Vai gribam īstu kontaktu? 0
Nebiju gatavojies tik drīz atgriezties pie ceļu būves aktualitātēm, taču “LA” interneta versijas lasītājs bija pamanījis manu kļūdu – pirms nedēļas nepareizi esmu nosaucis Ventspils šosejas (A10) 126. – 138. km darbu veicēju, un sveicieni tur beidzot novākto ātruma limita zīmju sakarā bija jāsaņem “Saldus ceļiniekam”, nevis “VIA” un “Binder” apvienībai.
Tā strādājusi un “Gada balvu” nopelnījusi tālāk uz Ugāles un Ventspils pusi. Tātad sveiciens arī “Saldus ceļiniekam”! Ar to varētu beigt, taču kļūmes veicina pārdomas un mēdz arī labvēlīgi ietekmēt nākotni. Ja secinājumi pēc tām izdarīti un pareizi. Lūk, daži no manējiem.
Ceļa lietotājs par būvdarbu veicēju un atbildīgo amatpersonu saskaņā ar MK noteikumiem nr. 421 var uzzināt, izlasot dzeltenu informācijas plāksni, kurai jābūt uzstādītai attiecīgā posma sākumā un beigās. Rīgai tuvākās nepabeigto remontu vietas pārbaudīju, kā saka, dabā. Rūpīgi ieskatoties, konstatēju – plāksnes tiešām ir gan Bauskas šosejas sākumā, kur darbi tuvojas nobeigumam, gan Jūrmalas apvedceļā (Spuņ-ciems), gan Rīgas apvedceļa A5 22. kilometrā, kur Babītes virzienā pirms Mārupes beidzot vairs nav zīmes “70”. Nav vairs jēgas strīdēties ar “Saldus ceļinieku” par to, vai zīme bija Ventspils šosejā. Kas bijis, bijis. Vērts, nākamo darbu sezonu (vēl labāku!) gaidot, parunāt par to, kāpēc šīs zīmes lāgā nestrādā un nenodrošina pietiekamu saikni starp būvētājiem un viņu darbu lietotājiem. Ķekavas virzienā zīme ir zemu un grāvī, vietā, kur braucējs koncentrējies uz tuvo krustojumu un remontu vēl pat neredz. Interese – nulle. Informācija faktiski nesaņemta. Apvedceļa plāksne uzstādīta pirms Jelgavas šosejas pārvada un nekādi nav izlasāma tiem, kuri uz apvedceļa nonāk, piemēram, braucot no Jelgavas. Spuņciema posma brīdinājums ir krietnu gabaliņu pirms remontu zonas, vietā, kur vēl drīkst braukt 90 km/h, un tam visi lido garām ātrumā, kas informācijā tālāk par pirmo rindu “Uz ceļa darbi!” ielasīties neļauj.
Informācija it kā atbilst noteikumiem, taču faktiski darbojas vāji. Es, piemēram, gribētu uzzināt nepilnīgas kustības regulēšanas un sastrēguma autoru, manuprāt, aplamas kustības regulēšanas vietā, kur es tagad stāvu, kur man laika uzrakstus lasīt atliku likām. Uzrakstu šeit nav.
Atbildīgo personu varu uzzināt, vai nu atgriežoties pie plāksnes (absurds!), vai posma beigās, apstājoties pie otra virziena uzraksta (variants īpaši ietiepīgajiem), vai vēl vēlāk mājās, datorā, “LVC” mājaslapā meklējot kontaktus (variants galīgiem fanātiķiem).
Piedodiet, bet tā vien šķiet, ka plākšņu uzstādītājus vadījusi nepieciešamība izpildīt noteikumus, nevis ar mums, braucējiem, patiešām veidot kontaktu. Šo versiju apstiprināja mans mēģinājums sazvanīt darbu vadītājus pa telefoniem, kas rakstīti uz plāksnēm. Tavu brīnumu – neviens neatbildēja (darba dienā, darba laikā)! Lai gan brīnumu nav. Ar cipariem 6 un 7, šķiet, sākas stacionāro, nevis mobilo operatoru numuri, un darba laikā neviens labs darbu vadītājs taču ofisā nesēž…
Tātad – lai visu labo darbu (un dažu problēmiņu) autori nākamajā sezonā būtu mūsu pateicībai un ierosinājumiem sasniedzami, būvētāji, lūdzu, padomājiet par šeit teikto. Jau iepriekš liels paldies!
Vēl maza piebildīte braucējiem. Konkrētus ceļa darbu autorus var uzzināt (kā jau minēju) arī pirms vai pēc brauciena – internetā. Tur (lvceli.lv) būs nosaukta katra pašlaik būvējamā ceļu marka un kilometri. Bet kā šos kilometrus atrast dabā? Vai kilometru stabi mums vēl ir?
“LVC” tehniskais direktors Valdis Laukšteins atbild:
“Izstrādājot informācijas sistēmas principus, uz Latvijas autoceļiem 90. gadu sākumā tika izmantotas skandināvu (Somijas) rekomendācijas, un šī sistēma uz Latvijas autoceļiem ir tieši tāda, kas atbilda šiem principiem.
Pamatā par atrašanās vietu autoceļu tīklā autobraucēju informēšanai tiek izmantotas informācijas zīmes 701. – 707., pieņemot, ka lielākai daļai autobraucēju nav nepieciešams zināt, tieši kurā autoceļa kilometrā viņi atrodas. Zīme 743 “Kilometru rādītājs” paredzētas autoceļu uzturēšanas, pārvaldīšanas un ceļu policijas vajadzībām, taču tās izvieto uz nomales, lai vajadzības gadījumā tās var lietot arī autobraucēji. Tīri ekonomisku apsvērumu dēļ km zīmes izvieto paralēli ceļa asij, lai tās var lasīt (gan ne pārāk ērti) no jebkura braukšanas virziena.
Pašlaik ceļu punktu adrešu sistēma atrodas digitalizācijas procesā, jo līdzšinējā km sistēma ne vienmēr bija precīza, nelielu iztaisnojumu gadījumā ne vienmēr tiek pārlikti km stabi, īpaši, ja maršruts ir garš, ne vienmēr tiek ar metra precizitāti atjaunoti km stabi nolauztā vietā; pēc minētās digitalizācijas jeb, korektāk, digitālo koordināšu piešķiršanas katram km stabam, situācija, cerams, ar km stabu atrašanās vietu precizitāti ievērojami uzlabosies.”
Mani novērojumi – kilometru stabi daudzviet ir. Taču iemesla “paralēli ceļa asij” dēļ tie tiešām grūti saskatāmi, ja vien šim mērķim neesi īpaši koncentrējies. Un ir Latvijā arī visai gari ceļu posmi, kuros – koncentrējies, cik gribi – informāciju par savu atrašanās vietu vari dabūt vien caur satelītiem (GPS). Ja esi ar attiecīgo aparatūru bruņojies.
