KĀ KĻŪT PAR SIMTGADNIEKU 1
Rakstiskos avotos atrodamas daudzas liecības par cilvēkiem, kuri dzīvojuši ļoti ilgi, taču, tā kā daudziem nav bijuši personu identificējoši dokumenti, tie ierindoti pie “nepārbaudītajiem” ilgdzīvotājiem. Viens no “pārbaudītajiem” ilgdzīvotājiem ir aitu gans Širali Muslimovs no Azerbaidžānas, kuram izdevās nodzīvot kalnieša cienīgu mūžu – 168 gadus. Sava neparastā vecuma dēļ viņš ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā. Viņš piedzima 1805. gada martā un nomira 1973. gada septembrī. 136 gadu vecumā Muslimovs apprecējās trešo reizi. Šajā laulībā viņam piedzima meita. Viņa recepte ilgam mūžam visnotaļ saprātīga: dzīvot harmonijā ar sevi, dabu un citiem cilvēkiem; ēst ekoloģiski tīru pārtiku un dzert tikai avota ūdeni; katru dienu likt kustēties rokām un kājām, tādējādi uzturot labu asinsriti; celties līdz ar saullēktu un pārāk ilgi nepalikt nomodā; priecāties kopā ar savu ģimeni un draugiem. Bet vissvarīgākais: “Būt laimīgam, tas ir svarīgāk nekā nodzīvot ļoti garu mūžu!”
Vēl kāds leģendārs ilgdzīvotājs ir ķīnietis Lī Ciņjuņs, kurš nodzīvojis 256 gadus! Ja viņa dati nav viltoti, tad tieši viņš arī ir visvecākais zināmais pasaules ilgdzīvotājs. Ciņjuņs piedzima 1677. gadā Ķīnas Sičuaņas provincē Ciczjansjanā. 50 gadu vecumā viņš apmetās uz dzīvi Sičuaņas kalnos, vāca ārstniecības augus, apguva elpošanas prakses un citus ilga mūža noslēpumus. Viņa padoms ilgam mūžam šāds: “Turiet savu sirdi klusāku, sēdiet kā bruņurupucis, staigājiet moži kā balodis un guliet kā suns.” Viņam bijušas 24 sievas un 200 pēcnācēju. Ar mierīgu sirdi viņš pameta šo pasauli… 1933. gadā. Šis pēdējais ir pilnībā oficiāls fakts.
Vēsture liecina par to, ka vairums cilvēku nomirst nevis no vecuma, bet no slimībām. Lai arī cik ļoti cilvēce vēlētos izveidot un atrast universālu ilggadības recepti, pagaidām tas nav izdevies. Turklāt ne vienmēr ilga mūža noslēpums izskaidrojams ar veselīgu dzīvesveidu un labvēlīgu vidi. Starp ilgdzīvotājiem sastopami arī tādi, kuri absolūti nav izcēlušies ar veselīgiem tikumiem. Piemēram, ilgdzīvotāja Elizabete Djuriena, kura nodzīvoja līdz 114 gadiem, tik ļoti bija iemīļojusi kafiju, ka varējusi dienas laikā iztukšot pat 40 tasītes. Miesnieks, vārdā Gonkoņs, nodzīvoja līdz 120 gadiem, regulāri iedzerot vismaz divas reizes nedēļā. Ķirurgs Politimians nodzīvoja 140 gadus, kopš 25 gadu vecuma katru dienu aizvadīdams alkohola reibumā. Īru zemes īpašnieks Brauns, kurš nodzīvoja līdz 120 gadiem, arī ļoti mīlēja iedzert. Pirms nāves viņš novēlēja iegravēt uz savas kapa plāksnes citātu: “Piedzēries es biju tik briesmīgs, ka no manis baidījās pat nāve.”
