– Ir tāda sajūta, ka krievvalodīgajās skolās Latvijā vairāk rūpējas par Krievijas un krieviskā gara saglabāšanu, nevis latviskuma ieaudzināšanu. Krievu bērni latviski nevar labi izteikties. Krievu skolās administrācijā vajadzētu strādāt tikai latviešiem, lai ieviestu šo latvisko garu. 14
I. Druviete: – Problēma ir ļoti daudzslāņaina. Problēma nav latviešu valodas neprasme. Mums ir problēmas ar latviešu valodas eksāmena nokārtošanu 9. klasēs, bet vidusskolas absolventiem valodas zināšanas ir labas. Viņi kārto tādu pašu eksāmenu kā latvieši, un rezultāti nav slikti. Bet kas notiek, kad šie krievu bērni aiziet lielajā dzīvē? Viņi pārliecinās, ka latviešu valodas zināšanas ir nepieciešamas tikai tad, ja viņi strādā valsts pārvaldē, pašvaldībā vai apkalpojošā sfērā. Bet visur citur Latvijas valsts ir devusi iespēju izmantot krievu valodu. Tendence pastiprinās, un es nekādi nevaru atbalstīt, piemēram, debates LTV7 kanālā, kurās pieci latvieši runā krieviski. Tāpat es nevaru atbalstīt divvalodīgas reklāmas avīzes un divvalodīgus paziņojumus, jo tie dod nepareizu signālu par valodu Latvijā. To šie jaunieši saprot tā – mācieties, mācieties to latviešu valodu, bet, ja būs kaut kas svarīgs, mēs pārtulkosim. Tendence ir ļoti bīstama, mēs kropļojam ideju par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, un es par to runāšu arvien vairāk un skaļāk.
Skolas dibina un uztur pašvaldības, ministrija nevar pateikt – slēdziet skolu ar krievu mācību valodu. Ministrija nevar mainīt arī skolas direktorus – jo tos ieceļ un apstiprina pašvaldība. Pats sarežģītākais ir nošķirt to, ko redzam publiski, no tā, kas skolā notiek patiesībā. Mūsu vājākā vieta – nošķirtā skolu sistēma. Kopš 22. janvāra mēs esam izdarījuši visu iespējamo, lai stiprinātu latviešu valodas apguvi mazākumtautību skolās. Es arī negribētu, lai šis process tiktu steidzināts vai pārtraukts no kādas puses.
– Kādēļ sistēmu nevar mainīt, lai arī skolu direktorus ieceltu ministrija?
I. Druviete: – Tas būtu pretrunā ar Latvijā pieņemto pārvaldes sistēmu. Bet daudzās valstīs tāds modelis eksistē. Ir valstis, kurās skolu direktori un skolotāji ir ierēdņi, bet arī tādai sistēmai ir plusi un mīnusi. Nav pamata uzskatīt, ka lielā skaitā mazākumtautību skolu mums ir darīšana ar nelojālu vadību. Tādi gadījumi ir, bet tādu ir nedaudz un pārsvarā Rīgā.
J. Pūce: – Slikti ir tas, ka mums veidojas tehniski nošķirtas skolas, latviešu un mazākumtautību bērni nav raduši būt kopā. Skolas turpmāk ir jāorganizē citādi, lai kopā mācītos gan latviešu, gan mazākumtautību bērni.
