Vai jāapspriež Valsts prezidenta sirdskaite? (+Infografika par sirds uzbūvi) 5
P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardioķirurgiem profesora Romāna Lāča vadībā ir izdevies likvidēt infekcijas avotu Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa sirds vārstulī, un, ņemot vērā slimības raksturu un operācijas apjomu, viņa veselības stāvoklis ir stabils, pastāstīja slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Sīle. Infekcijas skartais sirds vārstulis ir aizstāts ar vārstuļa protēzi. Stradiņa slimnīcā gadā tiek veiktas 1056 sirds operācijas, tostarp arī vārstuļu implantēšana. Eiropas valstu līmenī tas tiek uzskatīts par augstu rādītāju, vēl jo vairāk tādēļ, ka ir sasniegts labs rādītājs arī pacientu atveseļošanā, informēja L. Sīle.
Savukārt slimnīcas galvenais ārsts Arnolds Atis Veinbergs vakar Latvijas Televīzijas “Dienas ziņās” pastāstīja, ka operācija ilgusi trīs stundas un ka prezidenta atveseļošanās process būšot atkarīgs no viņa organisma spējām atjaunoties, taču rehabilitācijas process prasīšot ilgāku laiku.
Sīkāku informāciju par slimības cēloņiem ārsti pagaidām nesniedz, to darīšot šodien, ja vien pats Valsts prezidents tam piekritīs.
Vējoņa akceptu publiskot informāciju par viņa veselības stāvokli prezidentam lūgusi arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga, taču to Vējonis atļāvis tikai Valsts prezidenta kancelejai, no kuras uzzinājām, ka prezidents otrdien ir nokļuvis Gaiļezera slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikā ar vīrusa infekciju. Šī informācija pārsteidza ne vienu vien, jo parasti vīrusa infekcijas skarti slimnieki ārstējas mājās vai arī smagākos gadījumos tiek nogādāti Infektoloģijas centrā.
Ne vienam vien radās jautājums, kāpēc prezidents ir nokļuvis klīnikā, kur liela daļa pacientu atlabst pēc pārmērīgas alkohola lietošanas. Prezidenta preses sekretārs norādīja, ka pat žurnālisti ir pārsnieguši pieklājības robežas un uzdod jautājumus, kas jau robežojas ar bezkaunību. Bet galu galā Vējoņa veselības stāvokļa jautājums ir novedis pie pastiprinātas sabiedrības intereses, cik daudz mēs drīkstam uzzināt par augstākās valsts amatpersonas veselību.
Likuma “Par valsts noslēpumu” 5. pants noteic, ka valsts vadītāju veselības stāvoklis nedrīkst būt valsts noslēpums. Savukārt Pacientu tiesību aizsardzības likumā norādīts, ka ziņas par slimnieka veselības stāvokli nedrīkst izpaust bez saskaņošanas ar pašu pacientu. Jurists Agris Bitāns, kurš viens no pirmajiem specializējās medicīnas juridiskajos jautājumos, sacīja, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, vai valsts augstākā amatpersona spēj vai nespēj pildīt savus pienākumus veselības stāvokļa dēļ, un ka sīkāku informāciju par prezidentu var uzzināt tikai tad, ja viņš to sniedz pats vai atļauj sniegt ārstiem. ” Pēc šī gadījuma, visticamāk, aktualizēsies jautājums par to, ko nozīmē spēj vai nespēj pildīt savus pienākumus, kur ir tās robežas. Mūsu valsts likumos tas nav noteikts,” secināja Bitāns.
Atgādināšu, ka par šo jautājumu savā laikā sākās diskusijas arī Slovākijā. Tas notika pēc tam, kad Slovākijas prezidentam Rūdolfam Šusteram gadu pēc ievēlēšanas tika veiktas divas operācijas un pēc otrās operācijas, kad ārsti no viņa plaušām izņēma trombu, prezidenta veselības stāvoklis strauji pasliktinājās, pārstāja darboties vairāki dzīvībai svarīgi orgāni un viņš nokļuva ilgstošā komā. Slovākijas konstitūcija neatļāva prezidentu atcelt no amata veselības stāvokļa dēļ, bet pats atkāpties viņš nebija spējīgs, tāpēc tika izdarītas izmaiņas valsts pamatlikumā.
Arī ASV konstitūcijā ir veikti labojumi, kas noteic, ka viceprezidents un valdības vairākums var nosūtīt oficiālu paziņojumu Kongresam vai Senātam, ka prezidents veselības stāvokļa dēļ nav spējīgs pildīt savus pienākumus. Ja prezidents uzskata, ka tā nav taisnība un viņš spēj strādāt, tad viņš drīkst protestēt. Interneta portāls www.newrepublic.com atgādina, ka diskusijas ASV par to, cik daudz sabiedrība drīkst uzzināt par prezidenta veselību, aktualizējās, kad prezidentam Ronaldam Reiganam tika veikta kolonoskopija jeb resnās zarnas izmeklēšana. Diagrammas ar prezidenta resnās zarnas attēliem parādījās vakara ziņu raidījumos. Tad arī tika secināts, ka pacientu konfidencialitātes likumi nav absolūti un ka sabiedrībai ir tiesības saņemt informāciju par prezidentu kandidātu veselību.
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis uzskata, ka Valsts prezidents nepiedalās TV šovā, kur viņam nepārtraukti jāatrodas uz skatuves un viss par viņu jāzina. “Ja mēs dzīvotu kādā banānu republikā, kur prezidentu vadā apkārt būrī kā mērkaķi, tad vajadzētu zināt visu, bet Latvija ir civilizēta, demokrātiska valsts,” atzina Apinis.
Valsts prezidenta preses sekretārs informēja, ka R. Vējonim tāpat kā visiem Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem ir iegādāta veselības apdrošināšanas polise firmā “Compensa”, bet sīkāku informāciju par polises cenu nevarēja sniegt.
UZZIŅA
Sirds vārstuļi
Katrai sirds pusei ir divas kameras – priekškambaris un kambaris. Asins plūsmu tikai vienā virzienā nodrošina sirds vārstuļi. Starp piekškambariem un kambariem atrodas atrioventrikulārie jeb viru vārstuļi, tos veido elastīgas plātnītes. Sirds labajā pusē esošajam vārstulim ir trīs šādas plātnītes, tāpēc to sauc par trīsviru vārstuli, bet kreisajā pusē ir vārstulis, kas sastāv no divām plātnītēm, tāpēc to sauc par divviru vārstuli. Viru vārstuļi parasti nodrošina asins plūsmu no priekškambariem uz kambariem un noslēdz ceļu atpakaļ. Vietās, kur no kambariem iziet artērijas, atrodas pusmēness vārstuļi. Tie pusapaļu kabatiņu veidā ieliecas kambaru dobumā. Pusmēness vārstuļi nodrošina asins plūsmu no kambariem artērijās un neļauj asinīm atgriezties sirdī.
Avots: parsirdi.lv
Viedoklis
Valsts prezidents arī slimnīcā ir prezidents
Edgars Pastars, konstitucionālo tiesību eksperts: “Šeit nav pamata satraukumam vai sazvērestības teorijām par varas pārņemšanas mēģinājumu. Satversmes 52. pantā noteikts, ka “Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu.” Taču arī slimnīcā vai ārzemēs Valsts prezidents ir un paliek prezidents. Saeimas priekšsēdētājs, aizstājot prezidentu, drīkst veikt likumu izsludināšanu. Ja prezidents to uzskata par nepieciešamu, viņš var uzticēt spīkeram arī citus pienākumus, piemēram, vēstnieku nozīmēšanu un akreditēšanu, militāro pakāpju piešķiršanu militārpersonām. Ir arī pienākumi, ko var uzticēt premjeram vai ministriem, galvenokārt tie saistīti ar starptautiskajām attiecībām. Iespējams, Saeimas priekšsēdētājai šajā laikā nāksies vairāk uzturēties Latvijā un būt pieejamai, ja pēkšņi jāpieņem kāds steidzams lēmums un prezidents tobrīd nav spējīgs to izdarīt. Taču lēmumus par premjerministra kandidātu nominēšanu un Saeimas atlaišanu drīkst pieņemt tikai pats Valsts prezidents, jo viņš par tiem ir politiski atbildīgs. Nekur arī nav noteikts, cik ilgi šāda situācija var turpināties. Valsts prezidenta pienākumu veikšanu neregulē tradicionālās darba attiecības. Tādēļ tas var turpināties tik ilgi, cik Saeima to uzskata par pieļaujamu. Vēlreiz jāuzsver, ka nekas traģisks nav noticis. Latvija ir parlamentāra republika, un visas institūcijas turpina funkcionēt un ir gatavas reaģēt. Ir gan nelāgi sakritis, ka mums vienlaikus sasirdzis Valsts prezidents, demisionējusi valdība un ir neskaidrs vairākums Saeimā. Tādēļ būtu īpaši svarīgi politiķiem nevilcināties ar jauna, darbaspējīga kabineta sastādīšanu. Saglabāsim vēsu galvu un novēlēsim prezidentam atveseļoties.”
Sagatavojis ĢIRTS ZVIRBULIS
