VĀRDS SKATĪTĀJIEM: 34
Māra: “Ļoti spēcīga izrāde. Jā, bliež, ir brīžiem ļoti neomulīgi, bet ir jāielūkojas tumsā, kā uzsvēris režisors, lai novērtētu gaismu, kas ir tepat līdzās. Paldies teātrim par drosmi!”
Dita Rietuma: “Tuvā pilsēta” var uzrunāt eksplozīvi un tieši, ja skatītājam ir drosme būt godīgam – ieskatīties neērtajā tumsā. Maija Doveika – izcila.”
Ludmila: “Izcila izrāde. Tik ļoti faudz dažādu emociju. Brīžiem gribējās, lai varetu apstādināt laiku un pabaudīt dažus momentus ilgāk. Ieteikums tiem kas ies – izturēt līdz galam.”
Oskars Kaulēns: “Ar “Tuvo pilsētu” Nacionālais teātris izsita korķus pavisam – “pa tumsu nevajag šaut, tumsu vajag izgaismot” – un izpurināja pēdējos konservatīvisma putekļus.”
Ginta: “Pirmā izrāde, no kuras aizgājām pirmā cēliena vidū. Bezjēdzīga, pretīga vardarbība teātrī, un kāpēc?”
Marija: “Bet vai teātris ir tiesīgs rādīt izrādes, kuru saturs neatbilst vispārpieņemtām ētikas normām?! Vai tiešām vardarbība un seksuālas izvērtības tiek uzskatītas par normu?”
Henrieta Verhoustinska: “Serebreņņikova “Tuvā pilsēta” pilna spožu metaforu un aktierdarbu. Stāsts par divām pilsētām, kuras sašķeļ identitātes, mani ļoti uzrunāja.”
teatris. Lv un twitter
Serebreņņikovs un Ivaškevičs: jau Latvijā pazīstami
* Maskavas Gogoļa centra mākslinieciskais vadītājs Kirils Serebreņņikovs (1969) Nacionālajā teātrī līdz šim iestudējis trīs izrādes – N. Gogoļa “Mirušās dvēseles” (2010), G. Bīhnera “Voiceku” (2012) un Raiņa/J. Nīmaņa “Raiņa sapņus” (2015).
* Lietuviešu prozaiķa un dramaturga Marjusa Ivaškeviča (1973) luga “Izraidītie” Dailes teātrī tika iestudēta 2014. gadā.
