Vai ir bīstami, ja bērns neēd gaļu? Kādas ir alternatīvas 0
Lasītāja jautā: “Mēs ģimenē neēdam gaļu un zivis. Puika (viņam ir deviņi gadi), arī neēd, viņam šie produkti un sēnes negaršo. Vai šādā situācijā papildus vajadzīgi vitamīni? Kā pareizi iekārtot ēdienreizes, lai dēlam pietiktu spēka un būtu laba veselība? Viņš diezgan daudz sporto, spēlē futbolu.”
“Gaļu un zivis var daļēji aizstāt piena produkti, jo tie satur dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas. Bērnam ir svarīgi, lai uzturā būtu visas aminoskābes, kas nepieciešamas organisma normālai funkcionēšanai,” uzsver Veselības centra 4 Bērnu veselības centra uztura speciāliste Baiba Grīnberga.
Vismaz reizi gadā vajadzētu veikt analīzes, pārbaudīt B12 vitamīna un dzelzs līmeni. Ja dēlam ir nepietiekams svars un viņš bieži slimo, vēl rūpīgāk jāseko līdzi veselības stāvoklim. Ja dēls pārsvarā ēd ārpus mājas, jāraugās, lai nepārtiek tikai no picas vai smalkmaizītēm, lai uzturs ir pilnvērtīgāks. Ēdienkartē noteikti vajadzīgi pākšaugi. Pupas un zirņi ir lieliski produkti, par ko bieži aizmirst. Der arī sojas produkti, vienīgi jālūko, lai šie augi būtu bioloģiski audzēti, nevis ģenētiski modificēti. Sojā ir visas nepieciešamās aminoskābes bērna attīstībai un augšanai.
Ja puisis sporto, jānodrošina gana daudz ogļhidrātu, ēdienkartē jāiekļauj graudaugi. Turklāt gan maize, gan cita veida graudaugi, piemēram, griķi, rīsi, kukurūza. Der arī, piemēram, galetes un cepumi. Ja puika ir aktīvs, nav jābaidās no tā dēvētajiem ātrajiem ogļhidrātiem.
Jāzina, vai dēla uzturā ir pietiekami daudz olbaltumvielu. Sportiskam jaunietim vajadzētu uzņemt 1,5 g olbaltumvielu dienā uz katru svara kilogramu. Produktu etiķetēs vienmēr ir norādīts olbaltumvielu daudzums, un rūpīgi vecāki to var aprēķināt.
Der aiziet pie uztura speciālista vai dietologa un izvērtēt ēdienkarti – ko bērns ēd, vai visa pietiek. Pat vienā konsultācijā var saprast, kā pareizāk rīkoties.
