Vai izglītības ministrs jāatlaiž? 0
Dace Eglīte, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore: “Es nebalsotu par ministra demisiju un, manuprāt, arī ģimnāzijas kolektīvs domā tāpat. Balsotu par to, lai viņš kaut vienu reformu noved līdz galam. Roberts Ķīlis ir cilvēks, kurš grib kaut ko mainīt smagnējā izglītības sistēmā, un par to es viņu cienu.
Taču lielākā problēma ir, ka reformas tiek sāktas visās jomās uzreiz un ir radīts haoss, kaut vajadzēja vispirms vienu reformu pabeigt un tad ķerties pie nākamās. Turklāt pats ministrs ir sevi izdzinis un nodzinis. Bail, ka cilvēks nesadeg, tā arī neko nepanācis.
Algu jautājums – nu nav tā situācija īsti korekta. Noteikts, ka jāmaksā piemaksas par 4. un 5. kvalifikācijas pakāpi, un saka – esot piešķirta papildu nauda, bet es to neredzu un man kā direktorei jāizkalkulē, kam atņemt, lai piemaksas nodrošinātu.”
Inese Didžus, Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore: “Es neesmu kategoriski pret demisiju, taču balsotu, lai izglītības sistēmā notiktu sistemātisks un pārdomāts darbs, kāda šobrīd trūkst. Vienīgā reforma ir angļu valodas eksāmens martā, kam neredzu nekādu jēgu. Gribētos, lai reformas īsteno konsekventi, bet tikai pēc tam, kad uzklausīti visi viedokļi. Vadu samērā lielu skolu, tāpēc atalgojums ir ciešams, bet mazajās lauku skolās pedagogs “uz rokas” saņem pat tikai 150 latus. Par kādu kvalitāti var būt runa?
Ministram būtu jādomā, kā strādāt, lai cilvēki vienā laidā neprasītu viņa demisiju.”
Igors Grigorjevs, Zaķumuižas pamatskolas direktors: “Neizskatās, ka ministra darbība ir tik slikta, lai būtu vērts prasīt viņa demisiju. Protams, mēs gribam lielākas algas, taču fundamentāls jautājums ir, vai cits izglītības ministrs šajā situācijā, kāda valstī ir, panāktu algu pielikumu. Man par to nav pārliecības, tāpēc nebūtu gatavs ne balsot par ministra demisiju, ne doties protestēt.
Runājot par ministra darbību kopumā, jāsaka, viņam ir jēdzīgas iniciatīvas, piemēram, ka skolotājiem jānosaka 40 stundu darba nedēļa, bet tām pagaidām nav rezultātu, līdz ar to grūti vērtēt.”
Velga Černoglazova, Druvienas pamatskolas direktore: “Es nebalsotu par Roberta Ķīļa demisiju, jo viņš ir progresīvs ministrs. Ar reformu īstenošanu neveicas, bet viņš vismaz “paceļ” tās problēmas, kas ir sistēmā. Aktīvāk būtu jāstrādā pie mazo skolu atbalsta programmas, būtu jāatceļ finansēšanas sistēma “Nauda seko skolēnam”.”
Inese Berga, Siguldas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja: “Mēs par ministra demisiju daudz nedomājam, tikai strādājam, jo tuvojas mācību gada noslēgums, kas skolās ir ļoti svarīgs laiks. Uzskatu, ka ministri mainās pārāk bieži. Ministrs ir politisks amats; tagad tuvojas pašvaldību vēlēšanas, notiek cīņa par varu. Iespējams, ka tāpēc arī Robertu Ķīli rosina atlaist. Algu jautājums daudzviet ir sāpīgs, bet domāju, ka skolotāji vēl nav gatavi, prasot lielākas algas, iziet ielās.”
Jānis Ikstens, Rugāju vidusskolas fizikas skolotājs: “Nevarētu teikt, ka ļoti esmu sekojis ministra darbam, kurā ir daudz tukšu salmu kulšanas. Taču es varētu balsot par viņa atlaišanu – gan ne tik daudz situācijas dēļ, kas ir skolās, cik tā dēļ, kas notiek augstākajā izglītībā. Pats studēju, lai iegūtu maģistra grādu, bet programmu, kurā mācos, grib slēgt, kaut arī fizikas skolotāju daudzviet trūkst. Nerunā par programmas uzlabošanu, bet uzreiz par slēgšanu. Par algu, ko saņemu skolā, pagaidām nesūdzos, bet kolēģu viedokli par šo tēmu neesmu jautājis.”
