NOLĀDĒTAIS ŽĪDS 1
Zināma vēl kāda noslēpumaina personība, kas piedzimusi pašā mūsu ēras sākumā un, atbilstoši nostāstiem, vēl joprojām klaiņo pa pasauli. Leģenda vēsta, ka tad, kad Jēzu Kristu it kā veda uz nāvessoda vietu, viņš vēlējies uz mirkli atvilkt elpu un atspiest muguru pret kādas mājas sienu. Taču mājas saimnieks viņam to liedza, dusmīgi sakot, lai vien viņš ejot uz priekšu, nav te ko atpūsties. Kristus paraudzījās uz viņu un ar savām izkaltušajām lūpām atriebīgā skarbumā teicis: “Labi. Bet arī tu iesi visu mūžu. Tu klaiņosi mūžīgi, un nekad tev nebūs ne miera, ne nāves…” Mājas saimnieku sauca Agasfers. Vēlāk viņš kļuva pazīstams ar iesauku “Mūžīgais žīds”. Saistībā ar viņa turpmāko likteni atrodamas daudzas interesantas liecības.
1223. gadā spāņu galmā viņu sastapis itāļu astrologs Gvido Bonnatī. Piecus gadus vēlāk viņa vārds minēts kādā no angļu abatijas dokumentiem. Armēnijas arhibīskaps, kurš apmeklējis šo abatiju, bijis ar viņu personīgi pazīstams, abi ne vienreiz vien sarunājušies. Bīskaps bijis absolūti pārliecināts par to, ka tas ir tas pats cilvēks, kuru tik neganti nolādējis Kristus. 1242. gadā Agasfers redzēts Francijā. Tad par viņu nekas nebija zināms divarpus gadsimtus, līdz 1505. gadā viņu atkal redzējuši Bohēmijā, bet 1547. gadā – Hamburgā. Tur ar viņu ticies bīskaps Pauls fon Eitejens, kurš savās piezīmēs ierakstījis, ka šis cilvēks runājis visās valodās bez jebkāda akcenta, piekopis askētisku un noslēgtu dzīvesveidu, viņam nepiederot nekāds īpašums. Ja viņam iedeva naudu, viņš to tūlīt izdāvāja nabagajiem.
1575. gadā Agasfers uzradās Spānijā, 1599. gadā – Vīnē. No turienes viņš bija nodomājis doties uz Poliju, bet tad uz Maskavu. Atrodamas liecības, ka Maskavā viņš patiešām bijis un ar kādu ticies. Savukārt viņa ierašanās vācu pilsētā Lībekā 1603. gadā dokumentēta jau ar ierakstu pilsētas hronikā, ko latīņu valodā veicis pats birģermeistars, vēsturnieks un teologs: “Pagājušā gada 14. janvārī Lībekā ieradās slavenais nemirstīgais jūds, kuru Kristus, ejot uz krustā sišanu, nolēmis grēku izpirkšanai.” Pēdējās liecības par Agasfera gaitām datētas ar 1830. gadu. Pagaidām…
