11
Pirms gada “Reuters” izplatīja dzeltenu ziņu, ka no jūnija strauji tiks samazināti kravu pārvadājumi pa dzelzceļu no Krievijas. Toreiz to novērtējāt kā baumas. Un kā galveno problēmu uzskatījāt iekšzemes kravu pārvadājumus. Galu galā pieredzējām, ka pērn dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs saruka par 8,4%, šajā gadā pat vēl vairāk. Baumas ir apstiprinājušās?
Tas, ka Krievijai kopš 2004. gada ir plāni kravas maksimāli virzīt caur savām ostām, ir sen visiem zināms. Un to arī pērn atgādināju. Tas visvairāk attiecas uz naftas produktiem, kuru tranzītam ir vislielākais kritums un kuru transportēšanā Krievija aizvien vairāk pāriet uz cauruļvadiem. Ogļu kritums atkarīgs vairāk no pieprasījuma – ar to izskaidrojams, ka šogad maijā un aprīlī pārvadājām vairāk ogļu nekā pērn šajos mēnešos. Tirgus segmenti un kravu plūsmas mainās.
Mēs strādājam pie tā, lai diversificētu kravu plūsmu. Pērn par rekordskaitli – 15,9% pieaudzis konteinerkravu apjoms, un caur Latvijas ostām pērn izvests nebijis konteineru daudzums. Arī Ro-Ro kravu (tās, kuras pārvadā ar automašīnām) apjoms ostās pieaudzis. Liepājas ostā vērojams iekšzemes kravu pieaugums.
Šogad “LDz” samazināja tarifus iekšzemes dzelzceļa pārvadājumiem, lai pa dzelzceļu varētu eksportēt graudus un kokmateriālus. Jāturpina mūsu pašu smagās kravas pārlikt uz dzelzceļu.
Neraugoties uz šiem centieniem, apjoma kritums ir tāds, ka “Latvijas dzelzceļš” pasludinājis jaunu stratēģiju – viedo tehnoloģiju ieviešanu. Vai tas kļūs par IT uzņēmumu?
Tehnoloģijas strauji attīstās ne tikai aviācijā, tāpēc arī “Latvijas dzelzceļš” ieviesīs jaunus loģistikas un tehnoloģiskos risinājumus. Piemēram, ražotājkompānijas saviem pārvadājumiem, lai samazinātu CO2 izmešus, nākotnē arvien vairāk centīsies izmantot “zaļos koridorus”. Liepājas virzienā, kuru elektrifikācija neskars, jāmeklē jaunas tehnoloģijas, piemēram, ogļūdeņraža lokomotīves.
Elektrolīniju izbūve taču arī ietilpst “zaļo koridoru” kategorijā?
Dzelzceļa līniju elektrifikācija nav infrastruktūras, bet vides projekts. Tā kā ES finansiāli atbalsta tādas, mums ir iespējas izveidot nākotnes “zaļos koridorus”. Tas ir jāizmanto. Līdzīgi kā ES veidojas militārās mobilitātes fonds, kur mēs atbilstoši militārajām nepieciešamībām varēsim uzlabot arī civilo infrastruktūru. Labi, ka mēs varam atrisināt vairākas problēmas, ko nevarētu, ja nebūtu Eiropas atbalsta.
Lietuvieši steidz būt pirmie, lai baltkrievi savas kravas uz Klaipēdu varētu aizvilkt ar elektrolokomotīvi.
Lietuvai ir plāns šo posmu elektrificēt līdz 2029. gadam. Redzot, ka mēs ejam strauji uz priekšu, viņi pērn izsludināja projektu konkursus trīs ceļa posmiem. Arī mēs tūdaļ izsludināsim savu projektu, lai 2019. gadā sāktu būvniecību, turklāt mūsu priekšrocība ir tā, ka mums ir ES līdz-finansējums. Līdz 2023. gadam vajadzētu pabeigt, kas saskanētu ar jauno pasažieru pārvadājumu sistēmas izmaiņām un vilcienu nonākšanu uz sliedēm. Tas dos lielu ne tikai vides, bet arī ekonomisko efektu.
Jautājums par vilcienu iepirkumu tāds pats kā pirms gada: vairākkārtīgu iepirkumu dēļ vilcienu joprojām nav. Paredzējāt, ka līdz pagājušā gada beigām iepirkuma otrajā kārtā nonāks līdz konkrētiem rezultātiem un līgums būs noslēgts. Vēl joprojām nav!
Ja būtu īstenots iepirkums, ko sagatavoja, kad pirmoreiz biju ministrs (2010. – 2011. gadā), tad mēs jau šodien brauktu ar jauniem vilcieniem. Līdz šim nebija arī tāpēc, ka bija, kas cerēja uz “otkatiem”. Nebūs tādu. Tuvākajā laikā tiks izsludināts pasažieru vilcienu iepirkums, un 2019. gadā vajadzētu saņemt pirmos vilcienus, un tā pakāpeniski, kamēr tie visi tiks saražoti.
Par militāro mobilitāti. Pašlaik pa sliedēm no Austrumiem jebko var ātri nogādāt Latvijā. No Rietumiem vēl ilgi nevarēs. Eiropas Komisijas TEN-T projektu koordinatore Katerina Trautmane norādīja, ka “Rail Baltica” nav tikai pasažieru pārvadājumu, bet arī ģeopolitisks projekts.
Katrs projekts sniedz vairākus efektus. Jā, dzelzceļš atšķirībā no aviosatiksmes un ceļiem vienā reizē spēj pārvadāt visvairāk. Militārajai mobilitātei tas ir ļoti svarīgi.
Mēs uz atšķirīgajiem sliežu platumiem skatāmies kā uz kompleksu infrastruktūru – plānotajā Salaspils multimodālajā loģistikas centrā savienosies esošās sliedes ar Eiropas 1435 mm sliežu platumu.
