Viedokļi. Vai izmantojat un kā vērtējat sējumu apdrošināšanas pakalpojumu? 0
Aizvadītajos četros gados Latvijā būtiski kāpušas apdrošināto sējumu platības un saimniecību daudzums, kas izmanto šo pakalpojumu. Pērn 422 saimniecības apdrošināja sējumus 150 416 ha platībā, saņemot aptuveni 2,8 miljonus eiro valsts un ES atbalstu. Turpinoties klimata izmaiņām, sējumu apdrošināšanas pakalpojumu, visticamāk, izmantos aizvien vairāk saimnieku. Lauksaimniekiem vaicājām, kā viņi vērtē piedāvātās sējumu apdrošināšanas iespējas.
Zenta Frema, Nīcas pagasta ZS Sieciņi saimniece:
– Mēs darbojamies piejūras novadā, tāpēc svarīga ir vasarāju apdrošināšana pret pavasara salnām. Apdrošinātāji šādu pakalpojumu nesniedz. Ziemāju mums ir maz, tiem gadās nepārziemot, taču sējumus neapdrošinu.
Man ir rūgta pieredze attiecībā uz apdrošinātājiem, konkrēti attiecībā uz AAS Balta. Runa ir par lauksaimniecības tehnikas apdrošināšanu. Pērn nopietnas ķibeles gadījās diviem kombainiem. Sūtīju trīs pretenzijas apdrošinātājam. Piesaistīju kombainu ražotājrūpnīcas vērtētāju. Apdrošinātājs vienalga nepiekrita, ka noticis ir negadījums, vainu norakstīja uz detaļas nodilumu. Secinu – reklāmas par apdrošināšanas svarīgumu un drošības izjūtu pēc polises pirkšanas ir domātas vien cilvēku pievilināšanai. Labāk likt naudu kaudzītē, pašam segt izdevumus nekā apdrošināt un bojāt nervus. Baltas vērtētājs apdrošināšanas gadījumu vērtēja vien sava darba devēja interesēs.
Liene Grantiņa, Andra Grantiņa ZS Eriņi pārstāve:
– Neapdrošinām savus sējumus vairāku iemeslu dēļ. Pirmām kārtām esam sēklaudzētāji. Nav tik milzīgu risku, ja labība izkalst. Attiecībā uz rapšiem mums ir izveidota un pilnveidota tehnoloģija, kas krusas gadījumā šo kultūru aizlīmē. Vēl svarīgi, ka apdrošināšanas summa ir de minimis maksājums. Tas nedrīkst pārsniegt 25 000 eiro. Mēs šo naudu izlietojam citiem mērķiem. Apstrādājam 2500 ha zemes. Mūsu saimniecībai riski nekad nav tik lieli, lai ciestu ļoti postošus zaudējumus.
Jānis Straģis, Brunavas pagasta ZS Krišjāņi saimnieks:
– Manā vērtējumā sējumu apdrošināšana darbojas ar diezgan lielu piepūli. Iemesls ir lielās nepieciešamās naudas summas. Agrāk uz sējumu apdrošināšanu raudzījos ar skepsi. Iemesls bija apdrošinātāja apšaubāmi aprēķinātā atlīdzība, tā nesakrita ar mana eksperta noteikto zaudējumu aprēķinu. Pērn par atlīdzību par postījumiem rapšu laukos man iebilžu nebija. Šajā sezonā ierobežoto naudas resursu dēļ sējumus neapdrošināju. Ir redzams, ka dabas apstākļi kļūst aizvien interesantāki. Vajadzētu apdrošināt aptuveni 80% rapšu sējumu un, iespējams, arī labību.
Sergejs Virts, Zaņas pagasta ZS Rubuļi saimnieks:
– Šajā gadā pirmo reizi izmantojam sējumu apdrošināšanas pakalpojumu. Apdrošinājām visas platības pret sausumu. Patlaban redzam, ka tīrumos mitruma patiešām nepietiek. Apdrošināšanas rezultātus vērtēsim vēlāk.
Andrejs Nordens, Sabiles pagasta ZS Avotiņi saimnieks:
– Es sējumus neapdrošinu. Iemesli ir vairāki. Par neiegūto ražu apdrošinātājs kompensāciju neatlīdzinās. Arī par ieguldīto naudu sējas darbos visu atlīdzību saņemt nevar. Trīsdesmit gadus esmu darbojies graudkopībā, un man nekad apdrošināšana nav bijusi vajadzīga. Iespējams, esmu kļuvis arī pārāk vecs. Nav man uzticības apdrošināšanas firmām.
Glorija Zaļaiskalns, Vaives pagasta Lejas Krastiņu saimniece:
– Ir mums sējumi 70 ha platībā, kur audzējam tritikāli, vasaras miežus un vasaras kviešus, tomēr šīs kultūras neapdrošinām. Līdz šim sējumu apdrošināšanai nepievērsām uzmanību. Iespējams, tāpēc ka sējumi aizņēma mazāku platību. Patlaban saimniecībai vissvarīgākais ir slaucamo govju fermu pārbūve un divu slaukšanas robotu uzstādīšana. Nākamajā gadā, ceru, būsim ekonomiski, fiziski un morāli no šīs spriedzes atguvušies un, iespējams, sējumus apdrošināsim. Patlaban tie izskatās labi, tomēr nevar zināt, kādas dabas katastrofas vēl ietekmēs ražu.
Uldis Vangalis, Sesavas pagasta ZS Sniedzes saimnieks:
– Apdrošinu sējumus kopš tā laika, kad kooperatīvs Latraps sāka piedāvāt šo pakalpojumu. Sējumu apdrošināšanas pakalpojums aizvadītajā laika posmā ir attīstījies. Patlaban var apdrošināt, piemēram, veldres risku un neapmierinošas pārziemošanas risku. Es apdrošinos pret veldri un pret krusas postījumiem. Veicu aprēķinus un secināju, ka pret nepārziemošanu izdevīgāk ir rezervēt sēklu, nevis apdrošināt sējumus.
Sējumu apdrošināšana noteikti ir svarīga un vajadzīga. Bankās ir ņemti aizdevumi, ja ir dabas postījumi, vajag drošības spilvenu. Nākamajā gadā izvērtēšu un salīdzināšu vairāku apdrošinātāju piedāvājumus. Visticamāk, sējumus apdrošināšu arī pret sausumu. Līdz šim apdrošināšanas atlīdzības neesmu pieteicis, tāpēc nevaru vērtēt apdrošināšanas kompāniju darbības atlīdzību izmaksu gadījumos.
Ivars Ādamsons, Smiltenes novada ZS Rožkalni saimnieks:
– Apdrošinu pret krusu visas ziemas rapšu platības un daļēji ziemas kviešus. Aizvadītajā pavasarī mums izsala viena rapšu šķirne 16 ha platībā. Saņēmu nolīgto apdrošināšanas atlīdzību un iesēju vietā vasaras kviešus. Grēks sūdzēties. Apdrošināšanā izmantoju brokera pakalpojumus. Tas ir izdevīgi tāpēc, ka dod iespēju iepazīties ar visiem piedāvājumiem, turklāt brokeris tur rūpi par klientu arī apdrošināšanas gadījuma iestāšanās laikā.
Andis Maskalis, SIA Ceraukste Agro valdes loceklis:
– Apdrošinām visus sējumus pēdējos divus gadus. Sadarbojamies ar AAS BTA. Pirmo reizi izmēģinājām sējumu apdrošināšanu pirms astoņiem gadiem, kad krusa izsita rapšu sēklas. Esam saņēmuši atlīdzības par nelielu sējumu platību izsalšanu un par labības krišanu veldrē nelielā platībā. Kopā ņemot, pretenziju pret apdrošinātāju nav. Nedaudz par lielu gan šķiet prasītais vienlaidu postījumu īpatsvars tīrumā – tie ir 7–8%. Veldres gadījumā postījumi nereti nav vienlaidu.
Apdrošinām sējumus tāpēc, ka to kopšanā ir ieguldīti lieli naudas līdzekļi, īpaši rapšu audzēšanā. Labā gadā ar ražu šos ieguldījumus atpelna. Zinu, ka šajā gadā pirmo reizi Latvijā testē apdrošināšanu pret sausumu. Mēs piedāvājumu vēl neesam saņēmuši.
Aldis Ločmelis, Šķilbēnu pagasta ZS Kotiņi saimnieks:
– Esam apdrošinājuši 95% no savas sējumu kopējās platības. Būtu apdrošinājuši visus laukus un visas kultūras, tomēr apdrošinātāji neapdrošina pret vairāku kultūru audzēšanas risku. Piemēram, baltās sinepes.
Savus sējumus apdrošinām nu jau pēdējos trīs gadus pēc kārtas. Sākām šo pakalpojumu izmantot pirms sešiem gadiem. No pirmā apdrošinātāja atteicāmies tāpēc, ka tas mums pieprasīja nākamajā gadā apdrošināt visu sējumu platību. Nevēlos visu mūžu būt piesaistīts vienam pakalpojuma sniedzējam.
Ar apdrošinātājiem cenšos nestrīdēties. Man tiem ir jāpierāda ražas zaudējums. Ne reizi no apdrošinātāja neesmu saņēmis atteikumu atlīdzināt zaudējumus. Jaunajam sausuma apdrošināšanas pakalpojumam mani neapmierina izveidotais algoritms. Iespējams, citus gadus tas būs izdevīgāks un pret sausuma risku nodrošināsimies. Aizvien nav iespējams vai ir ļoti sarežģīti apdrošināt labības neuzdīgšanas risku.
Persijs Kaufmanis, Jelgavas novada ZS Jušķēni saimnieks:
– Visu laiku biju diezgan skeptisks pret apdrošināšanu. Pērn pirmo gadu rudenī apdrošinājām ziemas rapšus pret izsalšanu un pret citiem riskiem. Mums ir mālaina augsne, rapši dažviet nesadīga, par izsalšanu nebija runas. Pavasarī informējām apdrošinātāju par tukšajām vietām laukos. Secinu, ka apdrošinātāji ir sava darba profesionāļi. Mūsu laukus apsekoja ar dronu, kas aprīkots ar īpašu programmu. Tā fiksēja rapšu nesadīgšanu. Apdrošinātājs izrādīja sapratni, samaksāja mums 3000 eiro kompensāciju, lai gan šo risku nebijām apdrošinājuši. Visticamāk, apdrošināšanas pakalpojumu izmantosim arī turpmāk.
Toms Knope, Sesavas pagasta ZS Rudeņi saimnieks:
– Apdrošinu sējumus pēdējos gadus. Uz to rosināja 2016. gada dabas apstākļi, kad no visas kuļamās platības 400 ha bez sarežģījumiem varējām labību nokult vien 50 ha platībā. Atlikušajā daļā labība bija sagūlusi veldrē. Tieši neparedzamie dabas apstākļi rosināja mūs apdrošināt sējumus. Patlaban uzņēmumā Vereinigte Hagel esam apdrošinājuši visas kultūras. Esam sējumus apdrošinājuši pret ziemas riskiem – sniegu un pelējumu – un pret vasaras riskiem – vētru, krusu un lietusgāzēm. Neņemos spriest, vai mēs sējumus apdrošinātu, ja nebūtu ES atbalsta prēmijām. Ja šā atbalsta nebūtu, arī maksa par apdrošināšanu noteikti kristos. Apdrošināšanas maksājumu patlaban uzskatu par adekvātu sniegtajam pakalpojumam. Visticamāk, sējumus turpināsim apdrošināt arī nākotnē. Tā ir drošāk. Šajā gadā pret sausumu neapdrošināsimies. Grūti spriest, kāds lēmums par šā riska apdrošināšanu būs nākotnē. Tik ilgi, kamēr apdrošinātājiem nav jāmaksā atlīdzība, viss ir kārtībā.
Arnis Burmistris, Svētes pagasta ZS Vilciņi–1 saimnieks:
– Pēdējos gados lauksaimniecībā redzam aizvien vairāk risku, tostarp arī sausumu. Ir arī lokālie riski. Katrai saimniecībai individuāli ir jāizvērtē, kuras kultūras, kādus riskus un cik lielas platības apdrošināt. Izvēles iespējas patlaban ir diezgan daudz. Apdrošināšanas pakalpojumu lauksaimniekiem vajadzētu izmantot vairāk. Trūkums sējumu apdrošināšanai ir tāds, ka, pērkot visu risku paketi, apdrošināšanas pakalpojums kļūst salīdzinoši dārgs. Atsevišķu risku apdrošināšanu var pirkt par pieņemamām cenām.
Mūsu saimniecība pirms vairākiem gadiem saņēma atlīdzību par veldres postījumiem. Atlīdzības saņemšanas procedūra ir vienkārša. Saņemtā atlīdzība apmierināja. Apdrošinu sējumus pret veldri, krusu un rapšus arī pret pārziemošanas risku. Visu risku paketi nepērkam tāpēc, ka mums ir lielas sējumu platības un tīrumi atrodas dažādās vietās. Esam apmierināti ar apdrošinātāju piedāvājumu.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
