“Vai gadījumā mēs nepaliksim kā Ahilleja papēdis Baltijā ar drāšu žogu?” Iedzīvotājs jautā, vai Latvijā tāpat kā Igaunijā cels betona bunkurus gar robežu 0
TV24 raidījumā “Uz līnijas” kāds skatītājs interesējās par Latvijas valsts aizsardzības spējām un žogu uz austrumu robežas, salīdzinot ar Igauniju: “Igaunija plāno uzcelt 600 bunkurus gar Krievijas robežu. Vai gadījumā mēs nepaliksim kā Ahilleja papēdis Baltijā ar drāšu žogu?” Uz šo jautājumu atbildēja raidījuma viesis – 14. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs Jānis Skrastiņš.
“Jautājums ir – kas tie ir par bunkuriem? Ja tie ir domāti aizsardzības spēju stiprināšanai, tad šie te veidi, kā mēs aizsargājam ir ļoti dažādi. Šeit es ļoti paļaujos uz Latvijas bruņotajiem spēkiem. Katrā ziņā visās diskusijās, kurās mēs esam bijuši klāt – gan slēgtas, gan atklātas formas diskusijās -, es varu teikt, ka mums ir ļoti liels pamats viņiem uzticēties,” atzina Saeimas deputāts Skrastiņš. Latvijas bruņotie spēki “zina, ko dara”, piebilda viņš.
Vai mums Latvijā vajadzētu veidot kaut ko līdzīgu kā igauņiem – veidot bunkurus gar Krievijas robežu? “Es zinu tikai to, ka bruņotajiem spēkiem ir sadarbība ne tikai starp Baltijas valstīm, bet arī ar Poliju un Skandināviju, un arī šīs aizsardzības līnijas tiek saskaņotas, kā pareizi un ko darīt. Tur nav tā, katrs kaut ko atsevišķi domā, plāno un dara,” sacīja Skrastiņš, atbildot uz jautājumu par Igaunijas aizsardzības plānu – betona bunkuru celšanu.
Kā vēsta Igaunijas medijs “ERR.ee“, tad šovasar Igaunijas Aizsardzības investīciju centrs (RKIK) izsludinās iepirkuma konkursu par 600 betona bunkuru celšanu. Pagaidām nav zināms, ar kuriem privāto zemju īpašniekiem būs jāapspriežas par bunkuru ierīkošanu viņu īpašumos.
Pēc Igaunijas divīzijas inženieru vienības komandiera pulkvežleitnanta Ainara Afanasjeva (Ainar Afanasjev) teiktā, mērķis ir miera laikā paveikt pēc iespējas vairāk sagatavošanās darbu. “Tas nozīmē, ka tas viss ir jādara miera laikā un ar civilo aprīkojumu. Tāpēc mēs cenšamies izplānot visas nepieciešamās vietas un miera laikā paveikt tik daudz, cik vien iespējams,” sacīja Afanasjevs.
Šoruden Igaunijas dienvidos un ziemeļaustrumos parādīsies paraugpunkti. Pagaidām vēl nav zināms, ar kuriem privāto zemju īpašniekiem būs jāapspriežas par betonu bunkuru izvietošanu viņu īpašumos. Pagājušajā rudenī Igaunijas Aizsardzības spēki (EDF) izmēģināja trīs betona bunkuru prototipus. Vieglākais prototips neizturēja, bet smagākos EDF paši nevar uzstādīt.
“Miera laikā tas nozīmē, ka 50 kvadrātmetru liela platība uz kādu laiku tiks izrakta. Tajā tiks ierīkots betona bunkurs. Pēc tam tas izskatīsies kā pilskalns,” skaidroja pulkvežleitnants. Par bunkuriem atbildīgā struktūrvienība periodiski pārbaudīs bunkuru konstrukcijas, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā.
Aizsardzības investīciju centrs plāno šovasar uzsākt iepirkumu par aptuveni 600 bunkuru izveidi. Igaunija dalās savā pieredzē arī ar citām Baltijas valstīm, Poliju un Somiju. Tas rada jautājumu, vai Igaunijas uzņēmumi potenciāli varētu ražot betona bunkurus arī kaimiņvalstīm. Saskaņā ar RKIK infrastruktūras nodaļas vadītājas Kadi-Kai Kollo teikto, bunkuru iepirkums tiks izsludināts šā gada otrajā ceturksnī, raksta “ERR.ee”.
“Šāda veida kopīgi iepirkumi varētu tikt apsvērti, taču mēs noteikti virzāmies uz priekšu ar savu plānu izsludināt lielo bunkuru konkursu šā gada otrajā ceturksnī,” sacīja Kollo. Visas trīs Baltijas valstis plāno izveidot aizsardzības zonas, taču katra valsts patstāvīgi būvē savu aizsardzības zonu. Igaunija savai aizsardzības zonai jau ir iegādājusies betona pūķa zobus un dzeloņstieples 1,6 miljonu eiro vērtībā. Tiesa gan, tie netiks uzstādīti miera laikā.
Pilnu TV24 raidījumu “Uz līnijas” variet skatīties video šeit:
