Atšķirība starp investīciju un hobiju ir neliela 0
Retro auto pircējus varētu iedalīt divās grupās – tie, kas pērk un pārdod auto, lai gūtu peļņu, un cilvēki, kas šādus spēkratus pērk pieredzes dēļ, ar tiem pārvietojoties tikai īpašos brīžos.
Autobraucēji, kas apsver retro auto iegādi, var bieži domāt, ka varēs ar prieku braukāt un pēcāk pārdot spēkratu ar uzviju. Taču šie šoferi var attapties situācijā, ka auto ir nolietots un vairs nav ar tik lielu tirgus vērtību. Cilvēki, kas pērk auto kā investīcijas rīku, ar tām nepārvietojas, lai parūpētos, ka tie arī turpmāk būs labā tehniskā un vizuālā stāvoklī, kā arī nesalūzīs vai neiekļūs avārijā. Ar šiem spēkratiem tiek braukts reti, lai tos nepakļautu straujām temperatūras izmaiņām, kā arī bargiem laikapstākļiem.
Tādēļ šādi auto bieži tiek turēti sausās, noslēgtās un siltās garāžās, kas arī ir zināms ieguldījums, lai šādu vidi izveidotu.
Jaunākus autobraucējus saista vecāki auto
Jauniem un mazāk pieredzes bagātiem autovadītājiem bieži vien ir dažādi iemesli, kāpēc izvēlas iegādāties tieši vecāka ražojuma auto. Daļai mašīna ir tikai līdzeklis, lai nokļūtu no viena punkta līdz citam, itin nemaz neinteresējoties par auto kultūru. Citi vēl tik lielā mērā neuzticas savām braukšanas spējām, tādēļ izvēlas vecākus, lētākus auto, lai neciestu tik lielus finansiālus zaudējumus, ja iekļūtu avārijā.
Taču ir arī cita jauno autobraucēju kategorija, kura ar prieku izbauda retro spēkratu sniegto pieredzi, ar kurām, iespējams, brauca to vecāki vai vecvecāki. Šādi auto var sniegt zināmu devu nostalģijas un rosināt patīkamas atmiņas, kā arī kļūt par labu ieguldījumu.
