Vai izlozes kārtībā iesauktie VAD dienošie karavīri ir īsti patrioti? Situāciju komentē NBS komandieris Leonīds Kalniņs 0
Trešajā valsts aizsardzības dienesta (VAD) iesaukumā nesavācot pietiekamu skaitu brīvprātīgo, pirmo reizi tika veikta izloze, kuras laikā izraudzījās jauniešus, kuri tika iesaukti dienestā. Izlozes principu pielietojot, arvien aktuālāks kļuvis jautājums par to, vai visi nejauši izlozētie iesaucamie ir patrioti. Jo, kā zināms, bieži vien tieši dienēšana armijā šķiet viena no patriotiskākajām izvēlēm, kā indivīdi var apliecināt savu patriotismu.
Tv24 raidījumā “Dienas personība” Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš norāda, ka arī tie cilvēki, kuri tiek VAD iesaukti izlozes kārtībā ir patrioti.
“Ja viņi tiek iesaukti izlozes kārtībā, kā mēs to jau esam darījuši, tad viņi visi ir patrioti. Pretējā gadījumā viņš [iesaucamais] nonāk konfliktā ar savu sirdsapziņu, un diez vai viņam izdotos panākt gandarījuma sajūtu un pildīt uzdevumu.”
Kalniņš norāda, ka līdz šim, viņš nav ne saticis, ne redzējis kādu VAD dienējošo, kurā nebūtu jūtams patriotisms. “Varētu jau teikt: “Jūs esat Nacionālo bruņoto spēku komandieris un taisnību jums neviens nesaka.” Bet bruņotajos spēkos, Zemessardzē un, protams, valsts aizsardzības dienesta rindās visi ir patrioti.”
Viņš norāda ka arī neviens no VAD dienējošajiem nav patvaļīgi aizgājis no dienesta. “Joprojām visi VAD karavīri dienē ar pilnu atdevi un pašpārliecinātību, un man nav nekādas šaubas par viņu patriotisko nostāju.”
VAD karavīriem tiek nodrošinātas tāda sociālā garantija kā iespēja uzsākt apmaksātas mācības universitātē pēc tam, kad tas ir nodienējis VAD noteikto laiku. NBS komandieris atgādina, ka neatkarīgi no tā, vai VAD karavīrs ir dienestam pieteicies brīvprātīgi vai iesaukts dienestā izlozes kārtībā, viņam tiek dota iespēja pēc dienesta brīvi izvēlēties savu nākotni, tāpat arī mācību jomu.
“Viņš var izvēlēties palikt NBS vai tupināt savu dzīvi dienot Valsts policijā, ugunsdzēsējos vai robežsardzē. Bet var arī aiziet civilajā dzīvē. Ja mēs runājam par valsts aizsardzības mācību skolās, ko aptver aptuveni 40 tūkstoši jauniešu, tad arī šeit mūsu nostāja nav sagatavot jaunos karavīrus. Mūsu mērķis ir sagatavot pilsoņus reālajai dzīvei. Un viņš var izvēlēties, kur viņš turpinās savu dzīvi un ko mācīties.”
