Māris Niklass: Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu? 12
Māris Niklass, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Televīzijas 14. decembra Dombura raidījumā “Kas notiek Latvijā?” piedalījās “Augstsprieguma tīklu” (AST) un “Sadales tīklu” (ST) vadība, ekonomikas un finanšu ministri, vairāki eksperti. Mans mērķis nav aprakstīt visu raidījumu, bet uzmanību piesaistīja, ka abi “Latvenergo” meitas uzņēmumi dzīvo katrs savā pasaulē.
Vispirms atgādināšu, ka 2000. gadā 307 tūkstoši vēlētāju parakstījās, ka “Latvenergo” nav privatizējams, un Saeima pieņēma attiecīgu likumu. Pēc tam gan notika šī uzņēmuma pārveide, izveidojot meitas uzņēmumus. Viens no tiem, AST, pat kļuvis par akcionāru “Latvijas gāzes” meitas uzņēmumam “GASO”.
Pakalpojumu tarifu paaugstināšanā ST atsaucas uz AST, jo, lūk, tas esot vaininieks. Neviens uzņēmums neatklāj savus patiesos zudumus enerģijas pārvadē.
AST pat tik ļoti rūpējas par savu darbinieku algām, kompensējot inflācijas zaudējumus. Te nu vietā ieklausīties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītāja Jāņa Endziņa iebildēs, ka ne visi tā var atļauties. Kāds cits eksperts, kādreizējais SPRK loceklis Gatis Ābele pat atļāvās bilst, ka netic Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Ja iedziļinās Dombura TV raidījuma redaktoru sagatavotajās tabulās, tad sliecos piekrist Ābeles k-ga teiktajam.
No “Sadales tīklu” valdes priekšsēdētāja varēja saprast, ka viens no sadārdzinājuma iemesliem ir lielais mājsaimniecību skaits (10 tūkst.), kuras šogad uzstādījušas saules paneļus. Citiem vārdiem, nenodarbojas ar elektrības patērēšanu, bet gan ar tās mikroģenerēšanu. Te gan jāpiebilst, ka viens šāds mikroģenerators, kad saulīte staigā pa debessjumu, spēj nodrošināt piecas līdz septiņas kaimiņu mājsaimniecības ar elektrību, tādējādi ST atbrīvojot no elektrības piegādes no lielāka transformatora. Šogad mikroģeneratori vasaras periodā spējuši nodrošināt apmēram 10% no kopējā enerģijas patēriņa, tādējādi kļūstot par ražotājiem.
Latvijas Elektroenerģijas un energobūves asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis sociālajos tīklos jau paspējis mikroģeneratoru būves valsts atbalstu nosaukt par OIK 2. Te nu patiesības vārdā teikšu, ka ne visi būves pionieri saņem solīto līdz 50% atbalstu. Nevajadzētu aizmirst, ka kara apstākļos (raudzīsimies uz Ukrainu) decentralizēta ražošana nodrošina elektropiegādes drošumu.
Nedaudz par tarifu ticamību.
Skatoties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniegtos abu “Latvenergo” meitas uzņēmumu pieteikumus, rodas daži jautājumi.
Proti, kāpēc ST pieteikuma projektā parādās maz saprotamas izdevumu pozīcijas? Citēšu. Ieņēmumu korekcija, kas saistīta ar iepriekšējā regulatīvā perioda izmaksu un prognožu novirzēm. Līdz šim bija 0,0 EUR, plāno 36,27 milj. eiro. Izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas pārvadīšanas zudumiem un tehnoloģijas procesa nodrošināšanu sadales tīklā. Līdz šim bija 16,07 milj. eiro, plāno 68,51 milj. eiro.
Jautājums – kam ST šīs summas maksā? Jāpiekrīt ekspertam, kāpēc vienam un otram tīklam pārvades zudumu segšanai elektrība jāpērk biržā, tā ik dienu tērējot 0,5 milj. eiro? Kālab elektrību, ko saražojam Ķegumā, jāpērk biržā? Kāpēc “Latvenergo” pats pirmais no Baltijas iestājās “Nord Pool”?
Te nu AST valdes priekšsēdētāja steidz paziņot, ka vēsturiski ilgtermiņā tas atmaksājoties. Vai tas ir pieņēmums? Kur mūsu zinātnieku pētījumi? Par šo speciālistu trūkumu pagaidām nav jāžēlojas. Ekonomikas ministre gan saka, ka nav obligāti elektrība jāpērk biržā.
Turpinot analizēt AST projekta pieteikumu regulatoram – kāpēc elektropārvades pakalpojumu lietotājiem, kura piederības robeža ir pēc 110/6-20 kV transformatora, elektroenerģijas tarifa pieaugums ir 5,17 reizes no patlaban spēkā esošā tarifa 0,00230 uz projektā 0,0119 par EUR/kWh. Līdzīgi pieaugumi vēl divās augstāka sprieguma līnijās.
Varbūt vērts ieklausīties “Enefit” valdes priekšsēdētājā Kristā Mertenā, ka ir laiks ST un AST pārskatīt iepirkumu stratēģiju. Ne tikai uzņēmumiem, bet arī valstij kopumā.
Kā izrādās, mums pat nav valsts energostratēģijas. Te vietā atgādināt, ka, mainoties ģeopolitiskajai situācijai, enerģijas pietiekamība un tās cena kļūst par primāro aspektu ekonomikas attīstībā. Varbūt mainīt likumdošanu un valsts monopoluzņēmumu peļņas lielumu procentus, tie varētu būt tuvu nullei? Varbūt norakstīt pārvades uzņēmumu zaudējumus, ja tādi radušies iepriekšējos gados, bet nelikt tos tarifā? Varbūt atteikties no piecu gadu ilga tarifa apstiprināšanas, bet pāriet uz divreizēju tarifu pārskatīšanu gadā?
Kā redzams, prognozēt elektrības cenu ir apmēram tas pats, kas zīlēt. Problēmu uzskaitījums nebūs pilnīgs, ja netiks pieminēts, ka veicams ST un AST, “Latvenergo” aktīvu starptautiskais audits. Tieši šī pozīcija ļoti ietekmē tarifu lielumu.
Varbūt, kamēr ST un AST padomes, valdība un Saeima nav nonākušas līdz saprātīgam lēmumam, atstāt esošos tarifus, kuri ir spēkā līdz 2024. gadam. Vēl nākas piebilst, ka tarifu projekts nav skatāms, līdz MK nav izpildījis “Eleletroenerģijas tirgus likuma” prasības. Tajā likumdevējs 92. pantā valdībai bija uzdevis līdz š. g. 30. septembrim izstrādāt noteikumus 30. panta divām daļām. Citiem vārdiem, jāizstrādā normatīvais akts par elektroenerģijas iepirkumu un norēķinu kārtību no mikroģenerācijas īpašniekiem.
Aicinu par šiem priekšlikumiem līdzdomāt ikvienam elektroenerģijas patērētājam un ražotājam, ne tikai iniciatīvas grupai, kura ir nonākusi pie iepriekš minētajiem priekšlikumiem. Pat valsts pamatdokuments Satversme paredz pienākumu īpašniekam – tautai – rīkoties kā rūpīgam un gādīgam saimniekam.
