Vai izsijās Krievijas pilsoņus līdz 1. septembrim? 17
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Ja līdz 1. septembrim mums būs jāizskata visu 25 tūkstošu Krievijas pilsoņu iesniegumi par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pagarināšanu Latvijā, tad ne teorētiski, ne praktiski šis uzdevums nav izpildāms un tas var ievilkties vairāku gadu garumā,” tā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē šonedēļ sacīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) vadītāja Maira Roze.
Parlaments ar pagājušā gadā pieņemtajiem likuma grozījumiem noteicis, ka Krievijas pilsoņiem, kuri pirms Krievijas pilsonības iegūšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi, pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs derīga līdz 2023. gada 1. septembrim.
Ja personas vēlas atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tām līdz 1. septembrim jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi atbilstoši Imigrācijas likumā noteiktajam – vismaz pamatlīmeņa 2. pakāpē.
Tas ir jādara Krievijas pilsoņiem vecumā no 15 līdz 75 gadiem, un, pēc PMLP datiem, tās ir 17 865 personas.
Taču, lai PMLP pagarinātu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, tai, kā skaidroja pārvaldes vadītāja M. Roze, ir jāapstrādā visi iesniegumi – gan tie, kur nav nepieciešams valsts valodas zināšanu apliecinājums, gan iesniegumi, kuriem jāpievieno dokuments par šīm zināšanām.
Turklāt katru personu pārbauda valsts drošības iestādes un šīs pārbaudes ieilgstot – daudzos gadījumos pārbaužu termiņi tiekot pagarināti. Jāņem vērā arī tas, ka atteikumi izsniegt pastāvīgo uzturēšanās atļauju tiks apstrīdēti tiesā.
Nepieciešami 48 darbinieki un 2,3 miljoni eiro
Jau tagad iesniegumu skaits arvien palielinoties, jo tos sūta tie Krievijas pilsoņi, kuri ir atbrīvoti no valsts valodas eksāmena kārtošanas, bet PMLP kavējot izskatīšanas termiņu (tas jāizdara mēneša laikā), jo šim papildu darbam trūkstot darbinieku un finansējuma.
PMLP ir iestāde, kura nevar lepoties ar konkurētspējīgu atalgojumu – tikai nesen tas tika paaugstināts par 100 eiro un, kā informēja iestādes vadītāja, tagad sasniedzot 885 eiro pirms nodokļu nomaksas.
PMLP darba apjoms ir ļoti plašs – iestāde sniedz 32 pamatpakalpojumus un 19 e-pakalpojumus. Tā uztur un attīsta 12 valsts nozīmes informācijas sistēmas, tai skaitā Fizisko personu reģistru, kura datus lieto ļoti liels skaits valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī komersantu.
Mediji jau daudz rakstījuši par PMLP nespēju tikt galā ar personas dokumentu (pasu un ID karšu) izsniegšanu Latvijas iedzīvotājiem.
Cilvēkiem bija un joprojām ir jāstāv garās rindās, lai tiktu pie personas dokumentiem.
Lai varētu izpildīt 13 Saeimas pieņemtos Imigrācijas likuma grozījumus, PMLP ir nepieciešami 48 papildu darbinieki, kuru algošanai vajadzīgi 2,3 miljoni eiro. M. Roze sacīja, ka joprojām neesot zināms, vai šī nauda tikšot piešķirta.
“Mēs nevaram paņemt darbiniekus no ielas. Viņiem ir nepieciešamas juridiskās zināšanas, jo ir jāvērtē, kāda ir Krievijas pilsoņa saikne ar mūsu valsti, vai viņam vispār ir iespēja saņemt pastāvīgo uzturēšanās atļauju, kas tiek izsniegta uz pieciem gadiem. Ja tā nepienākas, tad, iespējams, var izsniegt termiņuzturēšanās atļauju. Tas nav tā vienkārši – mēs anulējam, un viss!” skaidroja Roze.
Saeimas komisijā par šo jautājumu raisījās debates, deputātiem norādot, ka ir steidzīgi jāmeklē risinājums.
Kā sacīja komisijas vadītājs Ingmārs Līdaka, neizskatot pastāvīgo uzturēšanās atļaujas piešķiršanu vai anulēšanu līdz 1. septembrim, Krievijas pilsoņi palikšot gaisā karājoties – viņus neizdzīs no valsts, bet Latvijā viņi neatradīsies likumīgi.
Komisijas priekšsēdētājs norādīja: “Likums ir jāpilda abām pusēm, gan iedzīvotājiem, gan arī valstij. Ja valsts nevar nodrošināt to, ka iedzīvotājs var pildīt likumu, tad kaut kas nav kārtībā.”
Priekšlikums grozīt noteikumus
Komisija nolēma rosināt grozīt Imigrācijas likuma pārejas noteikumus, lai pastāvīgo termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanas procesu varētu nodrošināt trīs gadu garumā.
Proti, tiem, kuriem šo atļauju termiņš beidzas 2024. gadā, varētu to pagarināt nevis līdz šī gada 1. septembrim, bet vēlāk. To pašu varētu darīt arī tie, kuriem tas beidzas 2025. gadā.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija nav likumdošanas komisija, tādēļ, kā skaidroja I. Līdaka, šī komisija ar savu priekšlikumu vērsīšoties pie Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, kurai ir tiesības nākt klajā ar likuma grozījumiem.
Imigrācijas likuma grozījumus pieņēma 13. Saeima pirmsvēlēšanu gaisotnē, un iniciators tiem bija Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava.
Likuma grozījumi tika pieņemti bez valsts budžeta finansējuma, tātad, neņemot vērā, ka PMLP trūkst darbinieku, lai nodrošinātu likuma izpildi līdz šī gada 1. septembrim. Kā deputāts Dombrava patlaban vērtē radušos situāciju?
Dombrava: “Mērķis bija izveidot filtru”
“Mērķis nav visiem Krievijas pilsoņiem atjaunot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Nianse ir tā, ka vairākumam no viņiem ir jāiesniedz valsts valodas zināšanu apliecinājums. Ja to nevar uzrādīt līdz noteiktajam termiņam, tad uzturēšanās atļauja šīm personām nav pagarināma.
Citu valstu piederīgajiem, kad viņi vēlējās iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, bija nepieciešamas valsts valodas zināšanas, bet Krievijas pilsoņiem, kuri pirms Krievijas pilsonības iegūšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi, tas man nesaprotamu iemeslu dēļ netika prasīts.
Tagad, ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, mūsu drošības interesēs nav tas, ka Latvijā uzturas liels Krievijas pilsoņu skaits.
Tie, kuri ir noskaņoti draudzīgi Latvijai, kuriem ir valsts valodas zināšanu apliecinājums, viņiem nebūs problēmu iegūt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Savukārt tiem, kuri Latvijā ir uzturējušies, kopš atguvām neatkarību, kuri apzināti no Latvijas nepilsoņiem kļuva par Krievijas pilsoņiem, tiem šis uzturēšanās laiks Latvijā, visticamāk, septembrī beigsies,” secina Dombrava.
Viņš uzskata, ka esot iespējams diskutēt par nelieliem precizējumiem Imigrācijas likuma pārejas noteikumos, kas varētu pagarināt pastāvīgo uzturēšanās atļauju saņemšanas laiku par dažiem mēnešiem.
J. Dombrava: “Izstrādājot Imigrācijas likuma grozījumus, nebija mērķis, lai visi Krievijas pilsoņi atjaunotu savu pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Mērķis bija izveidot filtru, kuram cauri izlaiž gan ar valsts valodas zināšanām, gan drošības iestāžu pozitīvu atzinumu. Ja Krievijas pilsonis, piemēram, ir piedalījies nesankcionētās protesta akcijās pret Latvijas valsti, kaut vai pie “atbrīvotāju” pieminekļa Pārdaugavā, tad šī jaunā uzturēšanās atļauja nav piešķirama.”
Kas ir šie cilvēki, kurus pamatā skar likuma grozījumi? PMLP vadītāja Roze deputātiem skaidroja, ka liela daļa Latvijas nepilsoņu izvēlējās kļūt par Krievijas pilsoņiem, kā arī Latvijas pilsoņi par Krievijas pilsoņiem tādēļ, ka bieži ceļoja uz Krieviju un arī vēlējās saņemt Krievijas pensiju.
