jeb 20% no gada budžeta.
Turklāt nekur nav teikts, ka ar šiem pasākumiem pietiks krīzes pārvarēšanai un pie tiem apstāsies. Kā šie ekonomikā ieplūdinātie naudas kalni ietekmēs naudas stabilitāti?
Kā skaidro Latvijas Bankas Finanšu tirgus analīzes daļas vadītājs Gunārs Bērziņš, uzņēmumiem un iedzīvotājiem eirozonā ir svarīga raita finanšu tirgus darbība, lai, saskaroties ar naudas pieejamības grūtībām vīrusa krīzes dēļ, tiem būtu iespējas risināt ar īslaicīgo ienākumu kritumu saistītos sarežģījumus, piemēram, saņemot aizņēmumus vai atliekot aizdevumu atmaksas termiņus.
Ar Eirosistēmas (Eiropas Centrālās bankas un visu eirozonas dalībvalstu centrālo banku apvienība. – Aut. piez.) lēmumu par parādzīmju uzpirkšanu 750 miljardu eiro vērtībā tā palīdz valdībām, uzņēmumiem un iedzīvotājiem nodrošināt tādus finanšu nosacījumus, kas ļautu pēc iespējas sekmīgāk pārvarēt koronavīrusa radīto krīzi tautsaimniecībā.
Jāpiebilst, ka vienlaikus Eirosistēma rūpējas arī par cenu stabilitāti un inflācijas mērķu izpildi.
“Lai labāk izprastu, kādā veidā šajā un aizvadītajā nedēļā pieņemtie ECB lēmumi ietekmēs eirozonas un Latvijas ekonomiku, ir svarīgi paturēt prātā vispārējos principus, pēc kuriem ECB un pārējās centrālās bankas vispār darbojas.
Ikdienā, bet it sevišķi krīžu laikā centrālās bankas uzdevums ir nodrošināt, ka naudas aprite ekonomikā turpinās pēc iespējas netraucēti.
Nav noslēpums, ka dažādu satricinājumu un krīžu apstākļos uzņēmumu, banku un arī iedzīvotāju vēlme naudu tērēt un aizdot ievērojami samazinās, bet pieaug vēlme naudu pietaupīt un uzkrāt.
Lai arī no katra individuālā skatpunkta šāda rīcība ir racionāla, kopumā tautsaimniecībai papildu piesardzība tēriņos un naudas aprites palēnināšanās rada riskus vēl vairāk pasliktināt valsts ekonomisko stāvokli.
Tāpēc šajos apstākļos centrālās bankas darbojas kā “pēdējās instances pircējs” dažādiem aktīviem, tādējādi radot papildu pieprasījumu, neļaujot cenām krasi krist un naudas apritei samazināties.
Būtībā centrālās bankas cenšas ieplūdināt ekonomikā lētu naudu, dodot valdībām un bankām naudu, ko ieplūdināt ekonomikā krīzes pārvarēšanai,” skaidro Bērziņš.
“Tomēr, pat ja šobrīd Latvijas uzņēmumi būtu izlaiduši vai plānotu izlaist vērtspapīrus, ECB un Latvijas Banka nepirktu tos visus bez izņēmuma.
Vēlreiz jāuzsver – centrālās bankas rūpējas, lai kopumā stabili un finansiāli spēcīgi uzņēmumi necieš no pēkšņas naudas aprites krituma.
Arī esošo aktīvu programmu ietvaros ECB ir uzpirkusi tikai tādus vērtspapīrus, kam piešķirta noteikta reitinga pakāpe – neviens cents no ECB naudas vērtspapīru programmas ietvaros nav ticis iztērēts, lai atbalstītu uzņēmumus, kuri neatbilst noteiktajām prasībām.”
G. Bērziņš skaidro arī, ka jāuztraucas par eiro kursa svārstībām nav.
“Eiro un ASV dolārs ir brīvi peldošas valūtas, kas pārstāv lielas un spēcīgas ekonomikas. EUR/USD kurss jau ilgāku laiku ir bijis diezgan stabils, svārstoties nelielā amplitūdā, pat neskatoties uz to, ka pasaulē ir sarežģījumi.
Aiz lielajām valūtām kā stabili cietokšņi stāv šo attīstīto valstu tautsaimniecības, un, lai gan valūtas var svārstīties, ne par kādu devalvāciju šeit runas nav.
Šobrīd eiro vērtība attiecībā pret ASV dolāru ir vēsturiskā svārstību koridora vidū, bet attiecībā pret Lielbritānijas sterliņu mārciņu eiro ir nostiprinājies līdz vēsturiski augstākajam līmenim. Ja pilsoņu ienākumi ir eiro, tad šo nelielo svārstību ietekme uz ikdienas dzīvi praktiski nav jūtama.”
