Anda Rožukalne: Vai iespējams labi dzīvot bez auru skenēšanas, strukturētā ūdens un čakrofona? 2
Sociālajos tīklos un citās publiskās mediju platformās nereti redzams, ka dažādu cilvēku uzņēmējdarbība balstās tumsonībā un šarlatānismā, aiz kuriem slēpjas labi iepakota alkatība. Nekritiskā attieksme pret sev mistiskas spējas piedēvējušiem indivīdiem un atklāsmēm ietekmē pat profesionālu mediju saturu.
Vai pirkt daudzu sekotāju atzītas instagrama “iedzīvotājas” ieteiktos brīnumlīdzekļus “pret visu slikto”?
Vai iespējams labi dzīvot bez auru skenēšanas, strukturētā ūdens un čakrofona?
Janvārī pētnieciskās žurnālistikas centrs “RE: Baltica” turpina publiskot savus pētījumus par atsevišķiem Latvijas instagramā rodamiem indivīdiem, kuri mēģina pārdot dažādus produktus, tiem piedēvējot neeksistējošas spējas izārstēt neārstējamas slimības.
“Re:Baltica” par šo problēmu runā tīmekļa rakstos, pētniecisko žurnālistu veidotajā satīriskajā raidījumā “Starp citu”, Latvijas Radio analītiskajā programmā “Īstenības izteiksme” un citur. Tāpēc šoreiz nevis par vienu TV vai radio formātu, bet domāšanas modeli, kas nosaka nopietnu jautājumu diskusijas pamatam medijos.
Par maģiskajā domāšanā balstītu saturu, kas ir pretējs zinātniskajai domāšanai.
Tās klātbūtne sabiedrībai piedāvātajā saturā diezgan labi ļauj atšķirt profesionālus medijus no citiem informācijas sniedzējiem.
Pesteļotāju nokrāsas
“RE:Baltica”, kas atmaskojusi interneta klikšķu biznesa pārstāvjus un krāpniecību ar zālēm tīmeklī, diezgan vientuļi nodarbojas ar publiskajā vidē populāru personu izplatītu aizspriedumos un tumsonībā balstītu, bet plaši pieejamu melu atmaskošanu. Līdzās svarīgai informācijai un faktu pārbaudei formātā “Re:Check” pētnieciskie žurnālisti piedāvā idejas,
kā vērsties pret izmisušu vai lētticīgu cilvēku apmānītājiem,
kurām iestādēm savas uzmanības lokā būtu jāiekļauj publiskajā vidē bieži sastopamie maldināšanas gadījumi.
Apvārdotu šķidrumu vai brīnumkrēmu un mistisko atklāsmju pārdevēju vēstījumi nav labāki par “viltus ziņu” un politiskas dezinformācijas izplatītājiem, kuru atmaskošanai pastāv dažādi vadītas un finansētas programmas, kuras atbalsta politiķi.
Nepatiesa informācija par cilvēku veselību, labklājību, apkārtējo vidi var būt tikpat bīstama drošībai, radīt nepamatotu satraukumu, vēršanos pret citiem cilvēkiem. Piemēram, viena no melu vietnēm, kuru turētājiem, iespējams, jau ir problēmas ar tiesībsargiem, pagājušajā nedēļas nogalē bija publicējusi jaunāko ražojumu – vēsti, ka Cēsīs atklāti bīstamā Ķīnas koronavīrusa gadījumi.
Var atrast zinātniskos datos balstītas atbildes, kas skaidro, kāpēc cilvēkiem nepieciešama ticība neeksistējošām parādībām. Bet mediju praksē profesionālo pamatprincipu ignorēšana un “mistiķu kustības” apkalpošana visbiežāk nozīmē komerciālu interešu dominēšanu pār vienīgo svarīgo uzdevumu – sniegt iespējami patiesu, daudzpusīgu, atbildīgi sagatavotu informāciju.
Vēlme ticēt nereālajam ir izdevīga, jo populāra.
Tā rada arī tādas izklaidei un realitātes aizmiršanai paredzētas muļķības kā “Ekstrasensu cīņu” sezonas “TV3”.
Reizēm arī žurnālisti vēlas ticēt pārliecinošiem maģisko zināšanu nesējiem,
nevis intervijās uzdod viņiem jautājumus par to, kāds pamatojums ir apgalvojumiem par pārdabiskajām spējām un gaišredzību.
Protams, medijiem jāpiedāvā informācija, kas raksturo atšķirīgu realitātes vērtējumu pieejas, tās tikai vajadzētu profesionāli atspoguļot. Tomēr tām līdzās neatradīsiet speciālistu komentārus vai “par un pret sadaļas”, kas ir dabiskas pat jumta likšanas vai sēņu lasīšanas praktiskajiem padomiem.
Faktos balstīta un precīzi sagatavota informācija, kas darītu godu jebkuram kritiskās domāšanas meistaram, profesionālu mediju saturā ir iejaukta mistiķu atklāsmēs un horoskopu prognozēs. Pat mediji, kas sevi sauc par profesionāliem, nespēj atteikties no ikdienas astroloģijas devas. Velti uzņēmējs un fizikas zināšanu aizstāvis Normunds Bergs tvīto, ka “zvaigžņu stāvoklis tavu dzīvi nekādi neietekmē”.
Pērtiķim garšo banāni!
Es gribētu domāt tāpat kā Bergs, bet astroloģija ietekmē – ja ne likteni, tad mediju saturu gan. Vismaz pagājušās piektdienas zināšanām un gudrībai veltīto “LTV1” jauniešu raidījumu “Gudrs, vēl gudrāks” tas ietekmēja.
Viens no vadītājiem Kaspars Ozoliņš jau kopš pirmās parādīšanās gudrinieku sacensības studijā bija pārņemts ar Žurkas gadu kā aktualitāti. Vēlāk, intervējot dalībniekus, Kaspars Ozoliņš skolēnu raksturojumu balstīja horoskopa zīmei piedēvētajās īpašībās.
Dalībnieki spēlēja līdzi šīm muļķībām, bija visai pieklājīgi un labvēlīgi,
līdz konstatēja, ka daudzi klātesošie dzimuši Pērtiķa gadā. Nu bija iemesls miniintervijās pievērsties pērtiķa raksturam. Ceru, ka vienas dalībnieces asprātīgā atbilde “Pērtiķim garšo banāni!” bija ironiska reakcija uz Kaspara Ozoliņa uzspiesto sarunu par muļķībām kritiskai pasaules uztverei veltītā formātā.
Bet sarunas par horoskopiem iekļaušana “Gudrs vēl gudrāks” saturā varētu būt sekas praksei par raidījuma vadītājiem aicināt vienkārši atraktīvus cilvēkus, kas testēs skolēnu zināšanas, bet kam pašiem nav nekādu pamatzināšanu par to, kā atšķiras zinātne no pseidozinātnes, ne arī citas ar medijiem saistītas profesionālas zināšanas.
Domas gigantu uznāciens
Nesen noskatījos lielisku video, kurā Kanādas komiķis Pets Kellijs kanālā “CBS Comedy” ironizē par galvenajiem paņēmieniem, kā radīt iespaidu, ka esi ievērojams domātājs un tev vērts uzticēties.
Kellijs rāda, kā jābārsta tukšas frāzes un jāizmanto neko neizsakoši attēli.
Tiem var piešķirt jēgu, ja lēni pastaigājas pa skatuvi, izveido acu kontaktu ar auditoriju, pieklusina balsi un uzsvērti kavējas domās. Ja tas vēl nepārliecina, tad jāuzdod svarīgs jautājums, un, lai uz to atbildētu, domas gigantam vismaz trīs reizes lēni, ar pamatīgiem uzsvariem jāatkārto: “Es to nezinu!”
Apmēram tikpat pārliecināti un gudri “domas līderi” tīmeklī uzbrūk “RE:Baltica” un citiem žurnālistiem, kas cenšas pievērst uzmanību tam, kā tumsonība, nekrietna maldināšana tiek pārvērsta par biznesu.
Instagrama vai citu platformu aktīvistu plašā darbošanās tumsonības popularizēšanā nozīmē nepieciešamību uzturēt plašāku un regulāru sarunu medijos par šiem fenomeniem. Par māņos balstītas krāpšanas veidiem un iemesliem, kāpēc tumsonībai, kas izskatās kā veikla uzņēmējdarbība, ir kaislīgi aizstāvji.
Bet šīs tēmas nozīmē, ka būtu jāpārskata tradīcija un tā mediju kultūras daļa, kas liek līdzās nopietnam saturam profesionālos medijos iekārtot orākulu un mistikas sadaļas.
