Vai īstajā laikā un tālredzīgi? Saruna ar satiksmes ministru Uldi Auguli 11
Jaunas lidmašīnas, jauns dzelzceļš, jauni vilcieni, jauna stacija, jauna elektrolīnija, uzlaboti ceļi, pelnošs pasts – Satiksmes ministrijas nodomi pacēlušies krietni augstāk par līdzšinējām iespējām. Šādi mērķi ir bijuši iepriekšējiem satiksmes ministriem, taču tos vienmēr pabojājušas ģeopolitiskas klizmas, izgāzušies iepirkuma konkursi, korupcijas skandāli. Kā būs šoreiz? “LA” pagājušajā otrdienā iztaujāja ministru Uldi Auguli.
Sākšu ar svaigāko notikumu. Latvijas nacionālās lidsabiedrības “Air Baltic” parakstītais līgums ar Kanādas lidmašīnu ražotāju “Bombardier Commercial Aircraft” par 60 jaunu lidmašīnu “Bombardier CS300” iegādi neliecina tikai par flotes pāreju uz viena tipa lidmašīnām. Esošā 31 lidmašīna tiek aizvietota ar 80 jaunām (pieskaitot tās 20 “CS300”, par kurām līgums jau noslēgts). Pasažieru nestspēja palielināsies trīs reizes! Paplašināsiet ģeogrāfiju vai reisu biežumu?
U. Augulis: Gan, gan. Jaunais biznesa plāns “Destination 2025” paredz maršrutu paplašināšanu no visām trim Baltijas valstīm – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, nodrošinot regulārus reisus uz galvenajām Eiropas pilsētām. Lidmašīnas startēs arī no Viļņas un Tallinas lidostām. Domājam arī par maršrutu izveidi no Skandināvijas valstu galvaspilsētām.
“CS300” ar 150 sēdvietām ir reģionālo lidojumu klases lidmašīna. Šobrīd tā ir labākā un ekonomiskākā savā klasē. “CS300” ietaupa vairāk nekā 22% degvielas, tas sniedz iespēju saglabāt zemas operatīvās darbības izmaksas. Visas inovācijas, kompozītmateriāli ir patentēti, kas neļauj konkurentiem to nokopēt.
“CS300” lidojuma attālums ir 4500 kilometru, vai tad starpkontinentāli lidojumi nav iespējami? No Kanādas jaunās lidmašīnas taču atlido?
Jā, no Kanādas atlido, bet bez pasažieriem. Ar pasažieriem tik tāls lidojums neatbilstu drošības standartiem. Tādā gadījumā būtu jānodrošina daudz mazāks sēdvietu skaits.
Bet no Ķīnas taču varētu?
To es varēšu pateikt pēc tam, kad atgriezīšos no vizītes uz Ķīnu jūnija beigās. Nesen biju starptautiskajā Transporta forumā – tajā prognozēts, ka pasažieru pārvadājumu apjoms visā pasaulē dubultosies. Tāpēc varu apliecināt, ka lidmašīnu iegādes darījums noslēgts īstajā laikā un tālredzīgi. Jaunais biznesa plāns “Destination 2025” paredz, ka “Air Baltic” līdz 2025. gadam sasniegs būtisku pasažieru skaita un ienākumu pieaugumu.
Tai summai, ko minēja “Air Baltic” prezidents Martins Gauss, – 60 lidmašīnu vērtībai par 4,7 miljardiem eiro, pieskaitot vēl 20, iegūstam teju valsts gada budžeta apmērus! Puse valsts gada budžeta pacelsies gaisā no Rīgas.
Jā, summa liela, taču jāņem vērā, ka šis pirkums ir daudzu gadu laikā. Otrkārt, kopējais līguma apmērs naudas izteiksmē ir komercnoslēpums. Tā, ko minēja Gausa kungs, ir kataloga cena – reālās vienas lidmašīnas izmaksas ir zemākas. Un visbeidzot – valsts budžets 2025. gadā būs krietni lielāks nekā pašlaik.
Kā finansēsiet flotes atjaunošanu? Kad gatavojāties pirkt pirmo “Bombardier”, nezinājāt, kur ņemt naudu, izmisīgi tika meklēts un tika atrasts šaubīgs pirmais investors. Tagad, aci nepamirkšķinot, slēdzat līgumu, vēl tikšot lemts, strādājot pie konkrētu lidmašīnu iegādes.
2015. gadā “Air Baltic” bija sliktā finanšu stāvoklī, kad investora piesaiste bija nepieciešama, lai izvairītos no bankrota. Turpretim 2017. gads bija līdz šim veiksmīgākais “Air Baltic” vēsturē. No valsts puses nav nepieciešamības iesaistīties “Air Baltic” darbības finansēšanā – lidsabiedrība spēj pati segt ikdienas izmaksas un finansēt savus darījumus. Nav arī nekādas steigas investora piesaistē.
Finansējuma modeļi var būt visdažādākie, turklāt katras lidmašīnas iegādē var izvēlēties vispiemērotāko – ņemt kredītu vai ņemt līzingā. Ja tiks atrasts stratēģiskais investors, tad ir trešais variants. Tagad situācija ir cita, un arī “Air Baltic” vērtība tirgū ir augšupejoša.
Tagad pat pastu pieved ar lidmašīnām.
Jā, pagājušajā gadā bija 16 lidmašīnas ar preču pasūtījumiem, kas veikti internetā. Tas parāda e-komercijas pieaugumu un vienlaikus dod darbu “Latvijas Pastam” preču piegādē. No aptuveni divsimt pasaules kompānijām “Latvijas Pasta” darbība un precizitāte novērtēta ar vietu pirmajā desmitniekā.
Tomēr pamatfunkcija pastam ir vēstuļu un preses piegāde, kas reģionos ir nerentabla. Vai valsts turpinās kompensēt preses piegādi laukos, lai arī mūsu avīze būtu pieejama lasītājiem?
Kamēr es būšu ministra amatā, tikmēr turpināsim. Tālāk galvot nevaru ne par vienu. Mans uzskats, ka rakstošā prese ir bijusi nozīmīga un arī būs. Cilvēki ir jānodrošina gan ar centrālās, gan reģionālās preses pieejamību. Ir svarīga ne tikai stratēģiskā infrastruktūra un militārā mobilitāte, bet arī informatīvais un patriotiskais lauks.
