Staķis: Pamiers uz Krievijas nosacījumiem karadarbībai iedrošinās citas valstis 0
Putins šonedēļ izsludināja vienpusēju uguns pārtraukšanu laikā no 8. līdz 10. maijam, lai atzīmētu 80. gadadienu kopš PSRS uzvaras tā dēvētajā Lielajā Tēvijas karā. Tikmēr Ukraina izteikusi pretpiedāvājumu izsludināt tūlītēju un ilgstošu uguns pārtraukšanu. Arī Lieldienās Putins izdeva līdzīgu rīkojumu pārtraukt kaujas. Šī pamiera gaitā abas puses apsūdzēja viena otru par simtiem pārkāpumu, bet tas tomēr noveda pie īslaicīgas kauju samazināšanās. Mārtiņš Staķis, Eiropas Parlamenta deputāts (PRO), TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” skaidro, kāda ir Eiropas nostāja pamiera jautājumā.
“Manuprāt, nevienā Eiropas Savienības politiskajā grupā nav vienotas nostājas nevienā jautājumā, tāpēc, ka Eiropa ir tik dažāda, bet vienā ziņā ir vienota nostāja,” pauž Staķis. Šī nostāja ir par to, ja tiks noslēgts pamiers uz Krievijas nosacījumiem.
Deputāts skaidro, ka tādā gadījumā pamiers nozīmē to, ka Putins drīkst zagt un nogalināt bērnus, drīkst iznīcināt civilo infrastruktūru, kā arī darīt citus kara noziegumus. Un ar visu to — viņam viss tiek piedots, ja tiks noslēgts pamiers uz Krievijas nosacījumiem. “Tam nu gan neviens nav gatavs piekrist, lai kādas būtu atšķirības starp, piemēram, Latviju, Itāliju, Grieķiju vai citām dalībvalstīm,” izsakās Staķis.
Šāda veida pamiers karadarbībai iedrošinātu Irānu, Ziemeļkoreju, Ķīnu un citas valstis, bet “sods par to nebūs”, skaidro deputāts. “Te nu gan Eiropa pilnībā, un arī mūsu grupā visi ir vienoti,” uzsver Staķis. Viņš turpina, ka nevienprātība pastāv jautājumos par nepieciešamo ieroču piegādi Ukrainai — vai, kā un cik lielā apjomā to darīt. Šajā jautājumā Baltijas valstis ir visatbalstošākās, bet Eiropas dienvidu valstis — ne pārāk.
Krievijas diktatora Vladimira Putina taktika, izsludinot vienpusēju pamieru, ir vērsta uz to, lai pārņemtu kontroli pār naratīvu, proti, ka tieši viņš un Krievija vēlas panākt kāda veida vienošanos jeb pamieru, aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Māris Andžāns.
Eksperts vērtēja, ka Krievija “šo spēli veiksmīgi spēlē”, it īpaši laikā, kad Ukrainai ir grūti stāties pretī Krievijas propagandas mašīnai, jo tieši Krievija Ukrainai uzbrūk, līdz ar ko tieši tai ir teikšana par to, kad un uz cik ilgu laiku pārtraukt uguni.
Viņaprāt, Putina piedāvātais pamiers Ukrainā no 8.līdz 10.maijam ir atbilde uz ASV prezidenta Donalda Trampa un administrācijas draudiem par iespējamo izstāšanos no miera sarunām, vai sankciju palielināšanu pret Krieviju.
Viņš norāda, ka kontekstam šajā jautājumā ir liela nozīme, jo ASV ļoti uzstājīgi spiež uz pamieru. Arī līdz šim Putins ir izkustējies tikai pēc Trampa draudiem vai stingrās retorikas, sacīja Andžāns.
