Ceļā uz CETA apstiprināšanu: Vai ieguvumi atsver riskus? 0
Tāds jautājums pastāvīgi izvirzās diskusijās par Eiropas Savienības un Kanādas visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu jeb CETA.
Politiskās un darījumu aprindas pārsvarā sliecas atbildēt apstiprinoši. Devītajā februārī to konceptuāli atbalstīja arī Saeima, bet trešdien galīgajā lasījumā – Saeimas Ārlietu komisija, un, ja nākamnedēļ parlaments atkārtoti pievērsīsies CETA apstiprināšanai, Latvija būs pirmā nolīgumu ratificējusī valsts.
Stratēģiska alianse
Nav mazsvarīgi, bet varbūt pat izšķiroši nozīmīgi, ka līdztekus brīvās tirdzniecības līgumam darba kārtībā ir arī ES un Kanādas Stratēģiskās partnerības nolīgums, kas paredz izvērst sadarbību ārpolitikā un drošības politikā, tajā skaitā terorisma apkarošanā un cīņā pret kibernoziedzību. Tāpat paredzēts rīkot ikgadējas augstākā līmeņa sanāksmes un ministru apspriedes. Rīga uzlūko šo partnerību saistībā ar Ziemeļatlantijas alianses lēmumu stiprināt savu austrumu flangu, kur Kanāda uzņēmusies vadīt Latvijā līdz jūnijam izvietojamo NATO daudznacionālo kaujas grupu. Zīmīgi, ka Stratēģiskās partnerības nolīgums trešdien Eiropas Parlamentā ieguva 506 balsis “par”, neklātienes sacensībā pārspējot CETA, kuru atbalstīja 408 eirodeputāti.
Savukārt Latvijas un Kanādas ekonomiskie sakari intensitātes ziņā jūtami atpaliek no politiskajiem, un, izmantojot tādās reizēs diplomātijā ierasto frāzi, abu valstu saimnieciskajai sadarbībai piemīt ievērojams attīstības potenciāls. Jo pagaidām kopējais preču un pakalpojumu apgrozījums atbilstoši 2015. gada datiem, nepārsniedz sešdesmit miljonus eiro un Latvijas ārējās tirdzniecības partneru sarakstā Kanāda ierindojas tikai četrdesmit pirmajā vietā.
Eksports uz Kanādu?
Pēc ievedmuitas nodokļu pakāpeniskas atcelšanas, kas Eiropas eksportētājiem saskaņā ar iepriekšējām aplēsēm ļaus ietaupīt līdz 590 miljoniem eiro gadā, Kanāda vismaz vēl divu iemeslu dēļ var kļūt par izdevīgu un īpaši mazajiem uzņēmējiem pievilcīgu noieta tirgu. Pirmkārt, atkritīs atkārtotas standartu apstiprināšanas procedūras, otrkārt, būs nodrošināta pieeja Kanādā izsludinātajiem publisko iepirkumu konkursiem gan federālā, gan provinču un pašvaldību līmenī. Turklāt esot panākta vienošanās, ka ziņas par konkursiem tiks publicētas vienā oficiālā tīmekļa vietnē.
Izvēle varētu būt plaša, jo Kanāda, kurai ir salīdzinoši nedaudz iedzīvotāju (apmēram 35 miljoni) un milzu teritorija, pēc IKP nominālvērtības stabili turas pasaules lielāko ekonomiku pirmajā desmitniekā.
21. gadsimta līgums
ES atbildīgās amatpersonas nebeidz apgalvot, ka CETA ir visprogresīvākais šāda veida nolīgums un varētu būt atdarināšanas cienīgs paraugs globāla mēroga tirdzniecības darījumu slēdzējiem 21. gadsimtā. Trešdien Eiroparlamentā izskanēja vēl kāds vērā ņemams arguments – Kanāda ir eiropeiskākā valsts ārpus Eiropas, kas īpaši izpaužas Džastina Trudo vadītās liberālās valdības politikā.
Arī galvenais ziņotājs Artis Pabriks uzsvēra vienojošās vērtības, tāpēc kopīgi varam mūru vietā būvēt tiltus. Problēma vien tā, ka daudziem mūri šodien liekas vajadzīgāki par tiltiem, un tamlīdzīgi apgalvojumi papildus motivē brīvās tirdzniecības iemiesotās globalizācijas pretiniekus, kuru uztverē CETA būtiski neatšķiras, un, ja atšķiras, tad tikai par mata tiesu no pašu politiķu noraktā ES un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju līguma (TTIP). Noderīgāk būtu ieklausīties vairāk vai mazāk objektīvu kritizētāju argumentos.
