Vai ir iespējams samazināt prostatas vēža risku? Atbild ārsti 8
Onkoloģiskās slimības ir viens no lielākajiem sabiedrības veselības biediem. It īpaši tādēļ, ka gandrīz ikvienam no mums ir bijis kāds radinieks, paziņa vai tuvinieks, kas zaudējis cīņu ar šo diagnozi. Nereti rodas jautājums – ja es varu pārmantot senču ārējo izskatu, vai varu pārmantot arī vēzi? Diemžēl, jā. Tajā skaitā vīriešu dzīvību visbiežāk aiznesošo onkoloģisko saslimšanu, prostatas vēzi.
Speciālisti skaidro, ka līdz pat 15% no visiem prostatas vēža gadījumiem ir radušies iedzimtības rezultātā. Par laimi, mūsdienās priekšdziedzera jeb prostatas vēzi ir iespējams ārstēt, ja slimība atklāta agrīnā stadijā. Diemžēl vīrieši joprojām pie ārstiem dodas, kad slimība jau attīstījusies novēlotā stadijā, un cilvēku vairs nav iespējams glābt. Vairāk par vēža iedzimtību speciālisti stāstīja novembrī notikušā vīriešu veselības forumā “Vīrieti, dzīvo!”.
Vai prostatas vēzis var iedzimt?
Vēža veidošanās ir atkarīga no vairākiem, dažādiem faktoriem, tajā skaitā – no vides ietekmes, dzīvesveida un citiem iemesliem. Taču, kā apspriests tiešraidē, no visiem prostatas vēžu gadījumiem 5% līdz 15% ir pārmantoti.
Pēc ārstu teiktā, gēni ir pielīdzināmi iedzimtības glabātājiem, kas nes informāciju čemodānos. Tādēļ ir svarīgi ievākt datus un noskaidrot, kādas slimības ir bijušas asinsradiniekiem – ne tikai vecāku, bet arī vecvecāku paaudzē.
Pašreiz zināmi vairāk nekā 100 gēni, kuriem ir ietekme uz prostatas vēža attīstību, tāpēc noteikt to, kurš būs īstais vainīgais vēl nav iespējams. Tomēr, ja ģimenē kāds miris no prostatas vēža, kādam ģimenē tas ticis atklāts agrā vecumā vai vairākās paaudzēs, ir nepieciešams aizdomāties un daudz savlaicīgāk sākt veikt veselības pārbaudes.
Kādas pārbaudes ir jāveic?
Bieži agrīnā priekšdziedzera jeb prostatas vēža gadījumā cilvēks nemanīs nekādas slimības pazīmes, tāpēc ir būtiski, ka vīrieši riska kategorijā profilaktiski veic pārbaudes. Pārbaudes jāveic ikvienam vīrietim vecumā virs 50 gadiem. Savukārt vīriešiem, kuru asinsradinieks ir slimojis ar prostatas vēzi, pārbaudes jāveic jau no 45 gadu vecuma.
Visbiežāk priekšdziedzera vēzi pārbauda, veicot priekšdziedzera specifiskā antigēna (PSA) testu. Priekšdziedzera specifiskais antigēns ir olbaltumviela, ko izstrādā priekšdziedzera šūnas. Ar testa palīdzību ir iespējams noteikt šī antigēna līmeni organismā, un, ja skaits ir palielināts, tad tas var norādīt uz problēmām prostatā. Paaugstināts antigēna līmenis uzreiz nenozīmē vēža esamību, tas var norādīt arī uz tādām veselības problēmām kā prostatas labvēlīgu palielināšanos vai prostatas iekaisumu, tāpēc pēc testa veikšanas jākonsultējas ar ārstu.
Lai noteiktu vēzi agrīnā jeb izārstējamā stadijā, PSA tests ir jāveic reizi divos gados. PSA analīzes var veikt bez maksas ar ģimenes ārsta nosūtījumu 50 līdz 75 gadu vecumā un 45 līdz 50 gadu vecumā, ja priekšdziedzera vēzis ir bijis konstatēts asinsradiniekiem.
Savukārt cilvēkiem, kuriem nav pieejama informācija par savas ģimenes vēsturi vai ir vēlme noskaidrot savus riskus saslimšanai ar dažādām vēža formām, ir iespējams pārbaudīt savu gēnu mutācijas, veicot gēnu sekvencēšanu.
Sekvencēšana ir gēnu molekulas nukleotīdu secības nolasīšana jeb vienkāršā valodā – DNS burtiņu nolasīšana. Pamatā DNS sastāv no 4 organiskiem savienojumiem, kur katru apzīmē ar burtu – A, T, G, C. DNS ir gara šo četru burtu virtene dažādās kombinācijās, miljoniem burtu garumā, kur noteiktos šīs virtenes gabalos ir iekodēta informācija par olbaltumvielām. Sekvencēšana ir šo DNS burtu secības nolasīšana jeb ģenētiskās informācijas nolasīšana.
Mūsdienās ir iespējams cilvēkam nolasīt visus šos DNS “burtiņus” no sākuma līdz beigām, tādā veidā veicot pilnu ģenētisko analīzi. Veicot sekvencēšanu, nav iespējams noteikt, vai cilvēkam ir vēzis, taču ir iespējams noteikt esošos riskus – kur un kam savlaicīgi pievērst uzmanību. Pārbaudi var veikt jebkurš iedzīvotājs, kuram ir interese – vēlāk par iegūtajiem datiem konsultējoties ar ārstu.
Vai ir iespējams samazināt prostatas vēža risku?
Vēža iedzimtība ir tikai maza daļa no visiem vēža veidošanās cēloņiem. Kā norāda ārsti, mēs paši nosacīti varam “sabojāt” savu DNS. Biežāks cēlonis ir neveselīga dzīvesveida un vides ietekme uz cilvēka organismu. Jebkura toksiska ietekme uz šūnām un DNS izraisa papildu mutācijas un kļūdas. Cilvēks pats ir atbildīgs par savu veselību, un ilgstošs neveselīgs dzīvesveids palielina risku šūnu dalīšanās procesā, veidot kļūdas jeb mutācijas, kas tālāk var attīstīties par vēzi
Jau vairākus gadu desmitus ir zināms, ka smēķēšana ir kaitīga veselībai. Smēķētājiem risks saslimt ar prostatas vēzi ir par divām reizēm lielāks, savukārt ar urīnpūšļa vēzi par četrām reizēm lielāks. Ja skatās uz plaušu vēža pacientiem, tad 40% no visiem ir tieši smēķētāji. Tāpēc ir būtiski apzināties, ka smēķēšana nopietni apdraud cilvēka dzīvību un ir viens no galvenajiem vēža riska faktoriem.
Lai samazinātu risku saslimšanai ar prostatas vēzi vīrietim ir jāietur sabalansēta diēta, regulāri jāveic fiziskās aktivitātes, jādzer ūdens un jāatvadās no neveselīgiem ieradumiem – alkohola, nikotīna u.c. narkotisko vielu lietošanas. Tāpat svarīgi regulāri apmeklēt ģimenes ārstu, veicot standarta veselības pārbaudes.
Šā gada novembra beigās notikušā foruma “Vīrieti, dzīvo!” tiešraižu ierakstus skaties Latvijas Urologu asociācijas YouTube kanālā ŠEIT.
Pilnu diskusiju par vēža iedzimtību skaties video šeit:
