0
Neuzticēšanos rada strīdu izšķiršana
Principiālākie iebildumi jau izsenis attiecas uz piedāvāto veidu, kā risināt iespējamos strīdus starp investoru un valsti. Nolemts, ka to darīs specifiska šķīrējtiesa – pēdējā variantā “Ieguldījumu tiesu sistēma” jeb ITS, ko pat daudzi juristi uzskata par diezgan apšaubāmu konstrukciju. Tās sastāvā būs piecpadsmit pastāvīgi algoti tieslietu eksperti – pa pieciem no ES, Kanādas un trešajām valstīm.
Grūti pareģot, cik sekmīgi “sistēma” darbosies praksē, bet trauksmes cēlāji jau pauž aizdomas, ka tā ir itin parocīga lielajām starpnacionālajām firmām ar plašām iespējām apmaksāt advokātus, segt tiesas izdevumus vai piespriesto sodu. Turpretī valsts vai kāda trūcīga pašvaldība vienmēr riskēs zaudēt nodokļu maksātāju naudu.
Kritiķi arī norādīja, ka ITS tiks iesaistīti nevis profesionāli tiesneši, bet drīzāk teorijas speciālisti, kuriem varbūt bijušas saites ar biznesu vai kuri, iespējams, cer uz karjeru biznesa struktūrās. Gan jāpiezīmē, ka viņiem nāksies pakļauties ētikas kodeksa prasībām… Par spīti garajiem un vispārējām frāzēm bagātajiem izklāstiem ES amatpersonām tomēr nav izdevies pilnībā izskaidrot ITS nepieciešamību un to, kāpēc Kanāda un ES kā tiesisku valstu kopums nespētu tikt galā ar varbūtējām konfliktsituācijām jau pastāvošajos ekonomisko strīdu risināšanas kārtības ietvaros.
Vai katram nākamajam t. s. jaunās paaudzes tirdzniecības līgumam, ko ES slēgs ar kādu no pasaules ekonomikas vadošajām valstīm, tiks pievienots arī savs īpašs tribunāls? Vai investoriem labvēlīgie līgumi patiešām, kā stāsta, nesarežģīs un neiegrožos suverēno valstu likumdošanu? Ir vēl citi jautājumi, uz kuriem trūkst pienācīgi pamatotu atbilžu.
Trojas zirgs multinacionālām kompānijām
Piemēram, daudzi eiropieši nav pārliecināti, ka CETA nebūs sētas durvis uz Eiropu neskaitāmām vidi un patērētāju tiesības ne pārāk respektējošām amerikāņu vai izteikti multinacionālām firmām, kuru meitas uzņēmumi bāzējas Kanādā. Tas turklāt var kļūt par konkurenci kropļojošu apstākli, ja ASV, pareizāk, Donalda Trampa administrācija, piekops izsludināto kursu, dodot priekšroku divpusējiem līgumiem ar atsevišķām valstīm un ekonomiskā protekcionisma pasākumiem.
Bet arī pret CETA izvirzītajās pretenzijās ir saklausāmi protekcionisma motīvi un ideoloģiskas pieskaņas. Šī līguma iztēlojums par “hlorēto vistu” tematikas pārmāktā TTIP mazo brāli saasina uzmanību un aizspriedumus, kādi agrāk slēgto tirdzniecības līgumu izstrādes un pieņemšanas gaitā neizpaudās.
Nav pirmais līgums
ES un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības līgums, kas stājās spēkā 2011. gada jūlijā un kopumā ir attaisnojis uz to liktās cerības, savulaik izraisīja pārsvarā lietišķas diskusijas bez pārlieka emocionāla sakāpinājuma, ko tagad vairo vispārējā uzticības krīze un galējo partiju ietekmes uzplaukums. Iespējams, TTIP un CETA politizāciju daļēji sekmēja arī Eiropas amatpersonas, piedēvējot “jaunās paaudzes līgumiem” nākotnes tirdzniecības standartu noteicēju lomu, kas padarīja tos par, ja tā drīkst teikt, dabiskiem uzbrukuma mērķiem.
Tāpēc pēc balsojuma Eiropas Parlamentā CETA vēl atradīsies debašu un protestu krustugunīs tik ilgi, kamēr ES dalībvalstīs ritēs ratifikācijas process. Taču tas var aprauties – Austrijā, Francijā vai citur, neraugoties uz līguma provizorisku ieviešanu. Šī “pagaidu stadija”, kā sacījis Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, “būs labākā skola, lai saprastu, cik tas patiesībā ir labs”. Tāds visumā bija arī līguma atbalstītāju uzstāšanās vadmotīvs debatēs, kas pārliecināja deputātu vairākumu un ļāva pārvarēt vienu barjeru garajā šķēršļu joslā.
CETA: plusi un mīnusi
Plusi:
transatlantiskās sadarbības stiprināšana, kas īpaši svarīga Baltijas valstīm;
pēc nolīguma ratificēšanas tiks atcelti 99,5% muitas nodokļu;
pieeja visu līmeņu Kanādas publisko pasūtījumu konkursiem. ES valstis būs pirmās ārvalstis, kas baudīs šādu priekšrocību;
ES valstu eksports uz Kanādu pieaugs par 20 procentiem.
Mīnusi:
riski, kas saistīti ar garo ratifikācijas procesu un grūti prognozējamo rezultātu;
pretrunīgi vērtētā “Ieguldījumu tiesu sistēma”;
nepietiekami izvērtēti riski patērētāju tiesību aizsardzības jomā;
vides saglabāšanā maz ieinteresētu kalnrūpniecības un citu nozaru uzņēmumu ienākšana Eiropā.
