Kā izvairīties no puves kāpostu uzglabāšanas laikā 0
Holandiešu dārzeņkopji bieži atgādina: “Glabātava nav slimnīca, tā spēj saglabāt ievietotu dārzeņu kvalitāti, bet nespēj to uzlabot.” Nedz šķirnes piemērotība uzglabāšanai, nedz glabātavas aprīkojums nespēj izglābt no bojāšanās jau inficētus dārzeņus.
Mūsu profesionālie dārzeņu audzētāji pēdējos 15 gados ir uzbūvējuši daudz lielāku un mazāku dārzeņu glabātavu, kas spēj nodrošināt nepieciešamo temperatūru un relatīvā gaisa mitruma uzturēšanu, tomēr ražas zudumi uzglabāšanas laikā tieši baltās un pelēkās puves dēļ dažkārt mēdz sasniegt 30–50% (!).
Nereti jau janvārī dažās glabātavās var redzēt balto vai pelēko pūkaino kažociņu teju katrai (!) kāpostgalviņai. Ja šos kāpostus ir iespējams ieskābēt, puve nozīmē tikai papildu darbu galviņu notīrīšanai un, iespējams, mīkstāku gala produktu. Kāpostus, kas paredzēti realizācijai svaigā veidā tirgū, arī var notīrīt līdz daudzmaz pieņemamai kvalitātei, bet tikai tādā daudzumā, cik iespējams pārdot 1–2 dienu laikā.
Lielveikalu tīklos tik ļoti inficētus kāpostus realizēt nav iespējams, jo infekcija turpina attīstīties un galviņas bojāsies jau tirdzniecības zālē uz letes. Tieši tāpēc baltā un pelēkā puve izraisa ļoti lielus ekonomiskos zaudējumus zemniekiem.
Puvju radītie zaudējumi
Parēķināsim – ja vidējā uzglabājamo galviņkāpostu ražība Latvijā ir 70 t/ha (ir saimniecības, kas ražu, mazāku par 100 t/ha, uzskata par neražu) un vidējā ražotāja cena ir 0,20 EUR/kg, pat tikai 20% ražas zudumu nozīmē 14 t/ha jeb 2800 EUR/ha. Papildus nāk izdevumi šo sapuvušo kāpostu uzglabāšanai. Pēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Bruto seguma aprēķina 2018 datiem, 2018. gadā galviņkāpostu uzglabāšana divu mēnešu laikā izmaksāja vidēji 12 EUR/t. Tātad šīs sapuvušās 14 t/ha zemniekam papildus izmaksāja 168 EUR/ha, radot kopējos zaudējumus 2968 EUR/ha.
Bet cietējs nav tikai zemnieks, cieš arī valsts. Lielākā daļa uzglabājamo kāpostu tiek realizēta caur lielveikalu tīkliem un citur mazumtirdzniecībā, maksājot valstij PVN. Pat tikai ar ražotāja cenu 0,20 EUR/kg valsts kāpostu puves dēļ nesaņem PVN 148 EUR/ha, bet lielveikalos zemo cenu sezonā galviņkāpostu vidējā cena ziemas periodā (akcijas neskaitot) ir ap 0,40 EUR/kg. Tātad valsts zaudē 348 EUR/ha. Varbūt valstij tas nav sevišķi daudz, tomēr tas ir zaudējums.
Cieš arī vide, jo bojāgājušo kāpostu audzēšanai tika patērēti mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļi (herbicīdi, insekticīdi), kā arī traktoru darbi, tātad dīzelis – produkti, kuru ražošana un izmantošana papildus noslogo vidi. Labi vēl, ka paši sapuvušie kāposti vidi nenoslogo, tie mierīgi satrūd dažu mēnešu laikā, atdodot dabai uzkrātos barības elementus un vairojot patogēnu sklerociju daudzumu vidē, tātad apdraudot nākamā gada ražas veselību. Tiesa, kādu laiku no puvušiem kāpostiem nāk nelaba smaka, bet tie jau ir sīkumi.
Arī tad, ja iepuvušas galviņas ražas novākšanas laikā netiek aiztiktas un zemnieki vāc tikai vizuāli veselus kāpostus, ierosinātājsporas ar vēju nonāk uz citām galviņām un inficē tās. Tālāk infekcija attīstās glabātavā, un to neierobežo pat temperatūra ap 0 oC.
Ko dod fungicīda smidzinājums?
Fungicīdu lietošana uzglabājamo galviņkāpostu aizsardzībai ir nepieciešama ne tikai zemniekam, bet arī valstij un videi. Profesionālie audzētāji tos arī lieto. Problēma ir cita – Latvijā trūkst dārzeņos reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu. Galviņkāpostu aizsardzībai pret balto puvi pašlaik ir reģistrēts viens fungicīds – Signum. Šis līdzeklis ir efektīvs arī pret Sclerotinia sclerotiorum un Botrytis cinerea (baltās un pelēkās puves ierosinātājiem). Nelaime tā, ka šo līdzekli drīkst lietot tikai divas reizes sezonā, bet visas infekcijas, pret kurām tas ir reģistrēts, neattīstās vienlaikus.
Tāpat ir reģistrēts mikrobioloģiskais līdzeklis Serenade Aso, bet par tā efektivitāti tieši pret pelēko un balto puvi kāpostos pašlaik trūkst informācijas.
Audzētājam jālauza galva, kā sakombinēt reģistrētos pieejamos (jo nebūt ne viss, kas reģistrēts, ir pieejams tirgū) līdzekļus, ņemot vērā grūti prognozējamos laika apstākļus visa veģetācijas perioda garumā un nogaidīšanas laiku. Tas ir sarežģīts, bet nepieciešams darbs, lai veiksmīgi aizsargātu ražu un vienlaikus nepārkāptu likumu.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops īpašajā pielikumā ‘Augļu un dārzeņu uzglabāšanas knifi”
