Vai gailenes tiešām ir no tārpiem brīvas sēnes? 23
Latvijas vasarai sliecoties uz beigām, mežos palielinās gan sēņu daudzums, gan to dažādība. Vienlaikus dienu no dienas mežos pieaug sēņotāju skaits. Taču viņiem ir konkurenti, jo sēnes ēd ne vien cilvēki, bet arī dzīvnieki – daudzum daudzu sugu dzīvnieki. Daudzus no tiem ar neapbruņotu aci nevar saskatīt, vēsta portāls “LSM”.
Ar sēnēm barojas mīkstmieši. Īpaši kāri uz tām ir kailgliemeži. Sēņu augļķermeņos robus bieži vien izgrauž arī dažu sugu pieaugušās vaboles, piemēram, bambali. Tāpat panašķoties ar sēnēm mēdz zīdītāji, pirmām kārtām grauzēji, visbiežāk peļveidīgie, vāveres.
Kāpuri, nevis tārpi
Katram sēņotājam tā ne reizi vien gadījies: nogriezis glītu, ārēji veselu beku, viņš ierauga, ka tā pilna ar nelieliem dzīvnieciņiem. Tautā šos kustoņus parasti sauc par “sēņu tārpiem”. Patiesībā šie “tārpi” nemaz nav tārpi. Par “sēņu tārpiem” aplam tiek dēvēti nule pieminētie kukaiņu kāpuri. Kā kāpuri sēnēs rodas? Izšķiļas no pieaugušo kukaiņu sēnēs iedētajām oliņām.
Kamēr sēnēs esošie insektu bērni vēl atrodas oliņas stadijā vai ir pavisam nesen izšķīlušies, daudzus no viņiem ar neapbruņotu aci grūti ieraudzīt. Daļa kukaiņu sugu šauri specializējušās noteiktās sēņu sugās. Ir arī mazizvēlīgas sugas, kuru atvases vienlīdz labi jūtas dažādās sēnēs.
Ļoti bieži vienā un tajā pašā sēnes augļķermenī vienlaicīgi mīt vairāku sugu kukaiņu jaunā paaudze.
Daudzi kukaiņi nemaz nevar attīstīties, kāpura stadijā neizejot caur sēnēm.
Piemēram, atbilstoši nosaukumam sēnēs aizrit visu sēņodiņu bērnība jeb kāpura stadija.
Kopumā dažādās Latvijas sēnēs mājo simtiem sugu insektu kāpuri, pirmām kārtām divspārņu (odiņu, odu, mušiņu, mušu) pēcnācēji. Sēnes reizēm nesmādē dažu vaboļu (sprakšķu, īsspārņu) kāpuri.
Arī citu kukaiņu jaunā paaudze mēdz dzīvot sēnēs – tie ir gaļēdāji kukaiņu kāpuri, kuri pārtiek no sēņēdājiem kukaiņu kāpuriem, konkrēti, dažu sugu jātnieciņu un māņjātnieciņu mātītes iedēj savas oliņas sēnēs mītošu divspārņu kāpuros, padarot divspārņu bērnus par savu atvašu barotavām.
Aplams ir izplatītais uzskats, ka kukaiņu kāpuri nedzīvo indīgajās sēnēs. Sēņodiņu kāpuri atrasti pat mušmirēs, tostarp zaļajā un bālajā mušmirē, kas ir bīstami toksiskas cilvēkiem.
Toties gailenēs kukaiņu kāpurus atrast parasti nav viegli arī tad, kad tie tiek mērķtiecīgi meklēti. Ja izdodas kādu ieraudzīt, tā ir īpaša veiksme! Kāpēc gailenēs nedzīvo “tārpi”? Tāpēc, ka gailenēs lielākā koncentrācijā nekā citās sēnēs atrodas ferments hitināze, kas šķeļ insektu ķermeņa apvalku (ārējo skeletu jeb “čaulu”) veidojošo vielu – hitīnu. Teju visiem sēnēs mītošajiem kukaiņu kāpuriem hitīna apvalks ir relatīvi plāns – nokļūstot koncentrētas hitināzes ietekmē, tas sadalās.
Kā kopā ar sēnēm apēst mazāk kustoņu?
Kā nojaušat, mielojoties ar sēnēm, ne viens vien cilvēks neapzināti apēd tūkstošiem kukaiņu oliņu, kāpuriņu un tārpiņu. Ja nevēlaties būt aktīvi sēņēdāju dzīvnieku ēdāji, ievērojiet sēņotāju pamatlikumu: labāk mazāk, bet labākas. Neņemiet acīm redzami kāpurainās sēnes, atstājiet tās mežā vaislai! Vāciet tikai jaunas sēnes, neaiztieciet pāraugušās, kurās bezmaz vienmēr mājo kaut kādi dzīvnieciņi!
Ja tomēr grozā ir trāpījušās kāpuru nedaudz apdzīvotas sēnes, kā no “tārpiem” atbrīvoties? Vispirms, protams, izgrieziet redzami bojātās vietas. Ja šķiet, ka ar to nepietiek, izmantojiet kādu no klasiskajiem paņēmieniem. Populārākais no tiem: sagrieziet katru aizdomīgo sēni divās trīs daļās un uz pāris stundām iemērciet sālsūdenī. Ja nebūsiet kļūdījies ar sāls koncentrāciju, kukaiņu bērni pametīs savas nesenās mājvietas un pēc tam beigti peldēs šķīdumā. Jums būs mazliet sālītas sēnes bez kāpuriem.
Lai nepanāktu cerētajam pretēju efektu, centieties nepārspīlēt ar sāls devu, jo pārsātinātā šķīdumā kāpuri nomirs, nepaguvuši pamest sēnes.
Otrs vispāratzīts “tārpu” padzīšanas paņēmiens ir temperatūras paaugstināšana: pietuviniet rupji sagrieztas sēnes karstai krāsnij un gaidiet. Glābjoties no strauja temperatūras kāpuma provocētas izžūšanas, kāpuri pakāpeniski pametīs sēnes.
