NEMIRSTĪGIE GRĀFI 1
Viens no visu laiku intriģējošākajiem cilvēkiem, kuram it kā izdevies iegūt nemirstības eliksīru, bijis sicīliešu izcelsmes avantūrists, mistiķis, dziednieks un pareģis Aleksandrs Kaljostro, īstajā vārdā Džuzepe Balzamo (1743–1795). Kad Kaljostro notvēra inkvizīcija, gandrīz visus viņa personīgos dokumentus sadedzināja, taču brīnumainā kārtā saglabājusies vien kāda Vatikānā veikta pieraksta kopija – organisma reģenerācijas jeb jaunības atgūšanas recepte. Taču arī tā drīzumā pazudusi. Kaljostro pratināšanas protokolos saglabājušās interesantas liecības par vēl kādu intriģējošu personību, kurai varētu būt kas zināms par nemirstības noslēpumu, proti, grāfu Senžermēnu. Kaljostro apgalvoja, ka pats savām acīm redzējis trauku, kurā grāfs glabājot nemirstības eliksīru. Taču viņam nenoticēja.
Grāfs Senžermēns it kā nomira 10 gadus pirms paša Kaljostro, 1784. gadā (uzskatīts, ka viņš dzimis 1696. gadā). Taču tad sāka notikt dīvainas lietas. Grāfs pēkšņi atkal parādījās te Francijā, te Anglijā, te Holandē un vēl citviet. Savu patieso personību viņš slēpis zem vairāk nekā 12 pseidonīmiem. Par sevi viņš uzskatīja labāk vispār nerunāt, vien dažreiz neapdomīgi izpļāpājies par savām diskusijām ar Platonu vai Seneku, vai kādu no apustuļiem. Protams, viņam ne pārāk ticēja. Reiz, kad kāds pajautāja grāfa kučierim, vai tiesa, ka viņa kungam ir 400 gadu, viņš vaļsirdīgi atbildēja: “Precīzi nezinu. Bet to simt trīsdesmit gadu laikā, kopš es viņam kalpoju, viņa gaišība ne druskas nav mainījies.” Tiesa, grāfs varēja kučierim likt tā sacīt, bet kā gan lai izskaidro to, ka padzīvojušas aristokrātes ar godājamiem uzvārdiem atpazina grāfā Senžermēnā to pašu cilvēku, kurš pirms pusgadsimta apmeklējis viņu vecmāmiņu salonus, turklāt viņas zvērēja, ka visu šo gadu laikā grāfs ne kripatiņu nav mainījies.
Tikpat pēkšņi kā parādījies, grāfs piepeši pazuda no Parīzes un parādījās Golštīnijā. No turienes tad arī nāca ziņa par viņa nāvi. Taču ne uz vienas no kapu plāksnēm grāfa pils apkaimē nebija atrodams Senžermēna vārds. Toties viņa vārds minēts frankmasonu sarakstā, kuru tikšanās notika Parīzē… gadu pēc Senžermēna nāves. Droši zināms, ka vēl pēc trim gadiem ar grāfu ticies franču vēstnieks Venēcijā. Vēl pēc pāris gadiem grāfs uzradās kādā no cietumiem, kur revolucionāri turēja aristokrātus. Tad viņa pēdas nozuda.
Acīmredzot viņam izdevās izvairīties no giljotīnas, jo 30 gadus pēc “fiktīvās nāves” Vīnes kongresā grāfu sastapa viņa senā draudzene de Žanlisa. Viņš joprojām ne kripatiņas nebija mainījies. Viņš izlikās, ka nemana seno paziņu, un centās neiesaistīties ar viņu nekādās sarunās. Nākamajā dienā viņš jau bija pazudis no Vīnes, neatstājot aiz sevis nekādas pēdas. Pēc 15 gadiem, kad jau dzīvajos nebija gandrīz neviena, kurš varētu pazīt Senžermēnu personīgi, grāfs atkal uzradās Parīzē. Šoreiz ar majora Frēzera vārdu. Viņš sevi uzdeva par angli. Viņam bijuši neierobežoti nezināmas izcelsmes līdzekļi, taču viņš dzīvojis visnotaļ noslēgti. Arī šoreiz viņu atpazina.
Tas bija kāds novecojis ierēdnis, kuram brīnumainā kārtā bija izdevies pārdzīvot revolūciju, trimdu un visu, kas ar to saistīts. Atpazinis majorā Frēzerā grāfu Senžermēnu, viņš, atšķirībā no de Žanlisas kundzes, ne ar vienu nedalījās šajā atklājumā, bet centās piekļūt tuvāk “majoram Frēzeram”. Viņš pakāpeniski uzzināja, ka viņa sarunas biedrs lieliski pārzina visu, kas noticis franču galmā pēdējo 200 gadu laikā. Turklāt par seniem notikumiem un cilvēkiem viņš stāstījis tik detalizēti, ka par to nebūtu iespējams pat nekur izlasīt. Tad vecais kungs neizturēja un sacīja, ka savulaik saticies ar diženo Senžermēnu. Viņa sarunas biedrs tikai paraustījis plecus un turpinājis runāt par ko citu, taču nākamajā dienā viņš jau bija nozudis no Parīzes.
Nākamo reizi viņš tur pabijis jau 20. gadsimta 30. gadu vidū. Bet, tā kā nu jau vairs nebija neviena paša, kurš būtu personīgi pazīstams ar grāfu, šīs liecības nevar uzskatīt par drošām. Kas zina, varbūt šim cilvēkam patiešām izdevies atrast nemirstības eliksīru un viņš, slēpjot savu patieso izcelsmi, vecumu un personību, joprojām klejo no vienas valsts uz otru.
