Vai gāzes koģenerācija būs zem āmura? 1
Subsidētās enerģijas un citi koģenerācijas stacijām šajā gadā piemērotie nodokļi vairākās pilsētās cels maksu par siltumu. Ekonomikas ministrijā (EM) savulaik nosauca 18 pilsētas, kur šī ietekme būs visbūtiskākā. Tās ir Ādaži, Bauska, Cēsis, Daugavpils, Dobele, Grobiņa, Jelgava, Krāslava, Liepāja, Ozolnieki, Rēzekne, Salaspils, Saldus, Sigulda, Valmiera, Valka, Vangaži un Jēkabpils.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš vakar vērtēja – vislielākais, aptuveni 5 – 7% izteiksmē, tarifu kāpums būšot sešās pilsētās. Viena no pilsētām, visticamāk, būs Bauska, kur pusi no piegādātā siltumu saražo Zviedrijas uzņēmējiem piederošā SIA “Windau”. Šā uzņēmuma pārstāvniecības Latvijā vadītāja Ieva Mežatuča teic, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai ir iesniegts siltumenerģijas tarifa projekts un tas pie šā brīža gāzes cenas paredz 71% lielu sadārdzinājumu. “Būtiski ir kāpis dabas resursu nodoklis, jāmaksā akcīzes nodoklis par gāzi, no šā gada ir jāmaksā subsidētās enerģijas nodoklis,” nepieciešamos sadārdzinājuma iemeslus skaidro I. Mežatuča.
Paskaidrošu, ka SIA “Windau” Bauskā no gāzes ražoto siltumu tieši patērētājiem nepārdod, ar to nodarbojas pašvaldības SIA “Bauskas siltums”. Valdes priekšsēdētājs Ilmārs Rūsis savu uzņēmumu vērtē kā precedentu visām 18 koģenerācijas stacijām. Gāzes cenas izmaiņas tarifu varētu sadārdzināt vēl par 20 – 30%.
Tā kā arī pēc iespējamā sadārdzinājuma “Windau” ražotais siltums būs lētāks nekā “Bauskas siltuma” ražotais produkts, tad saskaņā ar likumu pašvaldības uzņēmumam no “Windau” tas būs jāpērk. Bauskas novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Kalinka vakar uzsvēra – 71% lielais sadārdzinājums neattiecas uz iedzīvotājiem, tas attiecas uz kopējo tarifu. “”Windau” ar gāzi ražotais siltums ir viens no vislētākajiem, tā izmaksas ir tuvas šķeldas un koksnes granulu tarifam. Ja gāzes cena kāps, tad maksimālais siltuma tarifa sadārdzinājums Bauskā nepārsniegs 15 procentus,” tā J. Kalinka.
Saskaņā ar patlaban spēkā esošajiem likumiem valsts subsīdijas koģenerācijas stacijām pārtrauks no 2017. gada (tās maksā ne ilgāk kā desmit gadus).
Ilmārs Rūsis teic – pašvaldības uzņēmums meklēšot risinājumu visas sistēmas ražošana – piegāde – patēriņš posmos. Optimālais risinājums esot koģenerācijas stacijas saglabāšana tāpēc, ka Bauskā ir attīstīta infrastruktūra – tai ir pieslēgums diviem gāzes vadiem. Ja likumos neveic izmaiņas, tad visas 18 gāzes koģenerācijas stacijas Latvijā “nonākšot zem āmura”, viņš atzīst kā Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidents.
LSUA valdes loceklis Andris Akermanis skaidro, ka gāzes koģenerācijas stacijas desmit gados var atpelnīt ieguldītās investīcijas, bet nopelnīt nevar. “Ja šīs stacijas slēgs, tad arī lētā siltuma no koģenerācijas nebūs un mājsaimniecībām būs jāmaksā dārgāk. Asociācijas viedoklis ir – subsīdiju maksāšanas laiks koģenerācijas stacijām no desmit gadiem ir jāpagarina līdz 15 gadiem. Ir jāmaina Ministru kabineta noteikumi. Varam diskutēt par maksājumu lielumu koģenerācijas stacijām,” tā A. Akermanis.
I. Mežatuča piebilst – radies iespaids, ka EM lemj, domājot vien par lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, un neredz saistību ar siltuma ražošanu.
Savukārt A. Salmiņš uzsver – papildu 1,9 milj. eiro valsts budžetā no subsidētās elektroenerģijas samaksās 18 iepriekš nosaukto pašvaldību cilvēki. Kāpēc viņi būtu jāsoda? Eksperts arī vērš uzmanību, ka obligātās iepirkuma komponentes, ko maksā valstij piederošā “Latvenergo” un saņem koģenerācijas stacijas, samazinājums problēmu nerisina, gāzes kurināmā izmantotāji tāpat saņemot vairāk kompensāciju nekā atjaunojamo energoresursu izmantotāji. “Saprātīga risinājuma elektroenerģijas cenas kāpumam nav. Tā meklēšana tiek atlikta. Subsidētās enerģijas nodoklis imitē cīņu ar sekām,” tā A. Salmiņš.
Viņš arī piebilst – subsidētās elektroenerģijas nodoklis nerosina atjaunojamo energoresursu izmantošanu.
EM pārstāve Elita Rubesa-Voravko vakar atzina, ka sūdzības no uzņēmējiem par subsidētās enerģijas nodokli un par likumiem un noteikumiem saņemtas neesot, tomēr šā gada beigās ir iecerēts veikt šā nodokļa ieviešanas izvērtējumu. Ja būs vajadzīgs, EM rosināšot labojumus likumos.
