Vai ģenerālprokurors Stukāns zaudēs amatu? Sākta pārbaude pēc trauksmes cēlāja ziņojuma 29
Ziņa papildināta ar J.Stukāna komentāru pulksten 20:57.
Iepazinies ar trauksmes cēlēja ziņojumu, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs ierosinājis pārbaudi, vai ir pamats ģenerālprokurora Jura Stukāna atlaišanai.
Veikt pārbaudi AT priekšsēdētājs pilnvarojis Senāta Krimināllietu departamenta senatori Aiju Brantu, aģentūru LETA informēja AT.
Prognozēts, ka pārbaude varētu tikt veikta līdz maija beigām vai jūnija sākumam. Līdz pārbaudes pabeigšanai nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanas process ir apturēts.
Stukāns ir viens no trīs ģenerālprokurora amata kandidātiem. Tieslietu padome bija sākotnēji plānojusi uzklausīt ģenerālprokurora amata kandidātus šo piektdien, 25.aprīlī.
AT bija saņemts iesniegums par iespējamiem ģenerālprokurora veiktiem Prokuratūras likuma un Krimināllikuma panta “Neizpaužamu ziņu izpaušana” pārkāpumiem, kas izpaudušies kā uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšana kriminālprocesā un izmeklēšanas noslēpuma izpaušana Saeimas deputātiem.
Prokurore Viorika Jirgena Latvijas Televīzijai apliecināja, ka trauksmes cēlēja šajā gadījumā ir bijusi viņa.
Stukāns “TV3 ziņām” sacīja, ka šī pārbaude viņam esot pārsteigums, tomēr uz jautājumu, vai mēģinās noskaidrot, par ko tā ir, ģenerālprokurors atbildēja, ka neredz vajadzību to darīt, turklāt droši vien nemaz nevarētu neko vairāk uzzināt, ja procedūra šādu iespēju neparedz.
Vaicāts, vai domā, ka šī pārbaude ietekmēs viņa tālāko profesionālo darbību, Stukāns atbildēja, ka tā noteikti būs. “Viennozīmīgi. Es domāju, ka tas ar nolūku ir darīts. Skaidrs, ka tā ir vēršanās personīgi pret mani, tur pat variantu nav. Kā citādi to traktēt?”
Pārbaudot iesniegumu, konstatēts, ka tas pirmšķietami atbilst Trauksmes celšanas likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm. Lēmuma pieņemšanai par tālāku ziņojuma virzību AT priekšsēdētājs izvērtēja divus apstākļus.
Pirmkārt, tika vērtēta pārkāpuma pirmšķietamā juridiskā iespējamība, proti, vai ziņojumā norādītie apstākļi pirmšķietami var norādīt uz vismaz hipotētisku prokurora ietekmēšanas mēģinājumu pretēji viņa pārliecībai ar ziņojumā norādītajām metodēm.
Otrkārt, tika vērtēta ziņojumā norādīto apstākļu pirmšķietamā ticamība, proti, vai ziņojumā norādītie faktiskie apstākļi, vismaz pirmšķietami, apstiprinās no citu norādītajos notikumos iesaistīto personu puses.
AT priekšsēdētājs konstatēja, ka pirmšķietami ziņojumā norādītie apstākļi par uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšanu kriminālprocesā daļēji apstiprinās un pārkāpums konkrētajos apstākļos ir iespējams. Tas ir pietiekams pamats pārbaudes ierosināšanai, lai izvērtētu minētos faktus pēc būtības.
Savukārt jautājumā par iespējamo izmeklēšanas noslēpuma izpaušanu pārbaude nav rosināma, jo tam nav gūts pat pirmšķietams apstiprinājums, līdz ar to ziņojumā minētajiem apsvērumiem paliekot pieņēmumu līmenī. AT priekšsēdētāja rīcībā nav tiesisku instrumentu, lai izmeklētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Tam jānotiek saskaņā ar attiecīgiem likumiem.
Saskaņā ar Prokuratūras likumu Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja AT priekšsēdētāja īpaši pilnvarots AT tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no likumā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis AT plēnums.
Pārbaudi ierosināt var AT priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas, pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu vai Tieslietu padomes pieprasījuma.
Raidījums “Kas notiek Latvijā?” nesen ziņoja, ka februāra beigās ir iesniegts trauksmes cēlēja ziņojums saistībā ar Stukāna rīcību attiecībā uz tā dēvēto bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu.
“Kas notiek Latvijā?” vairāki avoti apstiprinājuši, ka prokuratūrā notikušas vairākas sapulces, kurās piedalījušies gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētāji, gan dažāda līmeņa prokurori, arī Stukāns. Šajās sapulcēs strīdus objekts bijis arī tas, kam šajā lietā ir vai nav pamata uzrādīt vai neuzrādīt apsūdzību, tostarp – bijušajam Ministru prezidentam, viņa biroja vadītājam un Valsts kancelejas direktoram.
Februāra beigās par Stukāna rīcību šajās sapulcēs tapis trauksmes cēlēja ziņojums par iespējamu ģenerālprokurora pilnvaru pārkāpšanu.
LETA jau rakstīja, ka 5.martā Stukāns medijiem apliecināja, ka prokuratūra nolēmusi pārņemt no KNAB kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu ekspremjera Kariņa komandējumos.
Konkurss uz ģenerālprokurora amatu bija izsludināts, jo 11.jūlijā beigsies Stukāna pilnvaru termiņš ģenerālprokurora amatā.
Kādreizējo Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu Saeima vienbalsīgi apstiprināja ģenerālprokurora amatā 2020.gada 18.jūnijā.
