Rīdzinieki bažās: Vai gaidīsim, kamēr iebruks nākamais jumts? 47
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šogad novembrī Rīgā, Stūrmaņu ielā 3, daudzstāvu dzīvojamā namā iebrukušais jumts rada bažas, ka līdzīgu nelaimi iedzīvotāji var piedzīvot vēl kādā citā namā.
Bet tie iebrūk!
2019. gadā pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma būvspeciālistu veiktās 464. sērijas namu apsekošanas gan tika apgalvots, ka tie esot droši turpmākai ekspluatācijai un ka iedzīvotājiem nekādas briesmas nedraudot. Bet izrādās, ka tā nemaz nav.
Diemžēl Stūrmaņu ielas namā iebrukušais jumts nebija ne pirmais, ne vienīgais. 2014. gadā iebruka jumts tās pašas padomju laikmeta sērijas namam Rīgā, Druvienas ielā 21. 2019. gadā Jelgavā vairākiem daudzstāvu dzīvojamiem namiem cita pēc citas sabruka balkonu konstrukcijas.
Mazāk par 5 cm…
Pēc Stūrmaņu ielas namā notikušās nelaimes Rīgas pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) pārstāvis Krists Leiškalns atzina, ka ar 464. sērijas jeb tā dēvēto lietuviešu projektu namiem vājā vieta ir šo ēku nesošās konstrukcijas, tostarp jumta paneļi, kuriem nav pietiekami droša atbalsta. Tā kā atbalsta laukuma virsma mēdz būt mazāka pat par pieciem centimetriem, paneļi varot noslīdēt, kas arī bija noticis Stūrmaņu ielā 3.
No RNP pārstāvja skaidrotā var secināt, ka šīs sērijas nami tomēr nav pietiekami droši – jumti var iebrukt vēl kādā no uzņēmuma apsaimniekotajiem aptuveni 500 šīs sērijas namiem.
Apsaimniekotājs sācis ārkārtas apsekošanu
Uz jautājumu, ko līdz šim RNP darījis, lai iedzīvotājiem pēkšņi uz galvas neuzkrīt vēl kāds dzelzsbetona panelis, Krists Leiškalns atbild, ka jau pēc 2014. gadā notikušā jumta iebrukuma Druvienas ielas namā ārpus kārtas esot apsekoti visi šīs sērijas namu jumti. Toreiz atklājies, ka jumta paneļi ir bīstami vēl trim citām šīs sērijas ēkām, tāpēc šo ēku nesošās konstrukcijas nostiprinātas. Arī pēc nule piedzīvotā Stūrmaņu ielas namā RNP esot sācis visu 464. sērijas namu ārkārtas apsekošanu, lai novērtētu jumtu paneļu stāvokli.
Jautāts, vai namus apseko tikai pēc tam, kad kādā iebrucis jumts vai notikusi cita nelaime, RNP pārstāvis atbild, ka pēc Ministru kabineta noteikumiem apsaimniekotājam jāapseko katrs pārziņā nodotais nams vienu reizi gadā, lai noskaidrotu, kāds remonts tajā nepieciešams. Ēku tehniskais stāvoklis esot atkarīgs ne vien no vecuma, bet arī no tā, kā tās būvētas. Bet kvalitāte bieži būtiski atšķiras pat vienas sērijas namiem. Pēc apsekošanas katrai ēkai sagatavo savu remontdarbu plānu nākamajiem trīs gadiem, ietverot tajā gan obligāti nepieciešamo, gan vēlamo remontu, par ko lēmums gan jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem.
Vēl neesot jākrīt panikā
Arī manis aptaujātie būvniecības speciālisti teic, ka katra nama stāvoklis būtu jāvērtē atsevišķi. Nevarot apgalvot, ka, piemēram, visas 464. sērijas ēkas ir tik sliktā stāvoklī, ka jebkurā brīdī kādā atkal varētu iebrukt jumts. Tāpēc šo namu iedzīvotājiem nebūtu jākrīt panikā. Tiesa, no paneļiem būvēto namu vājā vieta patiešām ir šo paneļu metinātie savienojumi.
Saeimas deputāts un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Viktors Valainis gan nav tik pārliecināts, ka pirms pusgadsimta vai vēl agrāk celtās sērijveida dzīvojamās ēkas ir tik drošas, ka neapdraud to iemītniekus. Pēc viņa teiktā, liela daļa padomju varas laikā celto daudzstāvu dzīvojamo namu ir tiktāl nolietojušies, ka tuvāko divdesmit līdz trīsdesmit gadu laikā var sabrukt. Ja ēkas netiks remontētas, tad tā jau būs sociāla nelaime – lielam skaitam rīdzinieku vairs nebūs, kur dzīvot.
Stāvoklis ik gadu pasliktinās
Viņaprāt, pati smagākā un mērogu ziņā lielākā problēma ir nevis padomju laikā celto sēriju namu siltināšana, uz ko, ceļoties apkures rēķiniem, valsts skubina iedzīvotājus, bet to tehniskais stāvoklis, kas ik gadu pasliktinās. Publiski tiek paziņots tikai par dažiem iebrukušajiem jumtiem vai nokritušajiem balkoniem. Bet nekas netiek ziņots par to, ka sērijveida namos iebrūk jumti arī citur, no paneļiem celtie nami pamazām vērpjas, to ārsienās parādās vertikālas plaisas. Viņaprāt, neko nedarot, arvien biežāk arī citur notiks tas, kas tikko notika Stūrmaņu ielā.
Viktors Valainis teic, ka ministrijās, arī vairāku Latvijas pilsētu pašvaldībās kaļ plānus, kā vairāk atbalstīt šo namu atjaunošanu. Bet ar līdzšinējiem instrumentiem un ar to naudas apjomu, ko namu atjaunošanai valsts piedāvā pašlaik, viņaprāt, ir par maz, lai varētu cerēt uz būtisku pavērsienu.
Vajadzīga kompleksa atjaunošana
Pērn intervijā “Latvijas Avīzei” RNP valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis atzina, ka nepieciešama šo padomju varas laikā celto sērijveida namu kompleksa atjaunošana – sākot ar konstruktīvo būvelementu nostiprināšanu un beidzot ar logu un durvju nomaiņu un siltināšanu. Bet, lai Rīgā atjaunotu tikai RNP apsaimniekotos ap 4000 sērijveida namus, būtu vajadzīgi aptuveni 1,7 līdz 2 miljardi eiro. Pēc viņa teiktā, iedzīvotāji vieni paši to nepavilks. Turklāt jāņem vērā, ka ik gadu būvniecības izdevumi strauji pieaug.
Jautāts, kas būtu vajadzīgs, lai izvērstu padomju laikā būvēto sēriju namu atjaunošanu, Viktors Valainis atbild, ka viens no atbalsta instrumentiem varētu būt pašvaldības garantēts aizņēmums vairāku desmitu miljonu apmērā, kuru aizņemties iznāktu lētāk, nekā aizņemoties ap 300 000 eiro tikai viena nama remontam. Ar krietni lielāku kredīta summu, viņaprāt, varētu atjaunot ievērojami vairāk namu un ar mazākiem izdevumiem.
Apseko namu vājās vietas
Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders, jautāts, vai padomju laika dzīvojamā fonda uzturēšanai nav jāveido īpašs fonds, atbild, ka padomju laikos celto namu atjaunošanai kopš 2009. gada iedzīvotājiem ir pieejams valsts un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finanšu atbalsts.
Viņš uzsver, ka daudzstāvu dzīvojamie nami ir iedzīvotāju īpašums, tāpēc to atjaunošanu var atbalstīt vienīgi valsts apstiprināto atbalsta programmu ietvaros – grantu vai aizdevumu veidā.
Bet ko tad ministrija var darīt iedzīvotāju labā? Mārtiņš Auders stāsta, ka aizvadītajos divos gados ministrijas pieaicinātie eksperti izlases kārtībā apsekojuši padomju varas laikā celtos sērijveida dzīvojamos namus. Jau esot apsekoti 103. un 464. sērijas nami, ņemot vērā, ka pēdējo oficiālais ekspluatācijas laiks ir beidzies. Šogad pētīta 602. sērijas namu nesošo konstrukciju drošība. Vairāku sēriju namiem atsevišķi pētīta arī balkonu mehāniskā stiprība.
Jautāts, ko dos šie pasākumi, Mārtiņš Auders atbild, ka, turpmāko divu līdz triju gadu laikā pabeidzot pilnīgi visu sēriju dzīvojamo namu apsekošanu, būšot skaidrs, kādi ir tiem raksturīgākie trūkumi un kā tos novērst. Tas, pirmkārt, ļaušot namu pārvaldniekiem pievērst lielāku uzmanību sērijveida ēku konstrukciju vājajām vietām. Otrkārt, balstoties uz katrai sērijveida namu grupai atklātajiem trūkumiem, varēšot sagatavot plānus to novēršanai, tāpat noskaidrot, kādi izdevumi vajadzīgi to remontam.
Tomēr jāatgādina, ka pētījumiem par namu stāvokli dažādas valsts pārvaldes nodarbojušās jau gadu desmitus ilgi (skat. tabulu). Un arī nauda pētniecībai tērēta uz nebēdu. Bet, kamēr pēta, tikmēr kaut kur atkal brūk… Atliek vien jautāt. Kad un kurš beidzot sāks remontēt namus?
Kamēr pēta, tikmēr brūk
No padomijas mantotā dzīvojamā fonda pētniecības hronoloģija
• 2006. gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments apmaksā pētījumu, lai apzinātu padomju laikā būvēto sērijveida dzīvojamo namu stāvokli un apsaimniekošanu un lai izpētītu namu atjaunošanas ekonomisko lietderību.
• 2018. gada beigās pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma Rīgā, Rēzeknē un Jelgavā būvspeciālisti pēta 316. un 318. sērijas daudzdzīvokļu ēku balkonu tehnisko stāvokli, atzīstot, ka balkoni ir bēdīgā stāvoklī. Jau pēc gada tie nobrūk vairākiem Jelgavas namiem.
• 2018. gada nogalē pētījumos iesaistās Valsts kontrole, revīzijas ziņojumā atklādama, ka liela daļa gadiem ilgi neremontēto un pienācīgi neuzturēto daudzdzīvokļu namu nolietojušies tiktāl, ka dzīvot tajos kļūst bīstami.
• 2019. gada 21. maijā pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma valdība nolēma no valsts budžeta iztērēt 280 000 eiro, lai Latvijas mājokļu pētījumam nolīgtu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertus.
• 2020. gada pavasarī Ekonomikas ministrija izsludināja konkursu par pētījumu, kurā noskaidrotu padomju laikā celto 467A sērijas daudzdzīvokļu ēku stiprību.
• 2022. gadā Ekonomikas ministrija veic padomju laikā celto sērijveida māju pētījumus izlases kārtībā. Mērķis – noskaidrot tipveida projektu vājās vietas ilgstošās ekspluatācijas gaitā.
