“Vai ir zināms, kur liks visas Latvijas iegādātās Covid-19 vakcīnas?” Perevoščikovs komentē skatītāju jautājumu 349
TV24 raidījumā “Uz līnijas” tika uzdots skatītājus interesējošs jautājums – vai ir zināms, kur liks visas Latvijas iegādātās Covid-19 vakcīnas?
“Jautājums neskar tikai Latviju, tam bija noteikti iemesli,” tā komentāru uz šo jautājumu iesāka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
“Tās bija jaunas vakcīnas, un, runājot par portfeli, tur bija jābūt komplektā garantētam, ja nesanāks ar vienu ražotni, tad vismaz būs arī citas vakcīnas. Tāpēc vakcīnas tika nopirktas vairāk, nekā faktiski būtu nepieciešams ar tādām drošības garantijām – ja ar kādu otru vakcīnu nesanāks, tad vismaz ar vienu sanāks, jo jautājums bija patiešām izšķirošs,” tā skaidroja Perevoščikovs, stāstot par Covid-19 vakcīnu iegādi patēriņam Latvijā.
“Kur būs šīs vakcīnas ieliktas? Nu, protams, ja nebūs vajadzības pēc kādas vakcīnas, tad tas bieži vien iet kā humānā palīdzība citām valstīm, bet arī tiek pagarināti, cik mēs zinām, iegādes termiņi, un arī pie jaunas vakcīnu partijas iegādes termiņiem mēs nopirkām adaptēto vakcīnu, kura ir pielāgota pašreiz pa vasaru cirkulējošam vīrusam un arī efektīva pret pēdējo mutāciju, kuru dažreiz cilvēki sauc par Eris vīrusu – tā ir papildu mutācija, bet arī šī vakcīna diezgan efektīva,” tā TV24 raidījumā “Uz līnijas” komentēja SPKC eksperts Perevoščikovs.
Jau ziņots, ka pašlaik Latvijā ir pieejami ap 50 000 jaunāko “Pfizer-BioNTech” vakcīnu pret Covid-19 omikrona “XBB.1.5” variantu, tā 17.oktobrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāve.
Latvijai vēl plānots piegādāt ap 100 000 “Novavax” uzlaboto vakcīnu pret Covid-19, kas der arī pret jaunākiem vīrusa paveidiem.
VM īpaši mudina riska grupu, tajā skaitā vecāka gada gājuma pacientus, arī šoruden vakcinēties pret Covid-19.
Budžeta komisija šodien atbalstīja valdības un VM virzīto priekšlikumu pārdalīt līdzekļus 9,8 miljonus eiro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar Covid-19 infekcijas uzliesmojumu un tā seku novēršanu. Attiecīgais finansējums tiks piešķirts izdevumiem par Covid-19 vakcīnu iegādi, uzglabāšanu, loģistiku un vakcīnu iznīcināšanu.
Savukārt finansējums 27 736 eiro apmērā nepieciešams izdevumu segšanai par Covid-19 vakcīnu ievadi 2023.gada pirmajā pusgadā.
Portāls LA.LV jau vēstīja, ka Saeima šo ceturtdien, 26.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, kas nosaka, ka Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums zaudē spēku 2024.gada 1.janvārī.
Galīgajā lasījumā pieņemti arī saistītie grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā un Pacientu tiesību likumā.
Atbilstoši Veselības ministrijas (VM) rosinājumam atsevišķas Covid-19 pārvaldības likuma normas saglabātas un integrētas Epidemioloģiskās drošības likumā.
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma pārejas noteikumi paredz, ka minētais likums ir spēkā tik ilgi, kamēr pastāv epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Pašlaik, kad Pasaules Veselības organizācija (PVO) jau ir izplatījusi paziņojumu par starptautiski nozīmīgas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atcelšanu, ir pamats Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu atzīt par spēku zaudējušu.
Reizē VM vērtējumā nepieciešams nodrošināt atsevišķu to normu nepārtrauktību.
Ņemot vērā, ka joprojām pasaulē ir vietas, kur var pieprasīt Covid-19 sertifikātu, VM vērtējumā Latvijas iedzīvotājiem nepieciešams saglabāt iespēju saņemt šādus sertifikātus, lai tos varētu uzrādīt pēc pieprasījuma, ceļojot gan tūrisma nolūkos, gan darba vajadzību gadījumā. Šī iemesla dēļ šis regulējums pārcelts uz Epidemioloģiskās drošības likumu.
Arī normas, kas attiecas uz diagnostiku un ziņošanu par Covid-19 infekcijas gadījumiem, vēl ir piemērojamas, lai pārejas laikā nerastos problēmas ar statistisko informāciju, kas tiek iegūta par Covid-19.
