Vai bērnam nekaitē vecāku kailums? 0
Lasītāja jautā: “Daudz tiek rakstīts par pirtī iešanu, bet neviens nepasaka, līdz kādam vecumam bērni un pieaugušie var kopā apmeklēt pirti. Mums ir divus gadus vecs dēls, meitai ir nepilni četri gadi. Mēs esam raduši iet pirtī kaili. Līdzīgi ar peldēšanos piemājas ezerā. Vai tiešām mums un bērniem jāsāk ģērbt peldkostīmi? Kā ir ar vecāku kailuma parādīšanu bērniem? Vai tas nevar nodarīt ļaunu viņu psihei?”
“Mēdz teikt, ka cilvēka ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas. Domājams, ne tikai fiziskā, bet arī psiholoģiskā kontekstā. Proti, runa ir par kaunu, vainas sajūtu vai bailēm. Šīs jūtas atļauj vai aizliedz būt kailiem kontekstā ar morāles, ētikas un tikuma normām,” skaidro ārste psihoterapeite Gunta Andžāne.
Kauns aktivizējas, kad ir divi gadi, bet vainas sajūta – trīs gadu vecumā. Tātad bieži un intensīvi kauninot bērnu vai pārspīlēti akcentējot ķermenisko vaļību šajā vecuma posmā, tas veido individuālo uzvedības modeli.
Iešana pirtī kailiem ir ģimenes iekšējā kārtība, kas šajā bērnu vecuma posmā nerada mulsumu vai izteiktas kauna jūtas. Bērniem pieaugot, piecu līdz septiņu gadu vecumā, parādās mulsums un kautrīgums, bet pusaudžu vecumā to varētu pat interpretēt kā neķītrību vai seksuālu vardarbību. Viss atkarīgs no tā, vai konkrēta rīcība ir saderīga ar tābrīža kontekstu, vidi un pieņēmumiem.
Svarīgi būtu pārrunāt un pašiem saprast sava, bērnu un citu cilvēku ķermeņa privātuma robežas. Rīcība, kas krasi atšķiras no sabiedrībā pieņemtā, var ietekmēt bērna psiholoģisko veselību un radīt psiholoģisko traumu.
Atbildes uz šiem jautājumiem var rast centra Dardedze izdotajā grāmatā Mans ķermenis ir tikai mans. Grāmata domāta pirmsskolas un sākumskolas bērniem, un tā lasāma kopā ar pieaugušajiem.
