11
Nupat sociālajos tīklos interesenti aktīvi diskutēja par to, kur jābūt tramvaja pieturai “Centrālā stacija” pēc tam, kad nojauks uzbērumu un uzbūvēs jauno “Rail Baltica” staciju. Vai no tramvaja varēs uzreiz pa eskalatoru uzbraukt uz perona?
“Rail Baltica” projekta ietvaros tiks pārbūvēta tikai vilcienu stacija, bet Stacijas laukums ir Rīgas domes ziņā, visticamāk, kā pilsētplānošanas projekts nākamajā ES plānošanas periodā.
Tas ir jautājums par pasažieru multimodālo centru Rīgā – vai visi šajā Rīgas sabiedriskā transporta, autobusu un vilcienu krustpunktā varēs ērti pārsēsties?
Zem stacijas ir paredzēta iespēja izlaist pasažierus autobusiem, mikroautobusiem. Vēl notiek diskusijas par Centrālo autoostu – vai tā varēs palikt turpat. Pēc pēdējiem mērījumiem tomēr secināts, ka “Rail Baltica” trase neskars ēkas stūri, ēka var palikt.
Līdz ar to starptautiskie autobusi noteikti varēs iebraukt. Turpinās diskusijas, vai centrā piestās arī reģionālie autobusi. Lielajiem autobusiem, kas gaida savus reisus, nav jāstāv Rīgas centrā pie tirgus. Projektēšanas laikā tas tiks saskaņots. Bet pasažieru izlaišana un uzņemšana pie stacijas būs iespējama pilnīgi visiem satiksmes autobusiem. Savukārt Torņakalna stacijas apkārtne tiek plānota saistībā ar Latvijas Universitātes paplašināšanos, lai gājēju un velo plūsma netraucētu vilcienus un otrādi.
2019. gadā stacijā jāsāk darbi. “Eiropas dzelzceļa līnijām” kopā ar “Latvijas dzelzceļu” būvniecība jāsaplāno tā, lai netraucētu vilcienu satiksmi, ostu darbību un lidojumus.
Līdzšinējā ceļu būves politikā ES fondu lauvastiesa tika valsts galvenajiem autoceļiem. Reģionālajiem un vietējiem nauda tika pēc pārpalikuma principa, un tie ir viskritiskākajā stāvoklī.
Tas bija politisks lēmums, saskaņots ar Latvijas Pašvaldību savienību. Saistībā ar akcīzes nodokļa pārpildi viss papildus iekasētais tiek novirzīts vietējiem ceļiem. Pērn vietējiem ceļiem – gan būvei, gan uzturēšanai – bija 10 miljoni, šogad – jau 35 miljoni eiro. Tikpat būs arī nākamajā un aiznākamajā. Līdz 2020. gadam visi plānotie remont-darbi ir skaidri.
Papildus tam Latvijas Autoceļu uzturētājs aktīvi remontējis ceļus, ir samazinājusies summa, kas nepieciešama bedrīšu remontam. To novirzām grants ceļu uzlabošanai un dubulto virsmu uzklāšanai, kas mazina putekļainību un nepieciešamību greiderēt. Apmēram 60 km pērn uzklājām šādu bituma virsmu ceļiem, pa kuriem neiet smagie baļķvedēji.
Vai to, kurus ceļus uzlabot, izvēlaties atkarībā no satiksmes intensitātes vai politiski – piemēram, no novada centra uz cita novada centru?
“Latvijas valsts ceļi” tos plāno atkarībā no satiksmes intensitātes, ceļa stāvokļa un plānošanas reģiona redzējuma par to perspektīvu. Pagājušajā gadā veicām ceļu inventarizāciju, kurā vērtējām gan valsts, gan pašvaldību, gan meža, gan privātos ceļus. Salikām vienā elektroniskā datubāzē vairākus slāņus: apdzīvotību, uzņēmējdarbību, elektroenerģijas patēriņu, sabiedriskā transporta plūsmu, novadu un reģionu centru sasniedzamību. Šobrīd nedomājam par to, kā norakt nost mazāk izmantotus ceļus, ko iesaka daži slaveni ekonomisti. Mēs plānojam, kurus ceļus pirmos remontēt, kurus vēlāk un kurus – atdot citiem.
Pēc šī izvērtējuma “Latvijas valsts ceļi” risina sarunas reģionos par 4000 kilometru ceļu nodošanu pašvaldībām. Piemēram, ir valsts ceļš, kas pāriet pašvaldības ceļā. Pašvaldībām dota iespēja uzturēt šos ceļu par saviem līdzekļiem.
Kura pašvaldība tad gribēs uzņemties papildu nastu?
Negrasāmies ceļus nodot piespiedu kārtā. Katram nodotajam ceļam nāk līdzi summa, ko “Latvijas Autoceļu uzturētājs” vidēji uz kilometru šo ceļu izmanto uzturēšanai. Iedodot pašvaldībai šo resursu, t-ām ir iespējas to izlietot efektīvāk. Turklāt tad pašvaldība spētu vairāk aizņemties ceļu būvei. Ir skeptiskas pašvaldības, kas pieprasa: “Sakārtojiet šo ceļa posmu, un tad nododiet!”
Tāpat arī daudzi pašvaldības ceļi atdodami privātajiem. Piemēram, trīs mājas vienādā attālumā no lielceļa, divi privātie ceļi, bet trešais – pašvaldības. Pašvaldības ceļš starp diviem laukiem, kas pieder katrs citam zemniekam, un pa to pārvietojas tikai viņu traktori. Kāpēc šāds ceļš būtu jāuztur pašvaldībām? Tas jāizvērtē pašvaldībām. Izrādās, likums neparedz pašvaldības mantu nodošanu privātajiem, jārīko izsole. Bet nedrīkst pieļaut, ka ceļu izsolē uzvar vēl kāds trešais – tad nonāksim tikpat nepatīkamā situācijā kā ar piespiedu zemes nomu pie daudzdzīvokļu mājām. Esam izveidojuši darba grupu, lai piedāvātu risinājumu.
