Vai iespējams atbrīvot rokas? 1
Pateicoties CSDD kampaņai, tas, ka, braucot pie stūres, gar telefonu labāk negrābstīties, ir vēlreiz atgādināts visiem. Bīstami. Aizliegts.
Ar to pēdējo gan tā mazliet sarežģītāk. Pašlaik spēkā esošajos satiksmes noteikumos teikts: 39.9. lietot tālruni, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā (izņemot gadījumus, kad transportlīdzekļa vadītājam, lai to lietotu, nav jāņem rokā tālruņa klausule).
Nāk jauns gads un spēkā stājas jauni noteikumi. Tajos šī punkta vairs nav. Liegums pārceļojis uz Ceļu satiksmes likumu un tā jaunajā redakcijā skan tā:
(21.) Transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts:
1) lietot tālruni, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā, izņemot gadījumus, kad tālruņa aparāts tiek izmantots brīvroku režīmā;
2) lietot piezīmjdatorus, planšetdatorus un viedierīces, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā.
Likumdevēju vēlme jau it kā saprotama. Tomēr nianses visai izplūdušas un dažāds lieguma tulkojums laikam neizbēgams. Vecajos noteikumos bija kaut cik skaidrs – drīkst, ja neņem telefonu rokā. Jaunajos – “brīvroku režīmā”… Kas tas tāds? Skaidrojuma nav. Pieņemam (bet neesam droši, ka kāds pedantisks uzraugs var uzskatīt citādi), ka telefons kabatā, turētāja statīvā u. tml., kas sarunai nav jāņem rokā un jātur pie auss, tiek izmantots “brīvroku režīmā”. Par likuma jaunās redakcijas otro apakšpunktu neskaidrību vēl vairāk, bet par tām mazliet vēlāk. Vispirms tiksim skaidrībā ar jautājumu – kā kļūt lojālam, ja jūsu auto tāds pavecāks un sarunu sistēma nav integrēta tā audiosistēmā.
Sākam no vienkāršākā. Faktiski mūsdienu mobilie tālruņi (vismaz lielākā daļa) jau paši par sevi ir “brīvroku sistēmas”. Ofisā vai mājās lieciet tos uz galda, zvanam skanot, spiediet vispirms atbildes, tad skaļruņa simbolus un, aparātu rokās neņemot, pļāpājiet veseli. Tiesa – skaņa neko dikti varena un kvalitatīva nebūs. Auto brauciena (tālrunis turētājā) trokšņos tā var būt nepietiekama. Un arī jūsu runātais skanēs slikti. “Kā mucā”.
Mikrosolis likuma virzienā – dažus eiro vērtas austiņas ar slēdzi un mikrofonu vados. Der “brīvroku” atbildei uz zvanu. Sarunas kvalitāte teicama. Ja aparāts kabatā, neredzi, kas zvana (paša zvans neiespējams). Ja šādi “piesietu” telefonu liksi auto statīvā, visas iespējas vados sapīties.
Prāvāks solis, kas arī maksās krietni vairāk. Nedēļu testēju firmas “Jabra” (Dānija) bezvadu (bluetooth) austiņu, ko savā abonentu e-veikalā par 31,49 eiro piedāvā “LMT”. Darbojas teicami. Vadība elementāra. Viens pieskāriens ausī ieliktajam nieciņam – ir savienojums. Skan zvana signāls – pieskāriens, runājam. Ja telefons statīvā (nevis kabatā), zvanītāju jau pirms atbildes redzu. Likumīgi un droši. Cik nu vispār droši var būt sarežģīti un gari runāt pie stūres. Problēmiņa – gan juridiska (?), gan ergonomiska – sākas, ja gribu piezvanīt pats. Kontaktu liste ekrānā ir patālu, ar gandrīz izstieptu roku tajā bakstīt nav ne ērti, nedz precīzi. Vai šie manevri uzskatāmi par “brīvroku” un drošiem? Manevra ērtību gan var ievērojami uzlabot, ja parastā saraksta vietā tālrunī instalējam kādu lietotni no “Play store” krājumu sadaļas “speed dial”. Tad ekrānā būs krietni prāvāki visbiežāk vajadzīgo ļautiņu ģīmīši, kuri atsauksies jums pēc viena pieskāriena viņu deguniem. Tātad – viens (labi – divi, jo pats “speed dial” jau arī vispirms jāieslēdz) pieskāriens. Praktiski tikpat vienkārši un ērti kā jaunāku auto iebūvētajās sistēmās.
Trūkumi? Man personīgi nepatīk aizbāzta auss. Visu laiku, arī tad, ja zvanu nav, aizbāzta. Teiksiet – ieliec tikai lai runātu. Pamēģināju. Nieciņu paņemt, iestellēt ausī, tad ieslēgt – nav vairs ne tik ātri, ne ērti. Turklāt trešajā reizē izmetu mantiņu no rokas, pakrita zem sēdekļa…
Ausīm tomēr arī jābūt brīvām. (Starp citu, nesen redzēju kādu melomānu pie stūres ar galvai uzmauktu pilnu polsterēto dižausu komplektu. “Brīvrokas” ir. Prāta nav. Apkārtni nedzirdošajiem taču šofera tiesības nedod.) Ja tā – nākamais solis. Tikai nedaudz par austiņu dārgāks neliels bezvadu skaļrunītis. Atkal mēģinām “Jabra” versiju. Novietošanas vietu auto salonā varat izmēģināt un labāko atrast pats. Ražotājs rekomendē saulessargu. Laba vieta, sevišķi no mikrofona novietojuma un tātad manas balss dzirdamības viedokļa. Pieskāriens vāciņam, kas atbildi ieslēdz, gan šajā vietā nav sevišķi ērts. Pielīmēju ar abpusējo līplenti pie paneļa blakus rādžiņam. Skaņas kvalitāte sarunai pietiekama. Ja gribēsiet no tālruņa straumēt mūziku (nez vai juridiski tas ietilpst kopumā “lietot tālruni”?), skanēs ciešami. Ne vairāk. Ja vajag dzidrumu un labus basus, jāmeklē elektronikas veikalu plauktos kaut kas masīvāks un/vai krietni dārgāks. Praktiski visi bluetooth skaļruņi ir ar pogu atbildei uz zvanu. Un telefoni tik gudri, ka mūziku šajā laikā pieklusina.
Un vēl kāda drauga ierosināta versija – lētāk nekā šie dārgie papildu skaļruņi ir nopērkama jauna mūsdienīga auto radio ierīce (par magnetolām tās jau vairs nesaucam – mūzikas avoti nu citi). Izmetiet veco. Skaļruņi paliks visā salonā – vecie, labie, jaudīgie. Īsts stereo. Kopā ar radio dabūsiet gan bluetooth, gan zvanu, īsziņu, kontaktu sarakstu savienojumus un vadības iespējas. Gudra ierīce…
Un nu tā lēnītēm nonākam pie likuma otrā apakšpunkta. Atgādinu – vadītājs nedrīkstot lietot “piezīmjdatorus, planšetdatorus, viedierīces”, atrodoties kustībā. Telefonu drīkst, mazliet lielāku (ar labāk saskatāmu ekrānu) piezīmjdatoru nedrīkst? Tātad “LMT”, “Tele2” sarunas ir atļautas, bet “Skype” un tamlīdzīga komunikācija interneta vidē – nav. Un vispār – kas ir viedierīce? Pat “māte Google” uz šo jautājumu atbild vien ar angliskojumu – smart device. Ja īsi atšifrējam to – ierīce, kurai ir “elektroniskas smadzenes”, kas savukārt spēj veikt dažādu programmu piedāvātas darbības. Tātad mans vecais jau piecus gadus lietotais “Magellan” navigators neapšaubāmi ir viedierīce. Un to lietot nedrīkst. Mans “Samsung S5” telefons (kuru laikam drīkstu lietot) arī ir viedierīce. Visos, absolūti visos jaunajos auto, kuri piedalījās Gada auto konkursos, iebūvētās audio vadības, navigācijas, informācijas utt. ērtības faktiski ir viedierīces, kuras kustībā lietot nedrīkst…
Tāds mērens ķīselis likumdevējiem izvārījies. Liegumi liegumu dēļ. Liegumi, kuru izpildi kontrolēt nez vai būs iespējams. Un šajā situācijā neko labāku par veco labas prakses likumu padomu atrast ne sev, ne jums nespēju. Tātad – tālruni joprojām braucot lietošu. Brīvroku sistēma man ir. Bet sarunas būs īsas. Tālruņa turētājs labs un visērtākajā vietā novietots (pašlaik man tas pa kreisi no stūres, liku tur, jo piestiprināt bija vienkāršāk; īsti labi nav, jo kreisā roka tomēr neveiklāka). Laikam jau jāliek pa labi, līdzās stikla tīrītāju sviriņai, ne pārāk augstu, lai ceļa skatā nelīstu.
Mājās (nevis braucienā) cītīgi pētu un trenējos izmantot dažādus telefona vadības jauninājumus. Par “speed dial” jau teicu. Interesanta ir “balss vadība”. Diemžēl labu šīs lieliskās iespējas latviskojumu pagaidām neesmu atradis. Prasi viedierīcei – Andris. Šī izmet atbildē velns viņu zina ko. Jāsaka “Endris”. Tad ir. Gribi sazvanīt Aldi, šis dod Uldi. Jo Aldis jāsauc par Eldi… Bet drīz būs labāk. Pēdējā gada laikā datoristi iemācījuši viedajām ierīcēm 13 Eiropas valodas. Arī lietuviešu.
Tātad uz vajadzīgiem zvaniem atbildu. Citiem atzvanīšu stāvvietā vai mērķi sasniedzis. Pats braucot zvanu tikai galējas nepieciešamības gadījumos. Runāju īsi (ja vien nesēžu bezgalīgā sastrēgumā vai neesmu viens pats uz tukšas šosejas). Īsziņām “aci uzmetu”. Atbildēšu vēlāk. Mūziku reizēm straumēju. No laikus sagatavotām “pleilistēm”. Jaunumus braucot nemeklēju. TV? Ja grib, lai skatās pasažieri. Skaņa mani netraucēs.
No viedierīcēm, manuprāt, baidīties nevajag. Nedrīkst vien bīstamā atkarībā no tām nonākt. Mēģināt ar tīmekļa palīdzību aizpildīt tikai šķietami tukšo brauciena laiku. Lai jums rokas uz stūres un prāts modrs!
