VIEDOKĻI. Vai izmantojat nebanku, tostarp kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pakalpojumus? 0
Laikā, kad valstī krītas tautsaimniecības nozarēm izsniegto aizdevumu summas, lauku saimniekiem pērn banku aizdotā nauda salīdzinājumā ar 2018. gadu kāpa par 5,6% un sasniedza 460,1 miljonu eiro. Bez bankām un līzinga sabiedrībām lauksaimniekiem naudu aizdod arī nefinanšu iestādes un kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības (KKS), kas maksā noguldījuma procentus par naudas noguldījumiem. Saimniekiem un ekspertiem vaicājām, vai viņi izmanto nebanku iestāžu un KKS pakalpojumus un vai iepriekš nosaukto iestāžu pakalpojumi laukos ir vajadzīgi.
Arnis Lemešonoks, Nītaures KKS valdes priekšsēdētājs:
– Lauku saimnieki naudu no KKS galvenokārt aizņemas. Līdzīgi kā pirms 100 gadiem, kad strādnieki naudu KKS glabāja, bet saimnieki aizņēmās. Janvārī un februārī KKS ir naudas pārpalikums, aprīlī un maijā saimnieki sasparojas un naudu aizņemas. To izdarīt ir daudz vienkāršāk nekā bankā, jo KKS zina savus biedrus, zina, kuri ir droši un kuri mazāk droši aizņēmēji. No KKS aizņemto naudu saimnieks saņem kontā jau nākamajā dienā. Aizdevumu tērē galvenokārt apgrozāmo līdzekļu – degvielas u. c. – pirkumam, tomēr pērk arī automašīnas un tērē naudu sadzīves vajadzībām.
No 290 Nītaures KKS biedriem aptuveni trešdaļa ir lauksaimnieki. Viņi parasti aizņemas 2000–4000 eiro. Tas ir vairāk nekā citi KKS biedri. Piemēram, senioru vidējā aizņēmuma summa ir 500 eiro. Aizņemties var uz termiņu līdz 10 gadiem, tomēr saimnieki parasti aizdevumu atdod rudenī, kad saņem tiešmaksājumus. Nītaures KKS aptuveni 80% aizdevumu atdod pirms termiņa. Iesakām KKS biedriem aizņemties tādu naudas summu, lai nebūtu kavēto maksājumu. Redzam, ka salīdzinājumā ar situāciju agrāk patlaban cilvēki rūpīgāk plāno savus izdevumus, spēju atdot aizdevumu.
Aizdevumu procentu likmes Nītaures KKS ir 13–15% gadā. Agrāk tās bija mazākas, tomēr nauda ir vajadzīga izaugsmei. Savukārt par noguldījumiem maksājam 3,5% gadā. Zināmie klienti naudu līdz 1000 eiro var aizņemties bez galvotāja, jaunajiem KKS biedriem ir vajadzīgs galvotājs. Ik gadu mums pievienojas 10–15 jauni biedri. Izaugsme būs straujāka, kad sāks darboties jaunā grāmatvedības programma. Pērn kopējā aizdevumu summa kāpa par 10%, bet noguldījumi par 6%. Esam iecerējuši nākotnē sākt aizdot arī hipotekāros aizdevumus, nekustamā īpašuma ķīlu nostiprinot Zemes grāmatā.
Aigars Berkolds, Beļavas pagasta ZS Šalkoņi saimnieks:
– Apsaimniekoju 100 ha lauksaimniecības zemes, audzēju aitas, kā arī darbojos ar citu uzņēmējdarbību. Bija iespējami ātri jānotiek darījumam – steidzami bija vajadzīga nauda autoservisa paplašināšanai. Ieķīlāju vienu īpašumu, lai pirktu citu. Bankas – Citadele un Swedbank – neatbalstīja, jo pats sev maksāju minimālo algu. Bija arīdzan mazs nodokļu parāds. Aizņēmos naudu uz diviem gadiem Lande.lv. Nepatika tas, ka Lande.lv tāpat kā bankas informācju par aizdevuma nosacījumiem nesniedz pa tālruni. Man no Gulbenes novada mērot ceļu uz Rīgu nav tas ilgākais laika tēriņš, citiem šāda attieksme prasa ilgāku laiku. Domstarpību līguma izpildē nebija. Tātad ir noderīgi, ka laukos naudu var aizņemties arī gadījumos, kad bankas neaizdod. Vismaz man bija noderīgi. Vai es ieteiktu arī citiem sadarboties ar kādu nebanku aizdevēju? Teiktu, lai vēršas bankā.
Zane Sniedze, SIA Latvijas Hipotēka komunikāciju speciāliste:
– Pēc lielā pieprasījuma aizdevumiem lauksaimniekiem un mežsaimniekiem tika lemts par jauna zīmola izveidi – Lande.lv, kas darbojas otra Latvijas Hipotēka grupas uzņēmuma SIA Secured Finance MGMT paspārnē.
Lande.lv, alternatīvā finanšu iespēju nodrošinātāja lauku saimniekiem un mežsaimniekiem, vissvarīgākās atšķirības no bankām ir operatīva aizdevumu pieteikumu izskatīšana (standarta gadījumos vienas darba dienas laikā klients saņem provizorisko piedāvājumu). Mēs finansējam salīdzinoši mazas saimniecības, mazas zemes platības – no 5 ha. Aizdevuma piešķiršanas iespēju izvērtējam arī nestandarta gadījumos, piemēram, klientam sakārtojot dokumentus mantojuma, īpašuma sadalīšanas vai aizlieguma/piedziņas gadījumā. Aizdevuma izsniegšana notiek ātri. Iepriekš nosauktās atšķirības ir iemesls, kāpēc mūsu aizdevumus izvēlas lauku saimnieki (Lande.lv pērn lauksaimniekiem izsniegto aizdevumu kopējā summa bija 1 073 500 eiro, teju par 50% vairāk nekā 2018. gadā. – Red.).
Tirgus dalībnieku darbību, kas finansē saimnieciskās darbības veicējus, regulē Civillikums un uzrauga citas valsts institūcijas, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests.
Ludmila Tjujuševa, Valdgales pagasta Pūņu KKS valdes priekšsēdētāja:
– Lauksaimnieki mūsu KKS naudu aizņemas kā fiziskas personas galvenokārt apgrozāmo līdzekļu, tostarp minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu pirkumiem.
Mēs patlaban darbojamies vien Valdgales pagastā, nereklamējam savu darbību citos pagastos. Pūņu KKS ir 420 biedru, tostarp aptuveni 200 ir aktīvie biedri. Pagastā ir izveidojusies situācija, ka gandrīz visa lauksaimniecībā izmantojamā zeme pieder vācu saimniekiem un vēl trim lielajiem Latvijas lauku saimniekiem. Lielražotājiem KKS pakalpojumi nav vajadzīgi, viņi arī saņem lielu ES un valsts atbalstu. Kad sāksim darboties ar jauno KKS datorprogrammu, aicināsim mūsu KKS iesaistīties arī kaimiņu pagastu lauksaimniekus.
KKS priekšrocība ir tās maksātie izdevīgie procenti par noguldījumiem, iespēja ātri saņemt aizdevumu, turklāt, izmantojot KKS pakalpojumus, nauda paliek konkrētajā apdzīvotajā vietā un rosina vietējās tautsaimniecības izaugsmi. Mūsu piedāvāto aizdevumu procentu likme ir līdz 14% gadā, par noguldījumiem uz termiņu līdz vienam gadam maksājam 4%, bet par noguldījumu uz ilgāku laiku – 5% gadā. KKS maksā arī valsts nodevu Noguldījumu garantiju fondā, tas nozīmē, ka valsts garantē līdz 100 000 eiro lielu noguldījumu drošību.
Latvijā noteikti ir vajadzīga otrā līmeņa KKS, kas varētu operatīvi reaģēt uz naudas pieprasījumu, algot IT speciālistu un revidentu. Mums ir kur attīstīties. Piemērs ir Lietuva, kur KKS izdod savas maksājumu kartes!
Sanita Lemiese, Nītaures pagasta ZS Lejas Suces saimniece:
– KKS tādos mazos miestos kā Nītaure ir vajadzīgas. Tās ir kā ģimenes, kur vietējie cilvēki glabā naudu un var aizņemties kaut vai 500 eiro sējas darbu veikšanai. Mūsu Nītaures KKS ir pretimnākoša valde. Gan mūsu, gan arī manas māsas ģimene ir KKS biedri kopš tās dibināšanas. Savulaik no KKS uz četriem gadiem aizņēmos tūkstošos eiro mērāmu naudas summu automašīnas pirkumam. Esmu aizņēmusies arī mazākas naudas summas graudu pirkumam un citām vajadzībām. Aizdevumu procentu likmes KKS ir draudzīgas. Priecājos, ka nepieciešamības gadījumā var doties uz KKS un ātri saņemt aizdevumu.
Ēriks Čoders, KKS Allažu saime valdes priekšsēdētājs:
– Pērn sociālo pētījumu uzņēmuma SKDS veiktā aptauja rāda, ka tikai 44% no respondentiem, kas pārstāv uzņēmējus reģionos, saņem aizdevumus izaugsmei pietiekamā apmērā. Pārējie saņem atteikumus vai nepilnīgu finansējumu. Kredītpieprasījuma atteikums vai nepilnīga tā piešķiršana visbiežāk nozīmē, ka ražošanai nepieciešamos līdzekļus meklēs pie augļotājiem vai uzņēmējs pārtrauks savu darbību laukos. Visbiežāk minētais kredīta atteikuma iemesls ir nepietiekams kredītnodrošinājums, jo lauku īpašumu vērtība tiek mākslīgi samazināta.
Aptaujas rezultāti arī apliecina, ka, neskatoties uz salīdzinoši niecīgo KKS īpatsvaru finanšu sektorā, to loma lauku uzņēmēju kreditēšanā ir neproporcionāli augsta.
Cilvēciskais faktors ir instruments, kas ļauj uzņēmējam laukos saņemt kredītu vietējā krājaizdevu sabiedrībā, ja banka atteikusi zemā kredītnodrošinājuma vērtējuma dēļ.
Krājaizdevu sabiedrību likums ļauj pašām KKS noteikt kreditēšanas mērķus, bet ierobežo kredītsaņēmēju loku. Tāpēc statistika neatspoguļo patieso uzņēmējdarbības apjomu, ko kreditē KKS. Likums prasa, lai krājaizdevu sabiedrības izmanto starpniekus, kad tiek kreditēta uzņēmējdarbība. Kredītu saņem biedrs, kas kreditē savu uzņēmumu. Tā tiek stimulēta nebiedru netiešā kreditēšana, kas paaugstina uzraudzības riskus.
Par KKS nepieciešamību liecina KKS biedru skaita, aktīvu un kredītresursu pieaugums. Tas notiek bez reklāmas kampaņām, pamatojoties uz personīgās pieredzes un pozitīvā piemēra principiem. Šāda tendence vērojama gan KKS Allažu saime, gan lauku KKS kopumā.
KKS izaugsmi bremzē sadrumstalotība un ar to saistītā atpalicība. Latvijas KKS nespēj piedāvāt modernus 21. gadsimtam atbilstošus pakalpojumus un darbojas ar neatbilstošiem un nemoderniem IT risinājumiem.
Kaimiņi Lietuvā pierāda, ka veiksmīgai tautiešu reemigrācijas politikai nepieciešama sadarbība ar KKS.
Gundars Kalniņš (vārds mainīts), graudkopis Kurzemē:
– Man pavisam ir 600 ha liela graudkopības un lopkopības saimniecība. Nav nekā laba aizņemties naudu pie nebanku kreditētāja (domāts privāts uzņēmums, nevis KKS. – Red.). Aizdevuma procenti ir augsti – 2% mēnesī. Tomēr manā gadījumā bija tā – kaimiņš vasaras vidū pārdeva 50 ha lielu zemes gabalu, bankas aizdevumam vajadzēja 20% lielu līdzfinansējumu. Man nebija ko pārdot, naudas arīdzan nebija. Ja zemi nepirkšu, to nopirks vācietis. Darījums bija jāveic divu nedēļu laikā. Kad runa ir par naudu, latvieši nav savas valsts patrioti, pārdod zemi tam, kurš uzreiz maksā. Aizņēmos naudu uz vienu gadu Lande.lv, rudenī, kad saņēmu subsīdijas, par šo aizņēmumu norēķinājos.
Brigita Baltača, Lielvārdes KKS biedre:
– Par sabiedrības vajadzību pēc pakalpojumiem, ko nesniedz bankas, rāda diezgan lielais piešķirto tā saukto ātro kredītu daudzums. Cilvēki izvēlas iet vieglāko ceļu. KKS ir jālemj, jāpiedalās tās darbībā, bet ātro kredītu var saņemt pēc īsziņas aizsūtīšanas.
KKS pakalpojums Latvijā, tostarp laukos, noteikti ir vajadzīgs. Ļoti daudz Latvijas cilvēku pilsoniskā apziņa vēl nav tik tālu augusi, lai atšķirtu, kad kāds piedāvā jau sagatavotu pakalpojumu un kad pakalpojums ir pašam jāsagatavo, kā tas ir KKS gadījumā. Un vēl jau arī peļņas sadale – KKS tā paliek visiem biedriem. Ja naudu aizņemas bankā vai pie cita nebanku aizdevēja, tad peļņa paliek šā uzņēmuma īpašniekiem. Ja vēlas kādu pakalpojumu lētāk, ir jāstrādā. Ja izvēlas maksāt dārgāk, tad iet vieglāko ceļu.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
