Vai ģimnāzijām liegs pašām rīkot uzņemšanas eksāmenus? 28
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Augstākā līmeņa eksāmeni vidusskolu absolventiem un centralizētie eksāmeni 9. klases beidzējiem – tie ir lielākie jaunumi eksaminācijas sistēmā, kas skolu abiturientus skars jau šajā pavasarī.
Turklāt šogad pirmo reizi eksāmenus kārtos skolēni, kuri bija tajās klašu grupās, kas pirmās sāka mācīties pēc jaunā izglītības satura.
Paredzams, ka centralizētajos eksāmenos vidējās izglītības pabeigšanai piedalīsies 16 000–18 000 jauniešu, 9. klases noslēguma eksāmenus kārtos ap 20 tūkstoši skolēnu.
Pamatskolu absolventi kārtos eksāmenus matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā. Iepriekš bija plānots, ka devītklasniekiem būs četri eksāmeni, jo tika izstrādāts arī starpdisciplinārs eksāmens, kurā iekļauti jautājumi par vairākiem mācību priekšmetiem: sākot no vēstures un beidzot ar dabaszinībām. Skolās valdīja diezgan liels apjukums par to, kā gan sagatavot skolēnus šādam eksāmenam. Tagad tomēr nolemts, ka šā gada pamatskolu absolventiem tas būs tikai kā valsts pārbaudes darbs, nevis eksāmens. Tas būs kā izmēģinājums pirms šāda eksāmena ieviešanas, un skolām to vajadzēs rīkot no 24. līdz 28. aprīlim. Šis pārbaudes darbs neietekmēs ne semestra, ne gada vērtējumu, taču parādīs, kurās jomās skolēniem jāpilnveido un jānostiprina savas prasmes.
Vai dati kļūs uzticamāki?
Devītās klases absolventiem agrāk centralizēto eksāmenu lielākoties nebija. Tikai mazākumtautību skolu absolventiem bija viens centralizēts eksāmens – latviešu valodā, bet pārējie eksāmeni gan bija sagatavoti Valsts izglītības satura centrā (VISC), taču laboja tos katrā skolā atsevišķi. Rezultātā ik pa laikam izskanējušas aizdomas, ka šo eksāmenu rezultāti varbūt nav gana objektīvi, tādēļ valsts ģimnāzijas un labākās vidusskolas mēdza rīkot vēl iestājeksāmenus. Tādējādi daļai pamatskolas absolventu sanāca ļoti liela slodze. VISC vadītāja Liene Voroņenko saka: tā kā turpmāk devītklasnieku eksāmenu darbus labos centralizēti, tiks iegūti savstarpēji salīdzināmi dati par 9. klases absolventu mācību sasniegumiem. Šiem datiem arī vajadzētu uzticēties, vidusskolām un valsts ģimnāzijām uzņemot pamatskolu absolventus 10. klasē.
Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis gan uzskata, ka vismaz ģimnāzijām arī turpmāk vajadzētu rīkot iestājeksāmenus: “Mēs gribam paši novērtēt, ko uzņemam. Ja ģimnāzijas ir vienīgās vidējās vispārējas izglītības iestādes, kam likumā izvirzīti īpaši kvalitātes kritēriji un uzdots sniegt metodisko atbalstu citām skolām, tad mums jābūt tiesībām izvēlēties, ar kuriem skolēniem strādājam. Piemēram, daļā centralizētā matemātikas eksāmena skolēniem ļauts izmantot kalkulatoru un formulu lapas, bet ģimnāzijas savā eksāmenā to neļauj, jo gribam redzēt, kā skolēni paši domā.”
A. Priekulis atzīst, ka arī kopumā īsti neuzticas centralizētajiem eksāmeniem – to uzdevumi mēdzot noplūst un labošanā gadās kļūdas. “Piemēram, pērn viens no mūsu absolventiem pārsūdzēja bioloģijas eksāmena vērtējumu, un izrādījās, ka labotāju kļūdas bija tik lielas, ka vērtējums pēc tam pieauga par 20 procentiem. Bet cik ir to gadījumu, kad mēs par kļūdām vienkārši neuzzinām?” tā ģimnāzijas direktors.
Katrā ziņā šogad galvaspilsētas ģimnāzijas vēl rīkos savus iestājeksāmenus. Kā būs vēlāk, to rādīs laiks, bet A. Priekulim esot sajūta, ka Izglītības un zinātnes ministrija savu politiku virza tā, lai valsts ģimnāzijām šo eksaminēšanas prieku liegtu.
Neiekrīti rokraksta dēļ!
Toties Vecsaules pamatskolas direktora vietniece Agra Ķēniņa “Latvijas Avīzei” stāsta, ka 9. klašu eksāmeni jau gana objektīvi bijuši arī līdz šim, jo negodīga vērtēšana skolās neesot notikusi. “Taču es saprotu, ka kaut kur varbūt bija nedaudz subjektīva vērtēšana. Tāpēc jāiet līdzi laikam un jārīko centralizētie eksāmeni.”
Viņasprāt, eksāmenu rezultātiem jaunās eksaminēšanas kārtības dēļ nevajadzētu būtiski kristies. Vienīgi kāds skolēns varētu saņemt sliktāku vērtējumu sava rokraksta dēļ: “Pandēmijas laikā skolēniem ļoti pasliktinājies rokraksts. Agrāk devītklasnieka attiecīgā mācību priekšmeta skolotājs arī piedalījās labošanā un spēja izburtot, ko viņa skolēns sarakstījis, jo bija jau pieradis pie šā rokraksta, toties tagad centralizētais labotājs ir tiesīgs ielikt 0 punktu tāpēc vien, ka nesaprot rokrakstu.”
Kaut zināms, ka dažās Rīgas skolās skolēnus īpaši biedē ar gaidāmajiem eksāmeniem, rīko priekšeksāmenus, kuros jau laikus pārbauda topošo absolventu zināšanas, Vecsaulē viss ir mierīgi. “Nekas jau daudz nemainās, tikai tas, ka vairs nelabosim eksāmenus paši, uz vietas. Nedaudz mainījās pieteikšanās kārtība eksāmeniem, bet VISC bija visu labi izskaidrojis, tāpēc mums nekādu problēmu nebija. Loģistikas problēmu gan var sagādāt tas, ka nu arī 9. klases eksāmeniem vajadzēs novērotājus no citām skolām. Piemēram, angļu valodas mutiskajā daļā jābūt arī angļu valodas zinātājam, un mums jau te novadā cilvēkresurss nav tik liels, bet gan jau arī tas tiks atrisināts.
Mums 9. klasi šobrīd grasās absolvēt desmit skolēni. Šķiet, ka visi kārtos eksāmenus, neviens negādās ārsta atbrīvojumu no eksāmeniem. Neesam izlēmuši, kad rīkot izlaidumu. Parasti 9. klasei tas bija jūnija pirmajā pusē, bet tagad VISC sola sertifikātus par nokārtotajiem eksāmeniem tikai 21. jūnijā,” stāsta A. Ķēniņa.
Var būt pat pieci eksāmeni
Iepriekš, lai pabeigtu vidusskolu, pietika nokārtot četrus eksāmenus: trīs obligātos un vienu izvēles, bet tagad 12. klases absolventiem var nākties likt pat piecus eksāmenus. Tas tāpēc, ka obligāti jākārto matemātikas, latviešu valodas un svešvalodas eksāmens, bet vismaz diviem eksāmeniem jābūt kārtotiem augstākā līmenī. Ja augstākajā līmenī kārto obligātos eksāmenus, tad var iztikt ar trim vai četriem pārbaudījumiem. Ja ne, sanāk pat pieci eksāmeni.
VISC sagatavojis 14 dažādus augstākā līmeņa eksāmenus. Eksāmenu sesija vidusskolēniem sāksies tieši ar augstākā līmeņa eksāmeniem. Patlaban visvairāk – 8691 skolēns – pieteikušies uz angļu valodas augstākā līmeņa eksāmenu. Otrais populārākais augstākā līmeņa eksāmens ir matemātikā, kur gaidāmi 3556, bet trešais – bioloģijā, uz kuru pieteikušies 2917 vidusskolu absolventi.
Kā norāda L. Voroņenko, par dabaszinātņu eksāmeniem ir labas ziņas: izskatās, ka šogad tos kārtot izvēlējušies vairāk jauniešu. VISC vadītāja prognozē, ka nākotnē interese par šiem eksāmeniem varētu vēl vairāk pieaugt.
Eksāmeni tiešsaistē
Trīs augstākā līmeņa eksāmeni vidusskolēniem – programmēšanā, ģeogrāfijā, kultūrā un mākslā – notiks tiešsaistē. Tiem vēl gaidāmi izmēģinājuma eksāmeni jau februārī, kuros noskaidros, kā tad sistēma strādā.
Kā zināms, iepriekš jau bijuši vairāki izmēģinājuma eksāmeni tiešsaistē, kas nebija pilnībā veiksmīgi, taču nu izveidots Lietotāju atbalsta dienests, kam situāciju vajadzētu uzlabot.
Eksāmenu sesija, kā ierasts, sāksies jau martā. Taču šogad martā eksāmenus kārtos tikai profesionālo izglītības iestāžu absolventi. Pārējiem eksāmeni sāksies maijā un turpināsies jūnijā.
Lai eksāmens būtu nokārtots un skolēns tiktu pie pamatskolas vai vidusskolas izglītības, eksāmenā būs jāiegūst vismaz desmit procenti no maksimālā punktu skaita.
