Vai izdosies cilvēciskot Purvīti. Purvīša mājas-muzeja stratēģija taps par deputātu kvotām 0
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Izcilā latviešu ainavista Vilhelma Purvīša 150. jubilejas gadā ir aktualizējusies cerība par Purvīša mājas-muzeja “Vecjauži” atdzimšanu.
Šobrīd mākslinieka māja un zeme ap to nonākuši fonda “Viegli” īpašumā. Plāni ir diži – muzeja rekonstrukcija un atklāšana jau, iespējams, pēc trim gadiem.
2022. gada 3. martā gleznotājam Vilhelmam Purvītim (1872–1945) apritēja 150 gadu. Nacionālās ainavu glezniecības izveidotājs un vērienīgākais modernizētājs ir atzīts par vienu no galvenajām personībām Latvijas 20. gadsimta pirmās puses vizuālajā mākslā – Rīgas pilsētas mākslas skolas direktors, Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktors un latviešu mākslas kolekcijas veidotājs, Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājs. Lai arī Vilhelma Purvīša vārds Latvijas mākslas vēsturē un plašākas sabiedrības apziņā kļuvis par nacionālās identitātes zīmi, tomēr pie sava memoriālā muzeja Latvijas neatkarības vairāk nekā 30 gados Vilhelms Purvītis diemžēl līdz šim nav ticis. Nu šo iniciatīvu, solot veidot Purvīša muzeju viņa dzimtas mājās “Vecjaužos” Taurupes pagastā pārņēmusi nevalstiskā organizācija, Imanta Ziedoņa fonds “Viegli”.
Fonda “Viegli” īpašumā
Fonda “Viegli” darbības fokusā līdz šim bijusi Imanta Ziedoņa literārā un idejiskā mantojuma aktualizēšana, kā arī Ziedoņa muzeja darbība. Purvīša dzimtajās mājās saimniekoja Nīderlandes pilsone Margarēta Lestrādena, kura specializējusies muzeja mārketingā un kultūrpolitikā. Viņa īpašumu ar zemi 1998. gadā iegādājās no mākslinieka mantiniekiem un pati “Vecjaužos” dzīvoja gandrīz 20 gadus, rīkojot tajā dažādus kultūras notikumus, par to 2007. gadā saņemot arī Kultūras mantojuma Gada balvu. Tomēr 2021. gadā Lestrādena nolēma nodot šo īpašumu atpakaļ Latvijas sabiedrībai. “Viņa ilgi domāja, kam šo dāvanu sniegt, līdz, tuvāk iepazīstot fonda “Viegli” komandu, nolēma, ka Vilhelma Purvīša dzimtās mājas uzticēs cilvēkiem no kultūras nevalstiskās organizācijas,” skaidro fonda pārstāvji.
Šobrīd par Purvīša mājas-muzeja vadītāju ir kļuvusi fonda “Viegli” padomes priekšsēdētāja, bijusī kultūras ministre un politiķe Žanete Grende. “Sākumā Margarētai Lestrādenai bija doma, ka to varētu nodot Latvijas valstij, Nacionālajam mākslas muzejam, bet tur šis nodošanas process bija grūts un nesaprotams. Viņa bija atbraukusi pie mums uz Ziedoņa muzeju, un viņai ļoti patika Ziedoņa muzeja ideja, kā mēs apmeklētājiem parādām Ziedoni, viņa lūdza, vai mēs būtu gatavi pieņemt šo māju. Pagājušajā vasarā rīkojām četras nometnes – darīt vai nedarīt. Ziedoņa iedvesmoti, skatāmies uz Purvīti kā uz lielo cilvēku un meklējam tās viņa personības šķautnes, kurās tas atklājas. Pēc ilgākas domāšanas pagājušā gada beigās noslēdzām līgumu un nu esam īpašnieki,” “Kultūrzīmēm” skaidro Ž. Grende.
Stratēģija taps par deputātu kvotām
Paliek jautājums, kādēļ Purvīša mājas-muzeja attīstība sākusies tikai tagad? Līdz brīdim, kad māju pārņēma fonds “Viegli” un muzeja veidošanā iesaistījās bijusī Nacionālās apvienības politiķe Ž. Grende, izcilā mākslinieka muzejs bija palicis ēnā, nesaņemot nekādu valsts atbalstu, lai gan jau minētās M. Lestrādenas personā šāda iespēja tika meklēta, cerot māju attīstīt kā kultūrvietu, kurā notiktu izstādes un pasākumi.
Līdz ar jauno vadību, iespējams, pateicoties spēcīgam lobijam partijā, gaidītais finanšu grūdiens ir nācis – Purvīša mājai-muzejam nu piešķirti 100 000 eiro (prasīti tika 240 000) no budžeta kvotu sistēmas, vienkārši sauktām par “deputātu kvotām”, kas nu paredzēti jaunas muzeja stratēģijas izstrādei.
“Kad Margarēta (Lestrādena) uzrunāja mūs, viņa atzina, ka nogurusi no tā, ka Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) viņu nav atbalstījis gadiem ilgi. Arī man šīs VKKF izvēles nešķiet konsekventas un saprotamas. Taču VKKF ir tikai viena neliela daļa no iespējamā finansējuma. Mums jau ir septiņu gadu pieredze, strādājot Ziedoņa muzejā. Veicam muzeja funkciju pētīt, krāt, izglītot un komunicēt tāpat kā līdzīgi memoriālie muzeji, kā Raiņa un Aspazijas muzejs, kam valsts dod finansējumu. Ir nepieņemami, ka mums pazemojošā veidā ir jālūdz finansējums no deputātu kvotām, kamēr pārējie muzeji ir vienkārši Finanšu ministrijas bāzē,” norāda Ž. Grende.
Pašlaik fonds “Viegli” izveidojis darba komandu, kurā arhitekti, dizaineri, fonda radošie cilvēki, pētnieki uzsākuši darbu, veidojot muzeja attīstības plānus. “Pirmo pusgadu veltīsim fundamentālam tīrīšanas darbam. Piešķirtā nauda, 100 000 eiro, paredzēta, lai sagatavotu visus risinājumus, lai mums būtu skaidra arhitektoniska, dizainiska un saturiska vīzija, kā varētu izskatīties muzejs, tāpat tā paredzēta arī izstādes veidošanai un pētniecībai,” atklāj Ž. Grende, piebilstot, ka ar šo naudu nepietiek. “Šobrīd mēģinām saprast izmaksas, kas būs skaidras, redzot arhitektonisko risinājumu. Protams, meklēsim arī kādas Eiropas fondu naudas, lai varētu īstenot rekonstrukciju. Šobrīd rakstām dažādus projektus, arī saistībā ar muzejam apkārt esošo zemi 80 hektāru platībā. Vēl viens darbības virziens ir apsaimniekot šo teritoriju.”
Sāks ar talkām
Kā “Kultūrzīmēm” atklāj fonda “Viegli” pārstāvji, iepriekšējā “Vecjaužu” saimniece M. Lestrādena līdz 1. jūnijam pametīs Latviju un izvāks no ēkas personiskās mantas. “Tāpēc mums ir daudz darba līdz tam ārpusē,” norāda Ž. Grende. “23. aprīlī fonds “Viegli” plāno pirmo talku Purvīša muzejā, plānots, ka 4. maijā tai sekos Baltā galdauta svētki,” informē Ziedoņa muzeja komunikācijas vadītāja Kristiāna Salnāja.
“No 1. jūlija brīvdabā būs apskatāma izstāde par Vilhelma Purvīša personību. Esam sakoncentrējušies uz talkām un šobrīd veidojam muzeja konceptu. Tiek plānota rekonstrukcija – komandai ir pievienojies arhitekts Andris Kronbergs, kā arī dizainers Aigars Mamis (dizaina studijas “Overpriced” vadītājs), kurš veido muzeja un tā teritorijas dizainu un atmosfēru.”
“Pašlaik arhitekts skatās, kā šo Vidzemes māju izveidot kā Purvīša bērnības, jaunības dienu vietu,” uzsver Ž. Grende. “Veidojot Ziedoņa muzeju, secinājām, ka ļoti liela vērtība ir jautāt cilvēkiem, ko viņi vēlētos redzēt, kā viņi gribētu piedzīvot Purvīti. No 1. jūlija senajā zirgu stallī, kurš šobrīd ir bez jumta, būtībā – drupas, būs neliela ievada izstāde par Purvīti, kā arī informācija, ka veidojam šo muzeju un kādu mēs to redzam.”
Rekonstrukcija šogad nav gaidāma
Tālākajos fonda plānos paredzēta arī muzeja rekonstrukcija, taču šogad tā vēl nesākšoties, “Kultūrzīmēm” atklāj Ž. Grende. “Ceram šo gadu noslēgt ar vīziju nākamajiem gadiem – vizuāli, arhitektoniski un idejiski. Lai sāktu rekonstrukciju, ir vajadzīgs arhitektoniskais risinājums, atļauja rekonstruēt. Tāpat jāplāno arī muzeja satura izveide. Ļoti optimistiskā scenārijā muzejs kā skaista, moderna vieta varētu būt pēc trim gadiem, taču tas notiks tikai gadījumā, ja viss veiksies un nebūs, piemēram, kādas krīzes.”
Fonda “Viegli” pārstāvji muzejā iecerējuši veidot radošuma centru. “Kopā ar Imantu Ziedoni 2010. gadā radīta fonda “Viegli” stratēģija, kas pirmajos desmit gados ir teju pilnībā realizēta. Viena lieta, kuru Imants vēlējās, bija radošuma centrs Ziedoņa muzejā. Gadu gaitā fonda komanda saprata, ka Ziedoņa muzeja teritorija ir par mazu, lai veidotu vidi radošuma centra vajadzībām. Šobrīd, plānojot Vilhelma Purvīša mājas-muzeja attīstību, nolemts, ka radošuma centrs nākotnē atradīsies Vilhelma Purvīša dzimto māju “Vecjauži” teritorijā,” rakstīts fonda mājaslapā.
“Es gribētu atklāt Purvīša personības nianses, par kurām līdz šim neesam aizdomājušies. Mēs pazīstam Purvīti kā Mākslas akadēmijas, Mākslas muzeja dibinātāju, izcilu ainavistu. Taču ir daudz neatklātu stāstu, piemēram, par viņa brīnišķīgo skolotāju Sanktpēterburgas akadēmijā Arhipu Kuindži, studiju biedriem, starp kuriem ir arī no Latvijas teritorijas nākušais Nikolajs Rērihs, stāsti par Purvīša draugiem Jāni (Johanu) Valteru un Jani Rozentālu. Gribētu cilvēciskot Purvīti. Februārī Amerikā satikām Purvīša audžumeitu Marionu Vitanu, kura atklāja Purvīti kā tēti,” stāsta Ž. Grende.
VIEDOKLIS
RITA MEINERTE, Memoriālo muzeju apvienības direktore: “Muzeju sistēma Latvijā ir dažāda un atšķirīga, Latvijā ir daudz privātu muzeju, kuri ilgus gadus strādājuši visnotaļ veiksmīgi, tāpēc šādā lietā neredzu nekā slikta. Nav konkrētas atbildes, kāpēc viens muzejs ir valsts, cits – pašvaldības, cits – privāts. Nav īpašas sistēmas, pašreizējā situācija ir vēsturiski izveidojusies. Risks būt vairāk vai mazāk pētnieciskam pastāv vienmēr, taču tāds var pastāvēt gan valsts, gan pašvaldības muzejos. Par Purvīša memoriālo muzeju neesam domājuši, jo Memoriālo muzeju apvienība pamatā apvieno rakstnieku muzejus, lai gan mūsu paspārnē ir arī Jaņa Rozentāla muzejs, un šobrīd nav iemesla šo kārtību mainīt.”
Purvīša 150. jubilejas gada programmas notikumi
No 28. maija līdz 9. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē – izstāde “Purvītis”. Ekskursiju kalendārs www.lnmm.lv.
No 2. jūnija līdz 31. jūlijam Ogres Vēstures un mākslas muzejā – jubilejas izstāde “Vilhelms Purvītis. Gadalaiki”. Darbi no LNMM, mākslas centra “Zuzeum”, oriģināldarbs “Citadele”, kā arī video un fotomateriāli par gleznotāja dzimtajām mājām “Vecjauži” un viņa dzīves gājumu. 4. jūnijā mākslas vēsturnieces Dr. art. Kristiānas Ābeles lekcija “Purvīša apvārsnis dzīvē un glezniecībā”.
No 3. marta līdz 30. aprīlim – Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot” izstāde “Musa x paradisico x Purvītim 150”.
23. aprīlī un 4. maijā Taurupes pagasta “Vecjaužos” – V. Purvīša mājā-muzejā kultūrtalkas teritorijas sakopšanai. No 1. jūlija – pirmā brīvdabas izstāde par V. Purvīša personību.
Vilhelmam Purvītim veltīts izdevums top, sadarbojoties LNMM, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošajai pētniecei Dr. art. Kristiānai Ābelei un izdevniecībai “Neputns”.
Latvijas Banka šogad laidīs apgrozībā Vilhelmam Purvītim veltītu kolekcijas monētu. Monētā iecerēts atveidot vecmeistara gleznu “Ziema” (ap 1910). Dizainu izstrādā māksliniece Frančeska Kirke.
Vietnē www.redzidzirdilatviju.lv Vilhelmam Purvītim veltītu tematisko kolekciju tiešsaistē piedāvās Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo, foto un skaņas dokumentu digitālā krātuve.
“Latvijas Pasts” izdevis jaunu pastmarku un īpašu aploksni. Filatēlijas izdevumu dizaina autore ir māksliniece Lilija Dinere.
