Vai īpašumu iespējams apdrošināt no plūdu riskiem? Un kā rīkoties, ja draudi jau “klauvē” pie durvīm 13
Līdz ar krasajām temperatūras un laikapstākļu izmaiņām šajā ziemā, dažviet Latvijas teritorijā piedzīvojam vēsturiski lielākos plūdus. Lai gan pagaidām situācija ir uzlabojusies, nav iespējams paredzēt, ka plūdi neatgriezīsies. Tieši tādēļ eksperti ir sagatavojusi padomus, kā nodrošināties pret applūšanu un kā rīkoties, ja ūdens jau ir applūdinājis īpašumu.
Sagatavojiet nepieciešamās mantas
Ja dzīvojat teritorijā, kas atrodas tuvu kādai ūdenstilpnei, kurai ir tendence applūst, svarīgi laikus sagatavoties potenciāliem plūdiem. Pat ja šķiet, ka jūsu īpašums netiks apdraudēts, savlaicīga sagatavošanās nekad nenāks par ļaunu. Vispirms sagatavojiet svarīgākās mantas – personas apliecinošus dokumentus, aptieciņu, vērtslietas, kā arī naudu. Tāpat ieteicams šīs mantas uzglabāt vietā, kur ir mazāka iespējamība, ka tām piekļūs ūdens, piemēram, mājokļa otrajā stāvā, ja tāds ir, bēniņos vai uz augstākiem plauktiem pirmajā stāvā.
Sekojiet līdzi prognozēm
Plūdu vai palu laikā situācija var krasi mainīties, tāpēc ir svarīgi būt informētiem un sekot līdzi laikapstākļu prognozēm. Ja plūdi būs nonākuši līdz jūsu pilsētai, par aktuālo informāciju vēstīs pašvaldība. Savukārt ziņām par plūdu apdraudētajām teritorijām iespējams sekot līdzi Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tīmekļa vietnē. Taču informācija par to, kā rīkoties tad, kad plūdi jau skāruši jūsu īpašumu, pieejama Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā.
Pirmajā vietā – pašu drošība. Neaizmirstiet par mājdzīvniekiem!
Gadījumā, ja plūdi ir pieņēmušies spēkā un nonākuši līdz jūsu mājoklim, vispirms jāatceras par pašu iedzīvotāju drošību. Nekādā gadījumā nevajadzētu atlikt īpašuma pamešanu pat, ja ūdens vēl nav ticis iekšā. Plūdu laikā ūdens līmenis var augt ļoti strauji, tāpēc neriskējiet un nekavējoties dodieties uz kādu drošāku vietu. Ja neesat spējīgi paši pamest īpašumu, noteikti sazinieties ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, zvanot uz 112.
Tāpat svarīgi atcerēties par mazākajiem mājokļa iedzīvotājiem – mājdzīvniekiem. Nekādā gadījumā nepametiet tos vienus un evakuācijas laikā nodrošiniet tiem drošu patvērumu.
Pirms plūdiem pārliecinieties, ka mīlulim ir reģistrēts mikročips, kā arī iegādājaties kakla siksnu uz kuras uzrakstīts jūsu telefona numurs, lai pazušanas gadījumā mājdzīvnieku nogādātu atpakaļ pie jums.
Savukārt, ja jūsu mājdzīvnieks ir agresīvs un nav radis dzīvot ar svešiniekiem, ieteicams to nogādāt uz patversmi, vai uzticēt kādai paziņai līdz situācija uzlabojas un varat atgriezties mājās.
Samazini potenciālos bojājumus
Ja ūdens vēl nav nonācis jūsu īpašumā, taču redzat, ka draudi tuvojas, veiciet visus neatliekamos pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk novērstu potenciālos zaudējumus. Pirmkārt, atslēdziet elektrības un gāzes padevi, kā arī apkures iekārtas. Svarīgi atcerēties, ka elektrību iespējams atslēgt tikai tad, ja ūdens vēl nav nonācis jūsu mājoklī un vieta ap drošinātājiem ir pilnībā sausa. Ja plūdi jau ir skāruši īpašumu, tad drošinātāju aiztikšana var radīt nopietnus ugunsdraudus.
Ūdens saskarsme ar elektrību ir ļoti bīstama un var radīt letālas sekas, ja atrodaties to tuvumā. Tāpat, ja iespējams, pārvietojiet visu elektroniku uz mājas otro stāvu, vai pēc iespējas augstāk, lai plūdi neradītu tiem bojājumus.
Kā rīkoties pēc plūdiem?
Pat ja plūdi ir beigušies un šķiet, ka varat atgriezties mājās, nedariet to pirms glābšanas dienesti nav paziņojuši, ka tas ir droši. Gadījumā, ja pirms evakuācijas nepaspējāt atslēgt elektrības padevi, nekādā gadījumā neatgriezieties mājoklī pirms to nav pārbaudījis elektriķis un noteicis vai tas ir droši. Tāpat neizmantojiet elektriskās ierīces, kuras skāris ūdens, pirms tās ir kārtīgi izžuvušas un tikušas pārbaudītas.
Applūšanas laikā var tikt bojāta ne tikai mājoklī esošā elektronika, bet arī pati ēkas konstrukcija. Tāpēc pēc plūdiem ir jābūt īpaši piesardzīgiem, pārvietojoties pa mājokli.
Pārbaudiet, ka grīdā un sienās nav uzradušies kādi caurumi, kā arī nav plīsuši mājas logi vai citi stikla priekšmeti. Nereti plūdu laikā tiek bojāta arī dzeramā ūdens kvalitāte, jo piesārņotais ūdens var nonākt gruntsūdeņos, kas tiek izmantoti ūdens sistēmās, kā arī privātajās ūdens akās. Šī iemesla dēļ ieteicams pārbaudīt ūdens kvalitāti pirms tā izmantošanas.
Vai iespējams mājokli apdrošināt no plūdu riskiem?
“Plūdu bīstamības teritorijās dzīvojošajiem jau laikus ieteicams ieskatīties sava mājokļa apdrošināšanas segumā un pārliecināties, vai tajā ir iekļauts plūdu risks, kas applūšanas gadījumā ir vienīgais glābējsalmiņš.
Savukārt, ja vēl tikai izvērtējiet apdrošināšanas piedāvājumus savam mājoklim, ir svarīgi, lai apdrošināšanas segumā ir iekļauti arī pārvākšanās un mājokļa īres izdevumi, kamēr jūsu bojātajā īpašumā notiek remontdarbi.
Tāpat nevajadzētu aizmirst par mantas apdrošināšanu, jo ūdens nodara postažu ne tikai mājokļa strukturālajiem elementiem, bet gan visam, kas stājas tā ceļā, tai skaitā mēbelēm, apģērbiem, elektroiekārtām u.c.,” informē Gjensidige Latvija vadītāja Sanita Glovecka.
Kad paši esat nonākuši drošībā un pametuši plūdu zonu, diemžēl nākas domāt par īpašumā nodarītajiem postījumiem. Apdrošinātājs norāda, ka trīs dienu laikā pēc notikušās nelaimes ieteicams sazināties ar apdrošināšanas kompāniju un pieteikt notikušo gadījumu. Pēc tam, kad plūdu radītais apdraudējums būs beidzies, tiks veikta īpašuma apsekošana un noteikta izmaksājamā atlīdzība. Saglabājiet pierādījumus par plūdu nodarītajiem bojājumiem, uzņemot fotogrāfijas, jo šāda veida pierādījumi jums būs nepieciešami iesniedzot apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu.
Tāpat vēlamies aicināt ikvienu applūstošajās teritorijās dzīvojošo pārskatīt sava mājokļa apdrošināšanas noteikumus. Nereti apdrošinātājs noteikumos iekļauj atrunu, ka apdrošināšana netiek izmaksāta, ja plūdiem ir sezonāls raksturs. Proti, tie notiek biežāk nekā 5,10 vai pat 20 gadu laikā, piemēram, Gjensidige Latvija atlīdzība netiek izmaksāta, ja īpašums applūst biežāk nekā reizi piecu gadu laikā.
