Vai govju šovi var kļūt par nozarei svarīgu pasākumu? 0
Divas lauksaimniecības dzīvnieku ciltsdarba organizācijas – Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība un Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija – jūlija beigās vienu pēc otra rīkoja pasākumus ar šķirnes dzīvnieku demonstrāciju. Pirmā nosauktā organizācija – Govju svētkus Vecaucē, otra – dzīvnieku šovu Burtniekos. Lauksaimniekiem vaicājām par gūtajiem iespaidiem un par to, kādiem šiem svētkiem vajadzētu būt.
Agnese Purmale, Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības ciltsdarba speciāliste, Govju svētku 2018 (Aucē) projekta vadītāja:
Domāju, svētki mums izdevās. Tiesa, dabas apstākļi bija ļoti piemēroti kulšanai, turklāt Zemgale nav piena ražotāju reģions, klāt vēl ļoti karstais laiks, tāpēc apmeklētāju bija mazāk nekā pērn, kad pasākums notika lietus laikā. Nevar gan vēlēties, lai Govju svētkus trīs gadu laikā izveidotu par visapmeklētāko pasākumu Latvijā. Varbūt, pārceļot tā rīkošanas vietu tuvāk Vidzemei vai Latgalei, kur koncentrējies vairāk ganāmpulku, apmeklētāju būtu vairāk. Iespējams, jāmaina arī svētku rīkošanas laiks.
Saimniekiem dzīvnieku gatavošana izstādei un vešana uz to rada papildu rūpes. Citās valstīs piedalīšanās šādos pasākumos ir prestiža lieta, lauksaimnieki, kuri to dara, jūtas pagodināti. Varbūt Latvijā pakāpeniski mainīsies domāšana un notiks līdzīgi. Mēs gribētu mūsu lauksaimniekus redzēt aktīvākus. Cenšamies viņus ieinteresēt. Nav izslēgts, ka pēc kāda laika svētku dalībnieku pulkam varētu arī piesaistīt gaļas liellopu saimniecības. Iespējamo sadarbību par kopīga govju šova rīkošanu ar Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociāciju gan nekomentēšu. Siltas attiecības mums, šķiet, nav. Latviešiem kooperēšanās ir sāpīga tēma.
Alma Bērziņa, Vecsaules pagasta z/s Jundas saimniece:
Esmu sajūsmā, ka Latvijā kaut kas tāds notiek! Šādi šovi dod iespēju salīdzināt savus lopus ar augsti novērtētiem dzīvniekiem. Pēc šāda pasākuma apmeklējuma var saprast, kas notiek paša ganāmpulkā, un tiekties uz kvalitātes celšanu.
Ceru, nākotnē šādos šovos redzēsim arī gaļas liellopus. Citās valstīs ringā vērtē gaļas buļļus, salīdzina tiem vairākus rādītājus un nosaka labākos. Gaļas liellopu nozares attīstībai būtu jābūt vērstai šajā virzienā. Tas noteikti būs ļoti garš ceļš, jo patlaban vien dažas saimniecības ir savus gaļas liellopus pieradinājušas tā, ka blakus tiem var atrasties cilvēks.
Nozarē ir jāmainās domāšanai. Saimniekiem savus dzīvniekus būs interese reklamēt tad, kad viņi sapratīs – par labākas kvalitātes gaļas liellopu maksā labāku cenu. Patlaban arī švakas kvalitātes bulli ir viegli pārdot, jo ir pieprasījums. Reti kurā saimniecībā domā par gaļas kvalitāti. Saimniekiem, kas gaļas liellopus pieradina, ir laba iespēja šovā rādīt labas kvalitātes dzīvniekus, par kuriem viņi saņem labāku maksu. Ja vēlamies nozarē kvalitāti, tad iepriekš nosauktie pasākumi ir jāveic.
Pēteris Bērziņš, Smiltenes pagasta z/s Braslas saimnieks:
Visur pasaulē rīko govju šovus, un latviešiem nevajadzētu būt sliktākiem par citvalstu ganāmpulku īpašniekiem. Govis citviet mīl tāpat kā kaķus, kā mīļdzīvniekus, ikviens vēlas lepoties ar savu dzīvnieku. Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija vēlas rosināt mīlestību pret ragulopu. Šādu šovu rīkošana ir ļoti laba lieta. Gotiņa nav tikai naudas pelnītāja. Tā var cilvēkā raisīt pavisam cita veida izjūtas – pozitīvas emocijas, gandarījumu, kas arī ir vajadzīgs.
Vizma Sileniece, SIA Silenieces veterinārais serviss vadītāja:
Zinu, ko cilvēki vēlas redzēt šādā šovā, un zinu, kā piena ražotāji ir jāuzrunā, lai viņi tajā piedalītos. Bet nevēlos teikt, kādai, manuprāt, vajadzētu būt šāda šova programmai. Ir bijis gadījums, ka manas idejas nozog un pasniedz kā savas. Lai rīkotāji paši domā! Ja man kādreiz izdosies sarīkot govju šovu, tad es to darīšu atšķirīgi no tā, kas notika Aucē.
Jānis Ikers, Raiskuma pagasta z/s Rustēgs saimnieks:
Par Burtniekos notikušo šovu teikšu tā – apsveicami! Beidzot latviešu zemnieks var citiem parādīt izaudzēto, ģenētikas sasniegumus ganāmpulkam, dzīvnieka eksterjeru! Tas rosina izpratni, kādam lopam ir jābūt, ļauj salīdzināt ar citos ganāmpulkos paveikto. Zemnieki nākotnē, iespējams, meklēs dzīvniekus ganāmpulkos, kas savus lopus rāda šādos šovos. Paldies Ievai Rutkovskai par veikumu!
Zane Višņevska, SIA Zemturi ZS saimniece:
Man patika Burtnieku šovā redzētais. Prieks par to, ka dalībnieki bija jaunieši. Tā viņiem bija liela uzdrīkstēšanās – vairākas dienas no rīta līdz vakaram būt kopā ar dzīvniekiem un gatavot tos šovam. Visi jaunieši ringā centās, bija prieks skatīties! Asociācijas valdes sēdē ieteikšu vērtēt iespēju šovu rīkot citā laikā, jo jūlija beigās saimnieki bija aizņemti lauku darbos. Interesantāk arī būtu, ja savus labākos dzīvniekus šovā rādītu vairāk saimniecību. Arī tam ir vajadzīga liela uzdrīkstēšanās, vajag atļaujas dzīvnieku vešanai uz šādiem pasākumiem.
Piena ražotājiem vislielākās bažas ir par slimībām, ar kurām dzīvnieki varētu šovā inficēties. Ja šos samezglojumus atrisinātu, tad noteikti būtu lielāka cilvēku atsaucība un pasākums būtu vēl interesantāks.
Svarīgi arī, ka Burtniekos izvēlētie pieci labākie jaunieši dosies uz Beļģiju, kur papildinās zināšanas Eiropas Jauno lauksaimnieku skolā. Mūsdienās, lai jauniešus ieinteresētu par piena lopkopību, ir vajadzīga atšķirīga pieeja no tās, kāda bija agrāk.
Gunta Biteniece, Lizuma novada SIA Brīvzemnieki saimniece:
Lauksaimniecībai noteikti ir jāpiesaista jaunieši. Šādi govju šovi ir jārīko kaut vai to jauniešu dēļ, kuriem interesē piena lopkopība. Es redzu atdevi no Burtniekos rīkotā govju un telīšu šova, esmu apmierināta ar šajā pasākumā redzēto. Citās valstīs, piemēram, ASV, līdzīgu pasākumu rīkošanas mērogi ir simtiem reižu lielāki. Dānijā šova rīkotāji vairāk ir vērsti uz ģimenēm. Šajā valstī demonstrē, kā slauc govis. Sacenšas arī zirgi un truši. Pie ieejas pasākuma teritorijā atrodas ratiņi, kur sēdināt bērnus. Varam vēl daudz ko mācīties.
Elena Guša, LLU mācību un pētījumu saimniecības Vecauce galvenā zootehniķe:
Šogad, vispārīgi vērtējot, Aucē pasākums bija pašķidrs, lai gan labi organizēts. Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības meitenes bija labi pastrādājušas. Tomēr dabas apstākļus izvēlēties nevaram. Varbūt tieši karstums aizbaidīja gan firmas, gan lauksaimniekus. Vest furgonā govis lielā attālumā īsti labi nav. Es arī savus dzīvniekus, visticamāk, negribētu vest. Vēl, iespējams, gribēšanu vest sava ganāmpulka dzīvnieku sabremzē veterināro izmeklējumu nepieciešamība un transporta jautājums. Saimnieki labāk apskatās, kas ganāmpulkā citam, nevis ved savus lopus.
Man pēdējos divus gadus ļoti nepatīk galvenās balvas – telītes – izloze. Mēs Vecauces saimniecībā atlasām vislabāko dzīvnieku galvenajai balvai. Pērn to izlozē ieguva, atvainojiet, dumjš alkoholiķis. Šajā gadā – saimniece, kurai teli nevajag un kura to turpat pārdeva. Tāda loterija nav vajadzīga. Dzīvniekam ir jānonāk pie saimnieka, kurš to gaida. Tātad loterijā ir jāļauj piedalīties vien tiem cilvēkiem, kuriem vajag konkrēto izlozējamo dzīvnieku.
Šādi svētki ir jāveido dzīvāki. Mums šis dzīvīgums beidzas ar lopu demonstrēšanu. Agrāk dažādus vingrojumus rādīja jātnieki ar zirgiem, svētkiem bija lielāks mērogs. Svētkos piedalījās aitas, cūkas, vistas, truši. Piekrītu, cūkas patlaban vest nedrīkst. Bet kāpēc mazos mīļdzīvniekus uz svētkiem nevedam? Kinologa demonstrējumi interesētu visus – gan apmeklētājus, gan arī dalībniekus. Bērni vēlētos paturēt rokās trušus un putnus. Tas svētkiem piesaistītu cilvēkus.
Govju svētku rīkošanā ir jāiesaista jauni cilvēki, pirmspensijas vecuma ļaudīm tas ir jāsaprot. Jaunajiem ir citi domāšanas apgriezieni, mēs ar savu prātu varam viņus vien piebremzēt. Ja meitenes no Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības roku ir piešāvušas, nākamajā gadā Govju svētki būs labāki.
Tanels Bulitko, Igaunijas Šķirnes liellopu audzētāju asociācijas vadītājs:
Ik gadu Tartu notiek divi dzīvnieku šovi. Pirmo parasti jūnijā vai jūlijā rīko Igaunijas Dzīvnieku audzētāju asociācija (ABAE), kura laikā kopš 1989. gada notiek nacionālais piena govju čempionāts. Kopš 1993. gada neitrāls starptautiskās kategorijas tiesnesis no aptuveni 100 Holšteinas un Igaunijas Sarkanās šķirnes govīm izvēlas visskaistāko, visvērtīgāko dzīvnieku.
Otrs tradicionālais šovs vienmēr notiek septembra pirmajā sestdienā, to apmeklē vidēji 10 000 cilvēku. Nacionālajā čempionātā apmeklētāji galvenokārt ir dalībnieku kolēģi. Septembra šovā piedalās labākie dzīvnieki un putni, kas uzvarējuši vasaras laikā notikušajās vietējā līmeņa sacensībās. Šajā šovā rāda arī gaļas liellopu šķirnes. Šovs notiek no pulksten 10 rītā līdz pulksten četriem pēcpusdienā. Tā laikā notiek arī dažādi jauki pasākumi – piemēram, govs slaukšana ar rokām. Šo šovu rīko Igaunijas Lauksaimniecības muzejs un Igaunijas Dzīvnieku ciltsdarba asociācija (EABA).
Abu šo pasākumu mērķis ir novērtēt zemnieku veikumu un iepazīstināt ar vislabākajiem dzīvniekiem. Tāpat ir svarīgi parādīt agrāko gadu ciltsdarba veiksmes. Zemniekus interesē parādīt savus dzīvniekus un salīdzināt tos ar lopiem no citiem ganāmpulkiem. Starptautiskā tiesāšana dod pārliecību par neitrāliem, godīgiem lēmumiem. Jā, dzīvnieku gatavošanas darbs šovam sākas vairākus mēnešus agrāk. Daudzi zemnieki šovā piedalās tieši savu darbinieku dēļ – viņi vēlas redzēt vērtējumu savam ieguldītajam darbam. Fermu darbiniekiem šis ir gada vissvarīgākais notikums. Kad sākām rīkot šos šovus, bija salīdzinoši grūti izskaidrot zemniekiem, kāpēc šis pasākums ir svarīgs. Protams, tas no zemnieka prasa laika un naudas patēriņu.
Visas ciltsdarba organizācijas ir zemniekiem piederoši privātuzņēmumi, tāpēc viņi sedz visus pasākuma rīkošanas izdevumus. Valsts atbalstu viņi nesaņem. ABAE zemniekiem daļēji apmaksā dzīvnieku transportēšanas izdevumus uz šovu, mēs arī dalībniekiem maksājam dienas naudu. Uzņēmumi, kas piedāvā zemniekiem vajadzīgos produktus, sniedz mums atbalstu, tāpēc varam zemniekiem piedāvāt visizdevīgākos nosacījumus.
Zemniekiem ir jābūt interesei piedalīties šovā, neviens viņus piespiest to darīt nevar. Fermeriem būtu jābūt pietiekami lielai godkārei sacensties ar kolēģiem. Vislabāk piedalīties šovā zemnieku motivē piedāvātā labā cena par viņa ganāmpulka dzīvniekiem. Šīs ticības un entuziasma saglabāšanai nākotnē mums ir jāpievērš jauno zemnieku uzmanība – lai viņi vēlētos sasniegt augstus mērķus ciltsdarbā nākotnē.
Būtu jauki, ja nākotnē mēs varētu rīkot dzīvnieku sacensības starp Baltijas valstīm. Tas vēl vairāk stiprinātu kooperāciju starp mūsu valstīm. Mēs Igaunijā šādam solim esam gatavi.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops septembra numurā
