Vai Izglītības un zinātnes ministrija liek šķēršļus olimpiskās kvalifikācijas turnīra pludmales volejbolā norisei Jūrmalā? 33
Latvijas sportam priekšā gaidāmi lieli notikumi. Medijos dzirdam par basketbola un hokeja gatavošanos olimpiskās kvalifikācijas turnīriem, bet pirms tiem – jau jūnijā – Jūrmalas smiltīs jānorisinās Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) Nāciju kausa finālam pludmales volejbolā. Turnīra uzvarētāji nodrošinās sev dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs, paverot lieliskas iespējas mūsu sportistiem par ceļazīmi pacīnīties savās mājās, ar savu skatītāju atbalstu.
Taču ne velti ievadā lasāms vārds – jānorisinās – nevis norisināsies. Kāpēc tā? Jo vismaz šobrīd ap pludmales volejbola turnīru savilkusies bieza migla, liekot uzdot jautājumu, vai turnīrs Latvijā vispār notiks?
Turnīrs Jūrmalā jau 10 gadus kļuvis par neatņemamu Latvijas pludmales volejbola tradīciju, priecējot gan ar medaļām Eiropas čempionātā, gan pasaules tūres posmā, taču šogad turnīram, kurā pirmo reizi uzvarētājiem ir iespēja kvalificēties olimpiskajām spēlēm, nav pietiekoša finansiālā atbalsta no valsts puses. Tas Latvijas Volejbola federācijai (LVF), kura ieguvusi tiesības rīkot turnīru Latvijā, rada gan neizpratni, gan bažas.
“Esam izdarījuši lielu darbu, lai turnīrs notiktu Latvijā. Tas varētu būt pat nozīmīgākais pludmales volejbolam visā desmitgadē, jo vēl nekad turnīra uzvarētājam nav bijusi iespēja nokļūt pa taisno uz olimpiskajām spēlēm. Līdzīgu iespēju uz iepriekšējo olimpiādi izmantoja dueti Tīna Graudiņa/Anastasija Samoilova un Mārtiņš Pļaviņš/Edgars Točs, kuri tieši šādā ceļā nokļuva Tokijā. Viņi ļāva mums, negulētām naktīm, sekot līdzi un sapņot olimpisko medaļu sapni līdz pēdējai sacensību dienai,” stāsta LVF ģenerālsekretārs Arnis Tunte.
Mūsu sportisti ar saviem izcilajiem rezultātiem jau sen apliecinājuši, ka Latvija ir pludmales volejbola lielvalsts. Arī federācijas darbs, organizējot augsta līmeņa turnīrus, tiek novērtēts starptautiskā līmenī.
Kā norāda LVF ģenerālsekretārs, Starptautiskā federācija, rūpīgi izvērtējot kandidātus, izvēlējās par labu Jūrmalas pilsētai, ņemot vērā arī iepriekšējo gadu pieredzi. Tas ir liels gods organzēt šāda līmeņa sacensības. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmums nepiešķirt finansiālu atbalstu turnīram pilnā apmērā apdraud tā norisi.
“Šobrīd mēs, volejbola federācija, vēlamies darīt to, kas mums visvairāk sanāk – rīkot aizraujošu turnīru sportistiem, faniem klātienē un skatītājiem pie televizoru ekrāniem.
Mazliet žēl, ka IZM spēles sākuši jau tagad. Diemžēl politiskās spēles, nevēloties piešķirt vienīgajam turnīram no OS kvalifikācijām finansējumu pilnā apmērā. Šis lēmums, visticamāk, izjauks mūsu ieceres un radīs kauna pilnu sajūtu to paziņot CEV.”
Cik svarīgs Latvijas pludmales volejbolam ir šis turnīrs, uzsver arī viens no titulētākajiem Latvijas pludmales volejbolistiem Aleksandrs Samoilovs: “Šis turnīrs ir vienīgā iespēja Latvijas vīriešu pludmales volejbola komandai atlasīties uz Parīzes olimpiskajām spēlēm. Un tieši tāpēc, ka turnīrs notiek Jūrmalā, iespējas to izdarīt ir ļoti labas.”
Savukārt Tokijas olimpisko spēļu ceturtās vietas ieguvējs Edgars Točs ir pārliecināts, ka “jebkurš pasaules līmeņa turnīrs, kas notiek pie mums, ceļ sporta veida popularitāti, kā arī ļauj vietējiem spēlētājiem iekrāt reitinga punktus un pieredzi.”
Situāciju lūdzām rakstiski komentēt arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, esam saņēmuši viņu atbildi, ko sagatavojis IZM Sporta departamenta p.i. Juris Zīvarts. Turpinājumā ziņa!
“2023. gada 6. decembrī Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdē tika nolemts virzīt tālākai lēmuma pieņemšanai un izvērtēšanai CEV pludmales volejbola Nāciju kausa fināla – kontinentālās olimpiskās kvalifikācijas turnīra (turpmāk – turnīrs) organizēšanu.
Izglītības un zinātnes ministrija izvērtējot Latvijas Volejbola federācijas iesniegto pasākuma tāmi un dokumentus turnīra organizēšanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir virzījusi kopējo finansējumu 230 000 euro apmērā turnīra licences iegādei, kā tas ir ticis piešķirts katru gadu līdz šim, kā arī papildu līdzekļus organizatorisko izdevumu maksājumu daļas segšanai. Būtiski ir norādīt, ka organizatorisko izdevumu maksājumu daļas segšanu līdz šim Izglītības un zinātnes ministrija Latvijas Volejbola federācijai nav segusi, bet, ievērojot iesniegtās tāmes pozīcijas, ir pieņemts lēmums daļēji arī segt šīs izmaksas.
Jāatzīmē, ka arī iepriekšējā periodā pamatojoties uz Ministru kabineta 2022. gada 21. decembra rīkojuma Nr. 956 „Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” 2. punktu, Organizācijai tika piešķirti valsts budžeta līdzekļi 413 000 EUR apmērā 2023. gada FIBV pasaules kausa posma pludmales volejbolā tūres posma (Beach Pro Tour Challange) tieši licences iegādei. Šī gada piešķirto finanšu apmērs atšķiras tieši Latvijas Volejbola Federācijas pieprasītajā licences izdevumu segšanas apmērā, kas šogad tiek pieprasīts EUR 150 000. Izglītības un zinātnes ministrija, ievērojot šī turnīra organizēšanai nepieciešamo licences maksājumu, papildus, izskatot iesniegto tāmi, kā arī ņemot vērā valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas kritērijus, lēma par vēl papildu līdzekļu piešķiršanu arī organizatoriskajām izmaksām.
Šobrīd Ministru kabineta rīkojuma projekts ir saskaņots Finanšu ministrijā un iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
Papildus pēc IZM rīcībā esošās informācijas pamatojoties uz Jūrmalas domes 2023. gada 28. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 49 “Par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības 2024. gada budžetu” biedrībai “Latvijas Volejbola federācija”, ir piešķirts finansiāls atbalsts 120 000,00 euro apmērā pludmales volejbola sacensību “CEV Nāciju kausa izcīņas finālposms pludmales volejbolā” organizēšanai Jūrmalā, kā arī turnīra organizatoriem ir iespēja papildus piesaistīt finanšu līdzekļus no Ekonomikas ministrijas un LIAA atbalsta programmām sporta un kultūras pasākumiem.”
