Vai «IZvadītājs» tiks laikus apturēts? 0
Neslēpu pērn un saku šogad – man personīgi nepatīk virziens, kurā pēdējos gados devušies CSDD izvēlētie “audzinošo” videoklipu autori. Es nevēlos ielaist savā televizorā un mājā “šausmenes”. Arī šo ne.
Lai tomēr sargātu objektivitāti, pagājušajā nedēļā jautāju 80 aktīviem automobilistiem un pilsoņiem, “Stūres kluba” un “Gada auto” žūrijas biedriem – ko par jauno CSDD klipu domājat jūs? Septiņdesmit neatbildēja – viņus (kā vairākumu cilvēku) acīmredzot dzeršanas un braukšanas problēma neskar un neinteresē. Lasiet desmit viedokļus. Redzēsiet – vairāki no tiem krasi atšķiras no manējā. Bet ne jau par šo video vien runa.
Vai problēma pastāv?
Neapšaubāmi – jā. Tas statistiski apstiprināts. Un šoreiz neapšaubāmi, jo netiek operēts ar stūrējot aizturēto dzērāju skaitu, kas atkarīgs no policijas aktivitātes un nejaušām sakritībām. Negadījumu daudzums ir fakts. Un šogad tajos iesaistīto iereibušo šoferu skaits ir aptuveni divkārt lielāks nekā pērn. Tendence draņķīga un pretpasākumi nepieciešami.
Vai kampaņas dod efektu?
CSDD vadītājs Andris Lukstiņš apgalvo – dod. No kurienes šāda pārliecība? Statistika? Nav šādas statistikas. Nav iespējams no dažādu cēloņsakarību blāķa izdalīt klipa efektu. Tas nav mans viedoklis – tā rakstīts Norvēģijā izdotajā Ziemeļeiropas auto drošības “bībelē”, kuras fragmentus ātruma ierobežojumu sakarā tik kāri citē mūsu amatpersonas. Šoreiz viņi izliekas nelasījuši (568. lpp.), ka “informācijas ietekmi uz kustības dalībniekiem nav iespējams izmērīt (..) nav iespējams atdalīt kampaņu ietekmi no citiem drošību ietekmējošiem apstākļiem”.
Es varu vien pievienoties Didža Kalnieša un Jāņa Mežuļa šaubām (skat. viedokļus) par to, vai mērķauditorija klipu vispār ieraudzīs. Vai tā skatās TV, vai tā internetā izraujas no saviem ierastajiem sērfošanas lokiem.
Turklāt par TV – divus vakarus pavadījis 3. kanālā, konstatēju, ka “Izvadītājs” ir tik dziļi noslīcis masīvajā reklāmu blokā, ko jebkurš mūsdienu skatītājs iemācījies ignorēt kopumā, ka izredzes uz koncentrētu uzmanību niecīgas.
Tādēļ neapšaubāms ir vēl viens citāts no gudrās, biezās grāmatas. “Informatīvās kampaņas dod efektu vien komplektā ar citiem pasākumiem – izmaiņām satiksmes noteikumos un soda sankcijās, pastiprinātu kontroli uz ceļiem.” Un nopietni uzklausāma cita daļa no A. Lukstiņa teiktā.
Vai spēsim aizvākt no ceļiem vrakus?
Norakstīti, nereģistrēti, apskati negājuši, baigā tehniskā stāvoklī esoši auto ir tie, kas visbiežāk kļūst par traģēdiju ieroci. Atceramies Krāslavas novadu gadu mijā, neseno puišeļu pastaigu pie Neretas. Šiem “transporta līdzekļiem” sen vajadzēja būt ja ne sagrieztiem gabalos, tad vismaz noliktiem uz klučiem. Tādu Latvijā ir tūkstoši. Likumdošanas iniciatīvas kavējas. Privātīpašums ir svēts. Mēģinām pierunāt nedzert un nebraukt…
Vai policija Jāņos būs visur?
Skats uz sasisto auto un tajā iebāzto zārku pašā Rīgas centrā, kur notika kampaņas atklāšanas sanāksme, protams, ir neparasts un kādu nejaušu garāmgājēju piesaista. Varbūt kādu sabaida. Bet tā īsti visu veidu stūres grēkotāji bīstas tikai no viena – no barga policista.
Un pareizi Lukstiņa kungs aicināja ceļu policijas vadītāju – mobilizējiet, lūdzu, visus spēkus šajās dienās, virziet tos uz laukiem, jo Rīga, šāda vai tāda, tomēr ir pietiekami modra. Vineta Mistre solīja – būsim visur. Tikai nez kāpēc atkal runāja par fotoradariem, nevis alkotesteriem.
Piedevām atmiņā uzmācīgi lien pērnie Edmunda Zivtiņa (šoreiz uz skatuves neiznāca) paziņojumi par superaktivitātēm laukos, kas vēlāk izrādījās blefs. Spēka taču nepietiek, soli, cik gribi. Varbūt par zārkā un lūznī ieguldīto naudu vajadzēja kaut dažām ceļu ekipāžām bākas piepildīt un par virsstundām samaksāt?
Vai paškontrole nebūs labākā?
Šo sižetu cita veida klipam un arī programmu Līgo vakara rīcībai ieteica kāda daudz nobraukusi kundze. “Vajadzētu tā – sabrauc līgotāji, nāk Jāņa tēvs ar alu, es ar pīrāgu grozu vienā rokā un seifa kastīti otrā. Vispirms atslēdziņas kastītē, tad grimsti putās. Jāņu dienā – še kur alkometrs. Šaubu dzēšanai.”
Tiešām – pieskatiet viens otru! Ja smalku rīku nav, izskrūvējiet delvera riteņiem ventiļus!
*Klipa adrese internetā – http://vimeo.com/43956196
Viedokļi
Aivars Zavadskis: “Nu apskatīju klipu. Ar Jāņiem tam nav nekāda sakara, tas pirmkārt. Otrkārt, sacerējums nav patiess – no pusglāzes tādu efektu nevar dabūt. Kāpēc izsists logs – spilvens taču nostrādāja? Un šķidrums glāzē tāds rozā… Vispār man nepatika, tieši tādēļ, ka neatbilst reālajai dzīvei. Kārtējā baidīšana. Nu kurš tad piedzersies pirmsjāņu dienā, kāda jēga īpaši pārbaudīt. Tas vairāk izklausās pēc tautas kacināšanas.”
Ivars Caune: “Videoklips tāds briesmīgs. Autoriem būtu jāatceras, ka TV skatās arī bērni. Lukstiņa teiktais par auto konfiskāciju, protams, ir reklāmas burbulis, bet sistus vāģus gan varētu vairākās vietās nolikt apskatei (bez asinīm u. tml.), lai potenciālie “klienti” varētu stādīties priekšā nākotnes izredzes.”
Ivars Grošus: “Man liekas, ka iznākusi tāda baiga filmiņa… Varbūt tāds arī ir mērķis – biedēt, bet domāju, ka iepriekšējās Jāņu akcijas (kur auto bija uz klučiem uzlikts u. c.) bija ar nelielu humoriņu un nedaudz ironijas, kas ir labāk uztveramas LV iedzīvotājiem, mazliet vairāk iesēžas atmiņā. Šī ne ar ko īpaši nepiesaistīja uzmanību.”
Didzis Kalnietis: “Piekrītu Ivaram, piedevām – tie, kas vēro šos sižetus, parasti arī apzinās sekas un nedzer, ja ir jābrauc. Īstie “kodēji” TV diez vai īpaši skatās. Droši zinu, ka sabiedrībā valdošā nihilisma sekas ir klasiskā apskaidrība: tie, ar ko tā gadās, ir idiņi, uz mani tas neattiecas, jo es esmu… (jebkurš no nemirstīgā Kaščeja epitetiem)! Visiem jaukus Jāņus! Izglābsim draugu!”
Arnis Blodons: “Sponsora rinda visforšākā – “Aldaris”… Par pārējo… varēja izmantot melno humoru, būtu efektīgāk. Piemēram: vurdalaki iztempj asiņojošās meitenes pēdējās asinslāses, uzsaucot tostu. Vai kaut ko citu tikpat dumju.”
Zigurds Liepa: “Klips apstiprina sen pierādītu faktu: visa ļaunuma sakne ir Sieviete! Nebūtu viņas, nedzertu, nebūtu izvadītājs… Lai jauka diena!”
Oskars Irbītis: “Tam, ka šajā tēmā asiņu nekad nav par daudz, es pilnībā piekrītu. Melnais humors vismaz citur (citās valstīs) arī ir izrādījies ļoti efektīvs… Es šonedēļ kā eksperts biju izsaukts uz kāda negadījuma vietu, pēc tā jāsaka – šajā klipā ir tikai ziediņi, diemžēl īstenība ir skarbāka un daudz asiņaināka… Bet vispār man klips patika.”
Aigars Evardsons: “Mans mazākais bērns (seši gadi) nejauši redzēja šo klipu un diezgan nopietni sabijās, lūdza pārslēgt kanālu. Bet sekojošais teksts bija interesants. Tēti, tu gan tā nedari, bet kāpēc to dara jaunieši? Mēs šo tematu apspriedām, izrunājām, ka ir cilvēki, kuri dzer alkoholu un brauc ar auto, visu izskaidroju, lai nepaliek neatbildēts jautājums. Mans secinājums – bērns to uztvēra ļoti nopietni un redzētais var radīt paliekošu psiholoģisku iespaidu. Vienīgi – televīzijā noteikti jābūt brīdinājumam, ka sižets būs nepatīkams.”
Andris Pļavenieks: “Ekselents klips. Parāda reālu situācijas attīstību. Bērni?! Bieži tieši viņi ir tie, kas vecāku vietā šos klipus redz, uztver nopietni, reāli baidās un pie iespējas atgādina vecākiem par redzēto. Bērni, ceru, sāk ticēt īstenībai, nevis Džekija Čana vai Stīvena Sīgala fenomenālajai dzīvotspējai vairākkārt vienā filmā un katrā nākamajā, kur šie atkal dzīvi un veseli… Bērni bieži ir tie, kas atgādina vecākiem par jostām, sarkanajām gaismām, ceru=ticu, ka arī par NEdzeršanu pie stūres viņiem būs savs viedoklis un pareizas rīcības izpratne, ar ko viņi “uzbāzīsies” vecākiem.”
Jānis Mežulis: “Iespaidīgi un diemžēl vajadzīgi! Darbs tiešām izpildīts profesionāli. Domāju, spējīgs izraisīt riebumu pret alkoholu jau zemapziņas līmenī. Diemžēl sliktā ziņa ir tā, ka šī klipa tiešā mērķauditorija to, iespējams, neredzēs, jo neskatās šāda tipa medijus. Cerams, ka budžetā varēs atrast pietiekami daudz līdzekļu, lai šo varētu rādīt pēc iespējas plašāk.”
