Vai Ģirģens negribēja ķimerēties ar datu pārnešanu? Pasludināts spriedums eksministra mobilā telefona lietā 36
Ritvars Raits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kad Sandis Ģirģens 2021. gada 3. jūnijā atstāja iekšlietu ministra amatu, politiķis gribēja paņemt sev līdzi mobilo telefonu, kas viņam bija izsniegts darba vajadzībām. Vakar Rīgas pilsētas tiesā tika pasludināts spriedums Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (IeM IC) vadītājai Līgai Lapiņai, kura, apmierinot šo Ģirģena kaprīzi, esot rīkojusies pretlikumīgi.
Mobilie telefoni tiek izsniegti daudzām IeM amatpersonām, arī ministriem. S. Ģirģens, kad 2019. gada 23. janvārī stājās ministra amatā, saņēmis jaunu “Apple Iphone XR”, kura vērtība tobrīd bijusi nepilns tūkstotis eiro. Pēc nepilniem diviem gadiem, kad no valdības koalīcijas aizgāja partija “KPV LV”, S. Ģirģenam iekšlietu ministra amats bija jāpamet.
IeM iekšējie normatīvie akti gan neparedzēja tādu iespēju, ka ministrs varētu paturēt telefonu. Noteikts, ka mobilo tālruņu lietošanas termiņš ir pieci gadi. Ja kāds lietotājs pārtrauc darba attiecības, viņam aparāts jānodod IC. Tādus telefonus pēc tam varēja izsniegt nākamajiem lietotājiem.
Mobilos tālruņus, kurus iepriekš bija lietojušas augsta ranga amatpersonas, tostarp ministri, citiem gan nedodot, jo no tiem neesot iespējams iztīrīt visus datus, tostarp arī neizpaužamas ziņas, kas tur varētu atrasties. Šādi telefoni tiekot glabāti noliktavā, kamēr paiet pieci gadi, kad tos var norakstīt un iznīcināt. Nekāda iespēja, ka lietotājs telefonu no valsts varētu nopirkt, samaksājot tā atlikušo vērtību, nepastāvot.
Taču ministrs Ģirģens savai palīdzei licis sazināties ar IC vadītāju Līgu Lapiņu, lai tā atrastu veidu, kā viņš savu “Apple Iphone XR” varētu paturēt. Bijis gatavs gan samaksāt par to, gan atstāt vietā kādu citu telefonu. No tiesā izskanējušās informācijas varēja saprast, ka Ģirģena lietotais dienesta telefons tobrīd vairs nebija tajā labākajā tehniskajā stāvoklī – gan stikliņš ieplīsis, gan skaļrunis ar defektu.
Iespējams, ka ministrs vienkārši negribēja ķimerēties ar datu pārnešanu. Publiski Ģirģens aizbildinājās ar to, ka viņa dienesta telefonā esot bijusi ierobežotas pieejamības informācija. Pēc tam kad politiķis pameta ministra amatu, telefons tiešām vēl ticis lietots. Atgūt to no Ģirģena, lai pievienotu krimināllietas materiāliem, gan neizdevies. Bijušais ministrs skaidroja, ka aparāts esot izkritis no kabatas, kad viņš braucis ar motociklu. Iznāk, ka pazaudēts ar visiem noslēpumiem…
Apsūdzētā Lapiņa neatzina vainu tajā, ka ļaunprātīgi būtu izmantojusi savu dienesta stāvokli, turklāt mantkārīgā nolūkā, lai arī tas nolūks bijis nevis viņas, bet Ģirģena. Viņa liecināja, ka esot tikai konsultējusies ar padotajiem par iespējām, kā ministrs telefonu varētu paturēt sev, bet saņēmusi atbildes, ka tas neesot iespējams. Konkrētu rīkojumu veikt nelikumīgas darbības nevienam neesot devusi.
Par to, ka viņas padotie Ģirģena telefona vietā atnesa kādu vecu aparātu un noformēja dokumentus, kas apliecināja, ka tas vairs nav lietojams, bet pēc tam to telefonu iznīcināja, IC vadītāja teicās nezinām. Uz attiecīgajiem dokumentiem gan ir Lapiņas elektroniskais paraksts, bet to viņa skaidroja tā, ka parasti vienā reizē parakstījusi lielāku daudzumu aktu, bet neiedziļinājās, kas katrā no tiem rakstīts.
Prokurors Kaspars Čīma tiesā teica, ka krimināllietā atrodas pierādījumi, kas liecinot, ka Lapiņa saistībā ar Ģirģena telefonu tomēr devusi konkrētus rīkojumus, piemēram, “it kā iznīcināt” to. Kā izrādās, tieši tajā laikā notika iestādes darbinieku telefonsarunu kontrole saistībā ar iespējamām nelikumībām iepirkumos. Par tām Rīgas pilsētas tiesā šobrīd tiek iztiesātas trīs krimināllietas, arī vienā no tām Lapiņai ir apsūdzētās statuss. Var teikt, ka afēra ar Ģirģena dienesta telefonu gaismā nāca pavisam nejauši…
Ar pirmās instances tiesas nolēmumu Līga Lapiņa tika atzīta par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un sodīta ar naudas sodu – 30 minimālajām mēnešalgām (18 600 eiro). Turklāt Lapiņai jāatlīdzina valstij Ģirģena telefona atlikusī vērtība – 532,56 eiro.
Prokurors Čīma bija lūdzis lielāku naudas sodu – 40 mēnešalgas jeb 24 800 eiro. Tomēr viņš pauda: “Ar spriedumu esmu apmierināts, taisnīgums ir nodrošināts!” Spriedumu būs iespējams pārsūdzēt. Bijušajam ministram, kura dēļ viss notika, šajā lietā ir tikai liecinieka statuss.
