Vai gaidāma studiju programmu skaita samazināšana? 0
Jauniešiem, kuri šajā vasarā turpinās mācības augstākās un profesionālās izglītības iestādēs, jārēķinās, ka tajās joprojām notiek pārmaiņas, galvenokārt pateicoties Eiropas struktūrfondu ieguldījumiem.
Profesionālās izglītības iestādēs, galvenokārt tehnikumos, turpinās vērienīgi remontdarbi, kas var radīt arī neērtības, tomēr tas ir nepieciešams ieguldījums nākotnē. Tāpat infrastruktūras uzlabošanas darbi noris koledžās. Visvairāk – gandrīz 6, 6 miljoni eiro – piešķirti Rīgas Tehniskās koledžas modernizācijai. 4,2 miljoni eiro tiek ieguldīti Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā.
Augstskolās infrastruktūras uzlabojumi par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem jau lielākoties noslēgušies, tomēr tie turpinās, lai modernizētu STEM, kā arī medicīnas un radošās industrijas studiju programmas.
Kopumā augstskolās un koledžās infrastruktūras un studiju programmu, kā arī zinātnisko institūciju modernizācijā tiek ieguldīti 180 miljoni eiro.
Iegulda studiju programmās un profesoros
Nākamajos gados turpināsies struktūrfondu ieguldījumi studiju programmu attīstībai, veidos studiju programmas angļu valodā, lai veicinātu studiju programmu internacionalizāciju. Tāpat iecerēts veicināt augstskolu sadarbību, ieguldot struktūrfondu finansējumu augstskolu kopīgi veidotās studiju programmās. Tādējādi iecerēts novērst studiju programmu fragmentāciju un to, ka resursi tiek sadrumstaloti starp pārāk daudzām augstskolām un programmām. Arī šim mērķim piešķirts Eiropas finansējums – kopumā 11 miljoni eiro.
34 miljoni eiro paredzēti kā investīcijas akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču pilnveidē, piemēram, uzlabojot mācībspēku angļu valodas zināšanas, lai viņi varētu strādāt studiju programmās, kas tiks īstenotas angļu valodā. Tāpat finansējums tiks piešķirts mācībspēku sadarbībai ar industriju, lai viņi gūtu jaunāko informāciju par savu studiju jomu.
Tāpat Eiropas finansējums tiks tērēts, lai Latvijas augstskolām piesaistītu ārvalstu akadēmisko personālu.
Iecerēts arī stiprināt augstskolu iekšējās pārvaldības sistēmu, kam plānots tērēt 20 miljonus struktūrfondu naudas.
Vērtēs ārzemju eksperti
Savukārt pusotra miljona struktūrfondu finansējuma paredzēts, lai Latvijas augstākās izglītības sistēmā ieviestu jaunu, starptautiskām prasībām atbilstošu akreditācijas sistēmu. Latvijas Akadēmiskās informācijas centrs ieguvis starptautisko EQAR sertifikātu, taču Latvijas augstskolas pašas varēs izvēlēties, vai akreditēt savas studiju programmas un virzienus šajā centrā vai kādā ārvalstu aģentūrā, kurai arī ir attiecīgais sertifikāts. Gan Akadēmiskās informācijas centram, gan citai atzītai aģentūrai studiju programmu un virzienu vērtēšanai būs jāpiesaista ārvalstu eksperti. Šī akreditācija sāksies 2020. gadā, bet beigsies 2023. gadā.
Līdz šim augstskolās akreditēja tikai studiju virzienus, bet nevētīja katru studiju programmu atsevišķi. Vai akreditācijas rezultātā daļa studiju programmu varētu tikt atzītas par nepietiekami kvalitatīvām un to skaits varētu samazināties?
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone atzīst, ka programmu skaits varētu mainīties, taču varētu būt saistīts ne tikai ar akreditāciju, bet arī ar jau iepriekš pieminēto studiju programmu konsolidāciju, kas tiks stimulēta, ieguldot Eiropas finansējumu.
Tomēr akreditācijas rezultāti parādīs, kuras studiju programmas jāpilnveido, kuras jāslēdz un vietā jāveido cits piedāvājums, atzīst ministrijas pārstāve.
Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš spriež, ka no IZM atkarīgs, cik lielā mērā akreditācija var samazināt studiju programmu skaitu, jo ministrija var ietekmēt to, kādi būs akreditācijas kritēriji: jo latiņu cels augstāk, jo vairāk studiju programmu to var nepārvarēt. Viņš norāda: akreditācija faktiski ir vienīgais veids, kā valsts var ietekmēt studiju programmu skaitu un kvalitāti privātajās augstskolās.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra toties uzskata, ka nekādas fundamentālas izmaiņas studiju programmu piedāvājumā tuvākajā laikā nav gaidāmas.
Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis teic, ka pārmaiņas ir nepieciešamas un tās nevar gaidīt līdz 2023. gadam, kad noslēgsies akreditācija. Viņaprāt, ir jāizvētī studiju programmas Latvijas augstskolās, jāsaprot, vai un cik daudz tās pārklājas, ko nepieciešams konsolidēt.
Ja tiek atklātas nepietiekami kvalitatīvas vai nepieprasītas studiju programmas, tās varētu slēgt vai apvienot un nemaz nevirzīt akreditācijai.
Tā kā akreditācija ir par maksu, virzīt akreditēšanai neperspektīvas studiju programmas būtu liela augstskolas naudas tērēšana. Samazinot studiju programmu skaitu, būtu iespējams pilnvērtīgāk finansēt tās programmas, kas turpinās darboties.
Vai Latvijas augstskolas uzticēsies vietējai aģentūrai vai arī piesaistīs ārvalstu akreditētājus?
J. Vētra prognozē, ka ārzemju akreditētājus augstskolas izvēlēsies tikai tad, ja to piedāvājums būs daudz lētāks nekā vietējam akadēmiskās informācijas centram. Tam piekrīt G. Krūmiņš: “Mēs drīzāk pieaicinātu vietējo aģentūru, jo ārvalstu akreditētāji var nezināt kontekstu un situāciju valstī. Jā, vietējā aģentūra arī piesaista ārvalstu ekspertus, tomēr tas ir savādāk nekā tad, ja pilnībā piesaistīti ārvalstnieki.”
