Vai retās un izmirstošās sugas gorillam Harambem bija jāmirst? 2
Maija beigās ASV Ohaio pavalsts Sinsinati zoodārzā gorillas, vārdā Harambe, būrī iekrita trīsgadīgs puika, un apsardzes darbinieki, bažījoties par puisēna dzīvību, nolēma retās un izmirstošās sugas gorillu nošaut. Sociālajos tīklos un plašsaziņas līdzekļos izcēlās milzīga brēka, vieniem prasot puisēna mātes tiesāšanu par bērna nepieskatīšanu, bet citiem prasot saukt pie atbildības zoodārza drošībniekus par gorillas nošaušanu. Saceltā kņada nav norimusi vēl šodien, bet, emocijām noplokot, strīdnieki kļuvuši savaldīgāki notikuma izvērtējumā.
Trīsgadnieks var nozust acumirklī
“Sinsinati traģēdija beidzot tiek izvērtēta no veselā saprāta viedokļa,” raksta avīze “The Washington Post”, apsveicot Ohaio štata Hemiltonas grāfistes prokurora lēmumu neizvirzīt apsūdzību pret puikas māti. “Ja kāds netic, ka trīsgadnieks var nozust ļoti ātri, viņam nekad nav bijuši bērni,” paziņoja prokurors. 17 gadus vecais gorilla, kura sugas brāļi savvaļā mīt mitrajos tropu mežos Āfrikas vidienē (Kamerūnā, Kongo, Gvinejā, Angolā), tika nošauts desmit minūtes pēc bērna iekļūšanas būrī. Cilvēku asaras par traģēdiju drīz nomainīja dusmas pret zoodārza darbiniekiem par gorillas nošaušanu un pret bērna māti, kura nav pietiekami uzmanīgi pieskatījusi bērnu un izlaidusi no acīm. Sadusmotie traģēdijas aculiecinieki sociālajos tīklos nosauca gorillas nāvi par “slepkavību” un māti par aizmāršu, kas pelnījusi sodu. Uzdodot jautājumu par mātes vainu bērna nepieskatīšanā, incidenta videoierakstā redzams, ka, bērnam iekrītot aizsarggrāvī, māte uz mirkli bija pagriezusi muguru. Aculiecinieki stāsta, un to apliecina videoieraksts, ka māte visu laiku uzraudzījusi bērnu, bet acumirklīga novēršanās bija liktenīga. Zēns gribēja labāk saskatīt gorillu un iekrita aizsarggrāvī pie būra. Milzīgais, aptuveni 150 kilogramus smagais sudrabainais pērtiķis Harambe satvēra bērnu un ievilka viņu būrī. Dzīvnieku uzvedības pazinēji uzskata, ka bērns bija apdraudēts. Gorilla, apliecinot savu spēku, nepievērsa uzmanību apmeklētāju kliedzieniem un vilka mazo zēnu pa būra grīdu. Viens bērna galvas atsitiens pret betona grīdu vai gorillas rokas trieciens, un viņš būtu pagalam. Spiesti ātri pieņemt lēmumu, svaru kausā esot cilvēka dzīvībai pret dzīvnieka dzīvību, zoodārza darbinieki, kuri nošāva gorillu, pieņēma, viņuprāt, vienīgo tajā brīdī pareizo lēmumu, lai cik sirdi plosošs tas būtu, atzīmē “The Washington Post”.
Sinsinati zoodārza direktors Teins Meinards uzskata, ka zoodārza drošībnieki rīkojušies pareizi un viņu ātrā rīcība glābusi bērna dzīvību. “Mēs visi bijām satriekti par šo traģisko incidentu, kas noveda pie kritiski apdraudētas gorillu sugas īpatņa nāves,” teica Meinards, kurš ir ASV labi pazīstams kā televīzijas raidījumu par dzīvniekiem vadītājs. Meinards ir līdzautors grāmatai “Ar cerību par dzīvniekiem” un “Viņu pasaule: kā apdraudētas sugas tiek glābtas no izzušanas”.
Pirms dažām dienām ūdenstilpē “Seven Seas Lagoon”, kas atrodas Volta Disneja izklaides parka tuvumā Orlando pilsētā Floridas štatā, aligators ievilka ūdenī divgadīgu puiku. Tēvs bija uz mirkli novērsies, kad bērns jau bija aligatora zobos.
Tēvs mēģināja izvilkt mazuli no plēsoņas rīkles, bet nesekmīgi. Vietējā policija pārmeklēja ūdenstilpi un pēc 15 stundām pēc bērna pazušanas paziņoja, ka mazulis “neapstrīdami” gājis bojā.
Izlieto asiņu ir gana
Tieslietu eksperti uzskata, ka nav pamata apsūdzēt bērna māti noziedzīgā neuzmanībā, kas izraisījusi smagas sekas (gorillas nāvi). Prokurors piekrita šim viedoklim, neizvirzot pret māti kriminālapsūdzību. Solīdā un labi informētā avīze “The Washington Post”, kuras atmaskojumi Votergeitas lietā savulaik noveda pie prezidenta Ričarda Niksona atkāpšanās, ievadrakstā atzīmē, ka prokurora komentāros “Harambes lietā” ir saprātīgi atzītas realitātes bērnu uzraudzīšanā iepretī impulsīvam niknumam no to cilvēku puses, kas atbild uz traģēdiju, prasot asinis. “Daudzos gadījumos – un noteikti šajā – jau izlieto asiņu ir gana,” secina “WP”.
Traģēdija Sinsinati zoodārzā izvirza jautājumu ne tikai par zoodārza apsardzes darbinieku rīcību, bet arī plašāku vērtējumu par gorillu un citu lielo pērtiķu turēšanu būros gadu desmitiem. Dzīvnieku eksperti jau sen ir kritizējuši kā nehumānu lielo pērtiķu turēšanu nebrīvē. Sinsinati zoodārzā bija 11 gorillas, pēc Harambes nošaušanas palika desmit. Dzīvnieku aizstāvji uzskata, ka apdraudētas sugas dzīvnieka nošaušana ir sliktāka par slepkavību. Pēc Harambes nošaušanas sociālajos tīklos sacēlās vētra, dzīvnieku aizstāvjiem aicinot uz “taisnīgumu”. “Gorilla varēja nogalināt zēnu, ja būtu gribējis,” intervijā “WP” teica Sidnejas universitātes bioloģijas profesors un savvaļas dzīvnieku patologs Dereks Spīlmens. Pēc viņa vārdiem, ja šāds incidents būtu noticis Austrālijā, zoodārza darbinieki vispirms būtu mēģinājuši pērtiķi iemidzināt ar nomierinošām zālēm un būtu izmantojuši šaujamieroci tikai tad, ja trankvilizācija neizdotos.
Pret turēšanu nebrīvē
Traģiskais incidents Sinsinati zoodārzā noticis laikā, kad pēc dzīvnieku aizstāvju un plašas sabiedrības prasībām pasaules zoodārzos un cirkos tiek pārskatītas ilgi pastāvējušās tradīcijas par savvaļas dzīvnieku turēšanu nebrīvē. 2013. gadā tika uzņemta dokumentāla filma “Blackfish” par vali, kas nāvējoši savainoja trīs savus dresētājus izklaides parkā “Jūras pasaule” Floridā. Pēc šī notikuma, ko apskatnieki nodēvēja par “vaļa efektu”, “Jūras pasaules” akciju cena biržā dramatiski kritās, apmeklētāju skaits samazinājās un izklaides parka akvārijā vairs netika turpināta jūras dzīvnieku pavairošanas programma. Šā gada maijā ziloņi pēdējo reizi uzstājās vairākos Amerikas cirkos, tajā skaitā Bārnuma cirkā, kur viņi bija izklaidējuši publiku 145 gadus. Dzīvnieku aizstāvji, kas pārstāv ietekmīgus sabiedrības slāņus, uzskata, ka zoodārziem jāpārskata dzīvnieku, īpaši ziloņu un vaļu, turēšana un pavairošana nebrīvē, jo viņiem vajadzīga daudz plašāka dzīves telpa, raksta žurnāls “The Scientific American”. “Mums jāmaina virziens, jānospiež bremzes,” intervijā avīzei “The Christian Science Monitor” saka Eds Stjuarts, kurš iedibinājis biedrību, kas rūpējas par cirkā izmantoto dzīvnieku labturību. Pēc Harambes nošaušanas Sinsinati zoodārzā Biedrības par ētisku izturēšanos pret dzīvniekiem (PETA) pārstāvji paziņoja, ka “gorillām ir daudz vajadzību, ko zoodārzi nav spējīgi apmierināt”. “Nebrīve ir atkal atņēmusi kāda dzīvnieka dzīvību,” teica PETA primatoloģe Džūlija Galuči. Gorilla Harambe bija iesaistīts lielo pērtiķu izdzīvošanas starptautiskā programmā, kas tika izveidota 1988. gadā, lai saglabātu šīs pērtiķu sugas veselīgu ģenētisko mantojumu. “Tas ir milzīgs zaudējums pasaules zoodārzu ģimenei un gorillu populācijai pasaulē,” atzina Sinsinati zoodārza direktors Teins Meinards.
