Vai ieguldījums privātā pensiju fondā ir drošs 0
“Zinu, ka privātajiem pensiju fondiem 3. pensiju līmenī katrs strādājošais var pievienoties brīvprātīgi un ka tas būs kā papildu uzkrājums, kad aiziešu vecuma pensijā. Bet kā lai zinu, ka mans izvēlētais ieguldījums ir drošs un vēl pastāvēs, kad aiziešu pensijā (līdz vecuma pensijai palikuši vēl 8,5 gadi)? Kādas ir garantijas, ka es šo naudu nezaudēšu?” BRIGITA Rīgā
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis atgādina, ka privāto pensiju fondu būtība ir piesaistīt iemaksas, lai ilgtermiņā uzkrātu kapitālu dalībnieku pensijas vecumam. Likumā Par privātajiem pensiju fondiem noteikts, ka uzkrāto kapitālu ikviens dalībnieks var saņemt, tikai sasniedzot pensiju plānā noteikto vecumu, kas nevar būt mazāks kā 55 gadi (ir dažu profesiju izņēmumi, kā arī, kļūstot par I grupas invalīdu uz mūžu, uzkrātos līdzekļus var saņemt agrāk).
Divu veidu iespējas
Ir atklātie un slēgtie pensiju fondi. Slēgtos pensiju fondus dibina darba devējs, lai krātu papildpensiju vecumdienām saviem darbiniekiem. Slēgtajos pensiju fondos tādējādi var iestāties tikai šā darba devēja – akcionāra darbinieki. Dalībnieki var piedalīties pensiju fondā individuāli vai ar darba devēja starpniecību. Tas nozīmē, ka iemaksas dalībnieku labā veic darba devējs, taču jebkurš dalībnieks var vienoties ar pensiju fondu un papildus individuāli veikt iemaksas arī pats. Ja dalībnieks piedalās pensiju fondā individuāli, tad iemaksas viņš var veikt vai nu pats, vai arī kāda cita fiziska persona.
Atklātos pensiju fondus dibina bankas vai dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, un šajos pensiju fondos var iestāties jebkura persona. Pensiju plānus, saskaņā ar kuriem notiek gan iemaksu veikšana, gan līdzekļu ieguldīšana un uzkrātā kapitāla izmaksāšana, izstrādā pensiju fonds. Katrs pensiju fonds parasti piedāvā vienu vai vairākus pensiju plānus. Patlaban Latvijā piedāvātie pensiju plāni galvenokārt atšķiras pēc to ieguldījumu stratēģijām, komisijas maksas jeb atskaitījumu struktūras un valūtām, kādās tiek veiktas iemaksas un krāts kapitāls. Pensiju plāna dalībnieks var brīvi mainīt pensiju plānu, izvēloties citu tā paša pensiju fonda piedāvāto plānu, vai veikt pārskaitījumu uz citu pensiju fondu.
Uzraudzība un garantijas
Privāto pensiju fondu uzraudzību Latvijā veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Likums paredz arī garantijas pensiju plāna dalībniekiem, piemēram, ja pensiju fonds, līdzekļu turētājs vai līdzekļu pārvaldītājs pasludināts par maksātnespējīgu vai tiek likvidēts, pensiju plānu līdzekļus nedrīkst iekļaut pensiju fonda, līdzekļu turētāja vai līdzekļu pārvaldītāja, kas ir parādnieks, mantā. Tas nozīmē, ka pensiju plāna dalībnieka paša vai viņa labā pensiju fondā iemaksātie naudas līdzekļi nekavējoties jāieskaita pensiju plāna dalībnieka individuālajā kontā. Pensiju fonda likvidācijas gadījumā pensiju plānu dalībniekiem ir tiesības uz visiem uzkrājumiem papildpensijai viņu individuālajos kontos.
Patlaban Latvijā ir pieci atklātie pensiju fondi, kuri piedāvā veidot uzkrājumus pensiju 3. līmenī (Swedbank atklātais pensiju fonds, AS CBL Atklātais pensiju fonds, INVL atklātais pensiju fonds, Luminor Latvijas atklātais pensiju fonds, SEB atklātais pensiju fonds), kuriem ir vismaz divi vai vairāki pensiju plāni.
Kā alternatīvu uzkrājumam pensiju 3. līmenī var izvēlēties dzīvības apdrošināšanu, ko piedāvā licencētas dzīvības apdrošināšanas sabiedrības par noteiktu vienreizēju iemaksu jeb apdrošināšanas prēmiju vai regulārām iemaksām noteiktā laika periodā, garantējot noteiktas summas uzkrāšanu un izmaksu noteiktos apstākļos vai termiņā, par kādu esat vienojušies noslēgtajā līgumā. Šajā gadījumā piemērota būs privātās pensijas apdrošināšana, kuras mērķis ir privātās pensijas uzkrājuma veidošana, lai nodrošinātu vēlamo pensiju vecumdienās noteiktā laika periodā.
SVARĪGI
• Izvēlētais pensiju plāns nekādā veidā negarantē peļņu vai noteiktu ienesīguma līmeni. Arī vēsturiskais ienesīgums negarantē tādu pašu ienesīgumu nākotnē – uzkrātais papildpensijas kapitāls būs atkarīgs no iemaksu apjoma un ieguldījumos gūtās peļņas.
• Riskantāki ir pensiju plāni ar aktīvu ieguldījumu stratēģiju, kas lielu daļu līdzekļu iegulda akcijās un citos kapitāla vērtspapīros un ir vairāk pakļauti cenu svārstībām īsākā laikposmā, toties ilgtermiņā tā var panākt lielāku peļņu. Savukārt mazāk riskanti būs konservatīvie pensiju plāni, kas iegulda galvenokārt obligācijās un banku depozītos.
