Vai homoseksuāli orientētu cilvēku attiecību nostiprināšana valstij var sniegt ekonomisku pienesumu? 136
“Jā, pavisam noteikti!” Pēteris Strautiņš, bankas “Luminor” ekonomists, TV24 raidījumā “Preses klubs” atbild uz jautājumu, vai homoseksuāli orientētu cilvēku attiecību nostiprināšana varētu sniegt kādu ekonomisku pienesumu.
Es neesmu tam jautājumam rūpīgi sekojis, bet esmu dzirdējis par situācijām, kad cilvēki, kuri vēlas noslēgt viendzimuma laulības, pārcēlušies uz dzīvi citur, kur tas iespējams, viņš norāda.
Šeit viņu dzīve nav īsti sakārtota. Ir tāda sakarība, ka homoseksuāli orientētiem cilvēkiem caurmērā ir augstāki ienākumi nekā vidējam cilvēkam, viņš stāsta.
Viens no iemesliem, pēc P.Strautiņa domām, varētu būt fakts, ka viņiem nav bērnu, līdz ar to viņiem ir vairāk iespēju sevi veltīt profesionālai karjerai.
“Viņu radītā pievienotā vērtība patiesībā ir ļoti liela ekonomikā,” viņš apgalvo.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Saeimas Juridiskā komisijas vairākums 31.oktobrī nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzīto likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā plānots ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerību.
Deputāts Gundars Daudze (ZZS) komisijas sanāksmē vaicāja, vai grozījumi attieksies arī, piemēram, uz divām pensionētām sievietēm, kuras dzīvo kopā vienā dzīvoklī, “lai savilktu galus kopā” jeb ierobežoto finansiālo iespēju dēļ.
Daudze norādīja, ka saprot, ka arī šīs divas pensionētās kundzes varēs noslēgt šādu partnerības līgumu savu interešu aizsardzībai.
Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna apstiprināja, ka partnerību varēs noslēgt tuvās personiskās attiecībās esoši cilvēki, kuri ir apliecinājuši gribu rūpēties viens par otru un kuri dzīvo vienā mājsaimniecībā.
Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) norādīja, ka bieži jautājums par partnerattiecībām tiek pārāk seksualizēts, un vērsa uzmanību, ka partnerības noslēgšanai nav jābūt saistītai ar intīmām attiecībām.
Pēc Judina priekšlikuma nolemts lūgt Saeimai likumprojektiem noteikt steidzamību, lai tos varētu izskatīt divos lasījumos.
Paredzēts, ka likumprojekti konceptuāli tiktu skatīti Saeimā 2.novembrī, savukārt galīgajā lasījumā parlaments par tiem varētu lemt 9.novembrī.
Komisijas sēdē reizē gan izskanēja arī šaubas, vai 2.novembrī likumprojektus Saeima pagūs izskatīt konceptuāli pirmajā lasījumā, ņemot vērā, ka jau tagad par vairākiem citiem jautājumiem varētu būt plašas debates.
Tieslietu ministrijā norāda, ka grozījumi iesniegti, lai izpildītu Satversmes tiesas (ST) spriedumu. Partnerība būs jauns veids, kādā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības un paredzēt tām noteikta veida sociālo un ekonomisko aizsardzību. Likumu izmaiņām vajadzētu risināt jautājumu par viena dzimuma pāru iespējām legalizēt savas attiecības.
Lībiņa-Egnere norāda, ka ST ir atzinusi, ka Satversme prasa nodrošināt divu cilvēku tuvu, personisku attiecību juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību. Lai izpildītu ST spriedumu, ir sagatavota likumprojektu pakotne, kas paredz ieviest partnerības institūtu.
Partnerība radīs personām atsevišķas tiesības un pienākumus attiecībās ar valsti, tā atvieglojot partneru kopdzīvi ikdienā.
Ziņas par partnerības nodibināšanu un izbeigšanu būs ierakstāmas Fizisko personu reģistrā. Pakotnē ietvertie grozījumi Notariāta likumā nosaka partnerības noslēgšanu un izbeigšanu pie notāra, paredzot, ka, ierodoties personīgi klātienē pie zvērināta notāra, partnerību var noslēgt divas pilngadīgas personas, kuru starpā ir tuvas, personiskas attiecības un nepastāv ierobežojumi tās noslēgšanai, piemēram, tuva radniecība. Izstrādāti arī saistīti grozījumi Maksātnespējas likumā, likumos “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, “Par valsts pensijām”, “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Pacientu tiesību likumā, kas nodrošinās noteiktus ekonomiskā un sociālā atbalsta pasākumus.
Paredzēts, ka pēc partnerības nodibināšanas partnerim būs tiesības pieņemt lēmumus, kas saistīti ar otra partnera ārstniecību, ja viņš pats nebūs spējīgs par sevi parūpēties vai brīvi paust savu gribu, iegūt sociālās garantijas, piemēram, saņemt partnerim aprēķinātās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz viņa nāvei, kā arī iegūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus savstarpējiem dāvinājumiem un aizdevumiem.
Uz valsts amatpersonas partneri attieksies tie paši interešu konflikta novēršanas ierobežojumi, kas šobrīd attiecināmi uz valsts amatpersonas radiniekiem. Līdzīgi maksātnespējas administrators nevarēs pildīt amata pienākumus, ja administratora partneris tajos būs personiski vai mantiski ieinteresēts.
Plānots, ka normatīvo aktu grozījumi par partnerības ieviešanu stātos spēkā 2024.gada 1.jūlijā.
