– Māra Kučinska valdības deklarācijā solīts pilnveidot VKKF finansēšanas modeli. Kādas ir indikācijas par šā nodoma praktisko iemiesojumu?

D. Melbārde: – Par šo jautājumu esam pieredzējuši jau vairākas diskusijas politiskajā līmenī. Ministrijas viedoklis ir tāds pats kā VKKF – ka vislabākais bija sākotnējais, līdz 2004. gadam īstenotais modelis, jo tas ļauj atgriezties pie finansējuma plānošanas ilgtermiņā. Būtiskākais šķērslis – mums nav izdevies panākt lēmumu pieņēmēju vairākuma atbalstu – lielā mērā tāpēc, ka pretī nav bijis finansējuma, jo šobrīd valsts prioritātes ir citas.

– Vai jums par to ir bijusi saruna ar premjeru Māri Kučinski?

– Divpusējā sarunā premjers atzina, ka iepriekšējais VKKF finansēšanas modelis ir bijis veiksmīgāks, taču realitātē parasti iestājas brīdī, kad jācīnās par budžetu. Taču skaidrs, ka finansējuma palielinājumam būtu jāiet kopā ar piedāvājumu, kādi jauni stratēģiskie mērķi kultūrā tiks sasniegti, ko iegūs sabiedrība, kā tas ietekmēs reģionu attīstību.

Kas notiks tālāk

Par to, ko un kā mainīt VKKF nozaru finansēšanas modelī, spriedīs darba grupa, kurā strādās VKKF padomes, Kultūras alianses un Kultūras ministrijas pārstāvji, bet konkrētus lēmumus pieņems VKKF padome.

Konkrēts termiņš, līdz kuram jāpieņem lēmumi, gan vēl nav noteikts, skaidrība šai jautājumā būšot aprīļa sākumā.

Līdz 24. martam VKKF pieņem pieteikumus nozaru ekspertu komisiju izveidei.