Vai jāatgriež tautības ieraksts pasē, ja cilvēks to vēlas? 0
Maija Ķīkule: “Tautība pasē pēc personas vēlēšanās būtu jānorāda, jo tas liecina, ka cilvēks atzīst savu izcelsmi, lepojas ar saviem vecākiem un vecvecākiem. Tiem, kas nevēlas norādīt tautību, visticamāk, par savu izcelsmi ir kauns. Taču tam tā nevajadzētu būt.
Jāapzinās, ka etniskā piederība ir spēks, kas mūs šajā laikmetā vieno. Eiropieši šīs vērtības jau sen aizmirsuši, tāpēc vismaz mazām tautām būtu jāceļ saulītē sava piederība.”
Anita Rihlicka: “Vērtēju pozitīvi, ka cilvēkiem tiek dota izvēles brīvība. Tikai katrs pats nosaka, vai vēlas celt savu nacionālo pašapziņu, drukājot tautību pasē, vai arī no šīs iespējas atsakās.”
Irina no Daugavpils: “Manuprāt, nav būtiski, kāda tautība norādīta pasē. Tikai Latvijā rodas strīdi par tautību un pilsonību. Kāda ir pilsonība, tādai jābūt arīdzan tautībai. Vēsturiski izveidojies, ka Latvijā dzīvojuši dažādu tautību pārstāvji. Taču tas cilvēkus dara tikai bagātākus. Tauta nav jādala divās daļās, tas neveicinās saliedētību un neradīs patriotiskas jūtas.”
Diāna Vanaga: “Atbalstu šo ideju, jo katram cilvēkam ir jābūt izvēles brīvībai. Īpaši svarīgi tas ir mūsu valstī, kur politiķi ik pa laikam cenšas sadrumstalot Latvijas iedzīvotājus, veidojot naidīgas attiecības starp latviešiem un minoritāšu pārstāvjiem. Uzskatu, ka cilvēks ir jāvērtē pēc viņa personības, nevis pēc ieraksta pasē par tautību. Pase ir personu apliecinošs dokuments, tāpēc tai būtu jāsatur tikai būtiskākie dati par indivīdu; tautības norādīšana savukārt jau ir pārāk detalizēts ieskats personas privātajā dzīvē, tāpēc to dokumentā jānorāda pēc izvēles.”
Valērijs Aleksejevs: “Neuzskatu, ka mūsdienu multikulturālajā sabiedrībā pasē būtu nepieciešams norādīt tautību. Pat ja tā tiktu iespiesta dokumenta lappusēs, tad daudzu cilvēku gadījumā informācija nebūtu adekvāta. Piemēram, no tēva puses esmu krievs, no mātes puses rados ir ebreji un vācieši. Līdz ar to, ja nevēlos apvainot nevienu no vecākiem, kādas ziņas sniegt par savu tautību? Mūsdienās tautību robežas ir pārāk neskaidras un izplūdušas. Latvijā šis jautājums tiek pārlieku dramatizēts. Manuprāt, būtiskāk par tautības ierakstu ir cilvēka lojalitāte valstij un sabiedrībai, kurā viņš uzaudzis un dzīvo.”
Lidija Strautāne: “Daudzi iebilst, ka tautības norādīšana pasē ir aplama doma, jo lielākā daļa iedzīvotāju izjūt sevi kā piederīgus vismaz divām vai pat vairākām etniskajām grupām. Manuprāt, šis jautājums risināms pavisam vienkārši. Valoda, kurā māte dungo šūpuļdziesmu savam mazajam ķiparam, arī nosaka bērna tautību. Ja kāds akurāt nevar pieslieties vienai grupai, būtu jāpieļauj izņēmuma gadījumi, kad cilvēks pasē norādītu abas savas tautības – no mātes un tēva puses.”
Reinis Puķītis: “Ja būtu iespēja, tad labprāt norādītu pasē “eiropietis”. Nejūtos piederīgs vienai noteiktai tautībai, manā dzimtā ir īsts tautību mikslis. Domāju, līdzīga situācija ir ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Pārāk ilgi mūsu zemē saimniekojuši sveši spēki, tāpēc nav brīnums, ka gadu desmitu un pat simtu laikā esam pamatīgi sajaukušies. Tajā nav nekā nosodāma. Tieši otrādi – mūsu pasēs būtu jābūt ierakstam, ka esam kosmopolīti.”
Anita Lavrinoviča: “Nelabprāt norādītu tautību pasē, jo, strādājot vai ceļojot pa Eiropu, parasti nākas skaidrot, kāpēc blakus pilsonībai vēl pievienots tautības ieraksts. Reiz, piedaloties starptautiskā projektā, norādīju, ka esmu krieviete, lai gan man ir Latvijas pilsonība. Projekta organizētāji automātiski nolēma, ka nāku no Krievijas. Tautības norādīšana tikai sarežģī ikdienu.”
Fakti Latvijas iedzīvotāju viedoklis par tautības norādīšanu pasē pēc personas vēlēšanās Noteikti jābūt tādai iespējai 46% Drīzāk jābūt tādai iespējai 36% Tautību pasē drīzāk nevajag rakstīt 7% Tautība pasē noteikti nav jānorāda 4% Nav viedokļa 7% Avots: TNS/LNT “900 sekundes”; aptaujāti 600 ekonomiski aktīvie Latvijas iedzīvotāji.
|
