Vai fotoradari svarīgāki par valsts drošību? Nesteidz atbalstīt lielāku aizsardzības budžetu 7
Kolektīvajam priekšlikumam par aizsardzības finansējuma palielināšanu mazs atbalstītāju skaits.
Līdzšinējā valdības attieksme pret aizsardzību un iedzīvotāju drošību ir bijusi bezatbildīga – tā uzskata Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO). Tādēļ tā kopā ar līdzīgi noskaņotām organizācijām portālā “manabalss.lv” sākusi vākt parakstus kolektīvajam iesniegumam, kurā aicina Saeimu apstiprināt Aizsardzības ministrijas sagatavoto likumprojektu un rīcībplānu aizsardzības budžeta palielināšanai līdz 2% no IKP līdz 2020. gadam. Taču šķiet, ka sabiedrības attieksme pret savu drošību ir tikpat vieglprātīga – divu nedēļu laikā šo iniciatīvu parakstījuši tikai 500 cilvēki. Salīdzinājumam – TV raidījuma “Zebra” rosinātais kolektīvais iesniegums pret fotoradariem savulaik līdzīgā laika posmā jau bija pietuvojies 10 000 parakstu slieksnim.
Protams, šoreiz zemo aktivitāti varētu skaidrot ar faktu, ka dažādu līmeņu politiķi ir pauduši atbalstu aizsardzības budžeta palielinājumam, valdība piešķīrusi papildu līdzekļus Zemessardzei un Jaunsardzei, Saeimas Budžeta komisijā tiek skatīts pilnīgi jauns un uzlabots Valsts aizsardzības finansēšanas likums. Taču iniciatīvas autori, gribēdami šo procesu pasteidzināt, var nejauši panākt pretējo. Proti, ja kolektīvo iesniegumu nepieciešamo 10 000 cilvēku vietā parakstīs vien daži simti aktīvistu, tad tas kalpos par spēcīgu argumentu tiem politiskajiem spēkiem, kas nevēlas Latvijas aizsardzības stiprināšanu. Viņi, atsaucoties uz kūtro parakstīšanos, varēs apgalvot, ka sabiedrībai šie 2% nav būtiski, ka labāk šos līdzekļus atvēlēt citiem mērķiem.
“Mazā parakstītāju aktivitāte mums bija nepatīkams pārsteigums. To varētu skaidrot ar cilvēku bažām, ka aizsardzības finansējuma palielinājums nozīmē attiecīgu līdzekļa samazinājumu citām jomām vai nodokļu paaugstināšanu,” atzina LATO ģenerālsekretāre Katrīna Allikas. Tādēļ organizācija gatavojas ar ekspertu palīdzību skaidrot sabiedrībai aizsardzības budžeta veidošanas principus.
LATO visām ministrijām un Saeimas frakcijām izsūtījusi atklātu vēstuli ar aicinājumu neatliekami reaģēt uz nacionālās drošības draudiem. Kolektīvajā iesniegumā runa ir tikai par 2% aizsardzības nozarei, bet šajā vēstulē ir arī vairāki citi priekšlikumi. Piemēram, atcelt uzturēšanās atļauju izsniegšanu pret nekustamo īpašumu, kā arī neizsniegt uzturēšanās atļaujas NATO un ES nedraudzīgu valstu pilsoņiem. Samazināt enerģētisko atkarību no Krievijas. Stiprināt mazākumtautību skolu vispārējās izglītības programmu, tostarp nodrošinot tajās latviešu valodas īpatsvara būtisku pieaugumu līdz 2018. gadam. Tāpat LATO iesaka novērst Krievijas propagandas kanālu apraidi Latvijā un pabeigt sarunas par NATO militāro bāzu izveidi Latvijā.
Pagaidām uz šo vēstuli atbildējusi tikai Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, solot “nepieciešamības gadījumā izmantot šos priekšlikumus savā darbā”.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) sacīja, ka ministrija vēl tikai gatavojot atbildi. “Taču es pats personīgi piekritu, ka termiņuzturēšanās atļauju jomā vajadzētu domāt par papildu ierobežojumiem, bet tas ir deputātu jautājums. Drošības kontekstā noteikti būtu atbalstāms priekšlikumus pilnvarot valdību uz laiku liegt atsevišķu valstu pārstāvjiem saņemt šīs atļaujas,” uzskata ministrs.
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (“Vienotība”) LATO priekšlikumus vērtēja piesardzīgi: “Saprotiet, nevalstiskas organizācijas var izteikties asāk un stingrāk nekā politiķi, un tas ir veselīgi. Taču par katru no šiem jautājumiem vajag runāt un iespēju robežās īstenot.” Viņš nepiekrita apgalvojumam, ka valdība pēdējos gadus būtu bezatbildīgi attiekusies pret aizsardzību – finansējuma samazinājumu esot izraisījuši krīzes apstākļi un līdzekļu trūkums, nevis politiska tuvredzība.
“Visi šie septiņi punkti ir aktuāli, un vairākos no tiem koalīcijai ir plaša izpratne un atbalsts,” teica Reformu partijas Saeimas frakcijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa atgādināja, ka 8. maijā tiks pieņemti grozījumi Imigrācijas likumā, kas paaugstinās slieksni, par cik vērtīgu nekustamo īpašumu var kandidēt uzturēšanās atļauju saņemšanai. Ar vēl stingrākiem ierobežojumiem, viņasprāt, jābūt piesardzīgiem, jo tie var skart arī daudzas latviešu ģimenes, piemēram, būvniecībā strādājošos.
Turpretim jautājumā par pāreju uz mācībām latviešu valodā gandrīz visi aptaujātie deputāti bija skeptiski. Vējonis uzskata, ka mazākumtautību skolu programmas nav tiešā veidā saistītas ar valsts drošību. Kalniņš bažījās, ka piespiedu kārtā pārejot uz mācībām latviešu valodā varētu pieaugt spriedze sabiedrībā. Kalniņa-Lukaševica ieteica skolu reformas vietā dot iespēju apgūt latviešu valodu tiem, kas to vēlas, nodrošinot valsts finansētus kursus, jo tie pašlaik esot “deficīts”. Vienīgi Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Dombrava piekrita visiem septiņiem LATO priekšlikumiem: “Tie lielā mērā saskan ar mūsu apvienības uzstādījumiem. Vēl nesen mēs bijām vienīgā saucēja balss tuksnesī, kas runāja par šiem jautājumiem, bet tagad mums pievienojas arī agrāk skeptiskas organizācijas. Tātad esam uz pareizā ceļa.”
