Vai iespējams celt produktivitāti kūtī ar palielinātu govju blīvumu? 0
Katrs fermeris agrāk vai vēlāk nonāk pie jautājuma – cik lielā mērā drīkst pārsniegt liellopu izvietojuma blīvumu nepiesietajā dzīvnieku turēšanā boksos? Konsultanti nereti teic – divrindu izvietojumam derēs 15%, bet trīsrindu – 5%. Taču tā diezin vai ir pareizā atbilde…
Daudzās fermās govju produktivitāte krītas, ja dzīvnieku izvietojuma blīvums sasniedz 100%. Prakse pierāda, ka dienas izslaukums no govs ir faktiski vienāds gan ar 100% dzīvnieku blīvumu, gan ar 120%. Tomēr ir ganāmpulki, kur izvietojuma blīvuma palielinājums sasniedz 35–40%, taču, neraugoties uz to, vidējais piena izslaukums dienā ir 40–45 kg no govs.
Panākt to, protams, ir iespējams, ja vien fermeris ir gatavs papildu darbiem, kuru veikšana varētu nodrošināt izslaukumu produktivitātes celšanos pat tad, ja kūtī ir palielināts dzīvnieku blīvums.
Lūk, daži ieteikumi.
Nekad nepārpildiet grūsno govju un jauno telīšu grupas.
To izvietojuma blīvums nekad nedrīkst būt lielāks kā viens dzīvnieks uz katru boksu. Šīm govīm, lai vienā laikā paēstu, nepieciešams 80% telpas, ja ir trīsrindu izvietojums. Taču tas diemžēl ne vienmēr ir iespējams.
Pirmpienes jātur atsevišķi no pieaugušajām govīm.
Veiktie zinātniskie pētījumi pierādījuši, ka jaunajām telītēm, kas atrodas jauktā govju grupā, ievērojami samazinās sausnas patēriņš, īpaši tad, ja pie barības galda uz katru galvu ir mazāk nekā 50 cm telpas.
Barība jāizdala biežāk.
Ne visas govis patērē barību vienā laikā, tāpēc katrai jābūt pieejamai barībai, kad tā pieiet pie barības galda. Īpaši tas svarīgi govīm, kas nav dominējošās. Būtu labi par mērķi izvirzīt iespēju izdalīt barību ik pēc divām stundām, bet vispār – jo biežāk, jo labāk. Ir redzēts, ka fermeri, kuri gūst ienākumus no palielināta dzīvnieku izvietojuma blīvuma, barību izdala pat 16 reižu dienā.
Govīm jānodrošina ļoti ērtas guļvietas.
Govju atpūtas laiks ir ļoti svarīgs, tāpēc katrai govij jābūt iespējai guļvietā apgulties, nevis tikai stāvēt.
Nedrīkst pieļaut temperatūras paaugstināšanos kūtī.
Liels govju daudzums izraisa paaugstinātu siltumslodzi. Tāpēc kūtī jāuzstāda ventilatori un ūdens smidzinātāji, lai karstā laikā govīm nebūtu stresa un saimniekam tādēļ nerastos lieli zaudējumi.
Jāseko, lai katrai govij būtu vismaz 5 cm ūdenstelpas (ideāli – 7,5–10 cm).
Lai to nodrošinātu, nepieciešams papildu darbs un racionāla vadība. Pārpildītās trīsrindu kūtīs ūdenstelpa bieži vien samazinās līdz 2,5–4 cm katrai govij. Tas produktivitāti neveicinās.
Jākoncentrējas uz govs kāju veselību.
Palielināts govju blīvums pastiprina govs kāju un nagu noslodzi, un fermerim nav tiesību kļūdīties, kad jāpieņem lēmums par nagu apgriešanu un kāju vannām. Klibām govīm nav piemēroti palielināta blīvuma apstākļi – govju produktivitāte tādos krītas ļoti ievērojami.
Jānovērš barības šķirošanas iespēja maisītajos racionos.
Tā ir problēma, jo visas govis nevar ēst vienā un tai pašā laikā, taču fermeri grib, lai visas govis saņemtu vienu un to pašu racionu. No barības šķirošanas var izvairīties, ja rūpīgi tiek kontrolēts barības daļiņu izmērs un kopējā samaisītā raciona mitrums.
Īpaša uzmanība jāpievērš govju tīrībai.
Jo vairāk govju, jo vairāk mēslu. Tas nav apstrīdams. Tāpēc, lai nodrošinātu eju tīrību un pieņemamus sanitārhigiēniskos apstākļus, mēsli būtu jāizvāc trīsreiz dienā. Taču divreizējas slaukšanas gadījumā ir diezgan grūti uzturēt tīrību kūtī. Diemžēl, ja higiēna neatbilst prasībām, nevar būt ne runas par piena produktivitātes palielināšanu, jo saslimšana ar mastītu ātri vien samazinās izslaukumu.
Papildu govs ne vienmēr nozīmē – vairāk piena.
Lielākā daļa lopkopju tomēr izvēlas normatīvu noteikto 100% blīvumu, jo tad katrai govij ir nodrošināta sava guļvieta un labāka barības pieejamība. Taču piena ražošanas finansiālā puse nereti liek meklēt citus risinājumus.
Teorētiski šķiet, ka govju skaita palielināšana palielinās arī ienākumus no iegūtā piena daudzuma un samazinās pastāvīgās izmaksas. Taču jāprot noteikt to robežu, aiz kuras fermas ienākumi sāk samazināties un papildu govis vairs nav peļņu nesošas.
Vienmēr ir interesanti vērot citu fermeru pieredzi un mēģināt dažādas inovācijas izmantot savā saimniecībā. Taču jāatceras – ja kādā fermā ar govju trīsrindu turēšanu un palielinātu dzīvnieku blīvumu par 30% dienā slauc 40 kg piena no govs, tas nebūt nenozīmē, ka šāds risinājums ir piemērots citām fermām. Turklāt jāņem vērā, ka tai pašā fermā var sasniegt izslaukumu 45 kg piena no govs dienā, ja govju blīvums ir mazāks. Tāpēc jāmācās rēķināt un pareizi novērtēt savas spējas, salāgojot tās ar govs vajadzībām.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem
Vairāk laiset žurnālā Agro Tops
