Vai Grieķiju glābs ķīnieši? 0
Izmisīgā mēģinājumā papildināt tukšo valsts kasi Grieķija cenšas izpārdot valsts īpašumus, tostarp savas ostas. Aktīvākie pircēji ir ķīnieši, kuri gada laikā investējuši Grieķijā 500 miljonus ASV dolāru.
Ķīnas valsts uzņēmuma “Cosco” rokās nonākusi arī puse no Grieķijas lielākās ostas Pirejas, ko ķīnieši uzskata par saviem vārtiem uz Eiropu. Kopš “Cosco” ienākšanas Pirejā ostas kravu apjoms jau trīskāršojies, tomēr grieķi baidās par darba apstākļu un drošības pasliktināšanos.
Ğimenes dārglietu izpārdošana
Šobrīd Eiropa piedzīvo bezprecedenta valsts īpašumu izpārdošanu, jo liela daļa ES valstu mēģina saglābt iepriekšējo desmit gadu pārtēriņus, pārdodot vai iznomājot savus nekustamos īpašumus, komunikācijas un uzņēmumus. Valsts īpašumu pārdošana ir izmisuma solis, gluži kā ģimenes dārglietu iztirgošana. Grieķija cenšas pārdot visvairāk valsts īpašumu un šādā veidā cer savākt 50 miljardus eiro. Pārdošanā vai nomā tiek piedāvāta Atēnu starptautiskā lidosta un 38 mazākas lidostas, Pireju un Saloniku ostas, autostrādes, pasta banka, petrolejas un gāzes kompānijas, hipodromi un 35 lielas ēkas.
Ambiciozais projekts pagaidām nedod solītos rezultātus, līdz šim Grieķija ir iekasējusi mazāk nekā simto daļu no cerētā.
Lielākais noslēgtais darījums ir puse no Pirejas ostas, kas nonākusi Ķīnas valsts uzņēmuma “Cosco” pārziņā apmaiņā pret pieciem miljardiem dolāru līzingā uz 35 gadiem un solījumu palielināt apkalpoto konteineru skaitu no 0,8 miljoniem līdz 3,7 miljoniem līdz 2015. gadam, padarot Pireju par vienu no desmit pasaules lielākajām ostām.
Viena osta, divas realitātes
Pireja ir lielākā pasažieru osta Eiropā un viena no lielākajām kravu ostām ES. Taču līdz ar ekonomisko krīzi Grieķijā arī ostas peļņa beidzamajos gados ir bijusi minimāla. Situāciju atkal mainīja “Cosco” ienākšana Pirejā, kas īsā laikā reorganizējusi un modernizējusi ostu un guvusi vairāku miljonu peļņu. Ostas kravu apjoms jau trīskāršojies. Grieķija no “Cosco” ienākšanas ostā ir ieguvusi ne vien līdz šim iekasētos 500 miljonus dolāru, bet arī ienākumus no lielākas kravu apgrozības un apmēram 1000 darba vietas. “Cosco” pakļautībā strādā pārsvarā grieķi, tikai vadītāji – apmēram 10 cilvēki – ir ķīnieši.
Otra ostas puse, atdalīta ar metāla režģi, joprojām ir grieķu pārziņā, tur strādā ap 800 cilvēku, darbi rit lēnāk un krīze joprojām liek sevi manīt. Grieķi nespēj konkurēt ar ķīniešiem izmaksu ziņā, un potenciālie klienti izvēlas lētāko risinājumu. Ķīna iegulda ostā lielus līdzekļus, ceļ jaunu molu un ir modernizējusi esošo molu, tā piespiežot arī grieķu pusi domāt par modernizāciju.
Taču grieķus uztrauc darba apstākļu un drošības noteikumu atšķirības. Grieķu pusē strādājošie pelna līdz 10 000 eiro mēnesī, bet pie ķīniešiem lielākajai daļai nodarbināto alga ir 1500 eiro mēnesī.
Pirejas ostas pārvaldes vicedirektors Tanasis Koinis paudis bažas par to, ka ķīnieši izmanto nekvalificētu darbaspēku, ar kuru tiek noslēgti īstermiņa darba līgumi ar pazeminātu strādājošo tiesību standartu.
Grieķu pusē arodbiedrības izstrādātie drošības noteikumi nosaka, ka vienu celtni apkalpo deviņi strādnieki, “Cosco” tādu pašu darbu uztic četriem cilvēkiem. Bijušais Pirejas ostas ģenerāldirektors Hariloss Psaraftis jau sava mandāta laikā uzskatījis, ka grieķu arodbiedrību prasības ir nesamērīgas un ka turpinot strādāt pēc līdzšinējiem noteikumiem, ostai draud privatizācija, taču vēl pirms desmit gadiem neviens viņā neklausījās un neticēja privatizācijas iespējai. Toties ostas darbinieku arodbiedrības pārstāvis Babis Džakomelos ir pārliecināts, ka “Cosco” taupa arī uz strādnieku drošības rēķina un “ievieš Eiropā trešās pasaules standartus”.
Ķīnas ērgļa ligzda Eiropā
Pirejas osta ir tikai viena no daudzajām Ķīnas investīcijām Eiropā. Grieķijā Ķīnas investori ir ienākuši tikai pēc ekonomiskās krīzes sākuma, bet Rietumeiropā, īpaši Francijā, Lielbritānijā un Vācijā, ķīnieši kopš 2000. gada ir iegādājušies desmitiem īpašumu. Arī “Cosco” pirms ienākšanas Pirejā jau darbojās citās Eiropas ostās, piemēram, Itālijā Ķīnas valsts uzņēmumam pieder daļa Neapoles ostas, tas strādā arī vairākās Vācijas ostās, Lielbritānijā, Polijā, Austrijā, Somijā, Nīderlandē.
“Cosco” cer ar laiku pārņemt visu Pirejas ostu, ja Grieķija būs ar mieru to pārdot. Šāds darījums nostiprinātu Ķīnas kontroli par vienu no galvenajiem piekļuves punktiem Dienvideiropai un Balkānu reģionam.
Pagaidām gan grieķu arodbiedrības, gan arī Pirejas ostas pārvalde ir kritiski noskaņotas pret “Cosco” īstenoto ostas apsaimniekošanu un vēlas darīt visu, lai šādu scenāriju nepieļautu.
“Cosco” ģenerāldirektors Vei Jafu nesenā intervijā Grieķijas televīzijai izteicās: “Esmu ieradies, lai atdotu Pirejas ostai to nozīmi, kas tai pienākas. Ceru, ka gada laikā Pireja kļūs par svarīgāko komerciālo ostu Vidusjūrā. Mums Ķīnā ir sakāmvārds – uzbūvē ligzdu un ērglis atlidos. Mēs esam uzbūvējuši jūsu valstī ligzdu ķīniešu ērglim. Tāds ir atbalsts, ko jums piedāvājam.”
Uzziņai: Ķīnas investīcijas 2000. – 2011. g. (miljonos ASV dolāru): ES 27 valstīs kopā – 20 957 Francijā – 5 722 (visvairāk) Lielbritānijā – 3 684 (2. vieta pēc ķīniešu investīciju kopsummas) Grieķijā – 714 (8. vieta) Latvijā – 3,8 (21. vieta) Lietuvā un Igaunijā – 0
Ķīnas investīcijas 2000. – 2011. g. pēc darījumu skaita: 1. Vācija –146 2. Lielbritānija – 75 3. Francija – 70 4. Itālija – 47 4. Nīderlande – 47 18. Grieķija – 5 21. Latvija – 1
Ekonomikas nozares, kas saņēmušas lielākās Ķīnas investīcijas (visā ES, miljonos ASV dolāru): 1. Sadzīves ķīmija, plastmasa un gumija – 3 631 2. Medicīnas un aprūpes pakalpojumi – 3 259 3. Autobūve un tās komponenti – 2 615 4. Akmeņogles, eļļa un gāze – 1 621 5. Komunikāciju ierīces un pakalpojumi – 1 357 6. Transporta pakalpojumi – 1 329 7. Metālu ieguve un apstrāde – 1 225 |
Viedokļi:
Fu Čengs Kiu, “Cosco” kapteinis Pirejas ostā: “Es domāju, ka Eiropas ekonomiskā krīze ir pašu eiropiešu vaina. Pēc Otrā pasaules kara eiropieši vēlējās patīkamu dzīvi, vairāk brīvdienu un mazāk darba. Iztērēja naudu jau pirms tās nopelnīšanas, un tagad ir parādos. Mēs, ķīnieši, vēlamies tikt pie naudas, smagi strādājot.”
Masimo Januči, Itālijas vēstnieks Ķīnā: “Eiropai Ķīna ir nepieciešama tikpat daudz, cik Ķīnai ir vajadzīga Eiropa, ņemot vērā ciešo ekonomisko un politisko saikni starp abām zonām. Ķīnas atbalsts Eiropas Savienībai krīzes laikā man šķiet iespējams visdrīzāk caur starptautiskām organizācijām un abpusējas stratēģiskas sadarbības gaisotnē. Bet tas nenozīmē, ka ES nevar izkļūt no krīzes tikai pati saviem spēkiem, ja vien tā atjaunos sākotnējo kopības garu.”
