Vai forsītijas ir piemērotas dzīvžoga veidošanai? 0
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Dārzā saaugušas forsītijas milzīgi liels krūms. Vēlos tam piešķirt formu, taču baidos, ka tās vairs neziedēs, jo dažus gadus tā jau bijis. Vai forsītijas der cirptajam dzīvžogam?” – jautā Vija Nautrēnos.
“Forsītijas labi padodas formēšanai – no tām var veidot gan cirptos dzīvžogus, gan modīgas bumbas,” skaidro dendroloģe Zaiga Graudiņa no stādaudzētavas Sakstagals. Stirnām tās īpaši negaršo, tāpēc var droši stādīt arī kā brīvi augošu dzīvžogu laukos. Turklāt maza dzinumu īsināšana padarīs krūmu tikai kuplāku.
Tagad pēc noziedēšanas ir īstais laiks, lai apgrieztu lielus krūmus un apcirptu dzīvžogus.
Taču, ja dārzā vieta atļauj un krūms zied bagātīgi, cirpšana obligāti nav vajadzīga. Savs skaistums ir arī zeltaini ziedošajā, lielajā forsītiju mākonī.
Ziedus nokož sali un atkušņi
Pēdējos gados forsītijas visos dārzos zied bagātīgi, jo bijušas labvēlīgas ziemas, ziedpumpuri nav izsaluši. Tām kaitē tādas ziemas, kad lieli sali mijas ar krasiem atkušņiem un siltuma periodiem. Pēc apsalšanas pavasarī saaug tikai jaunie dzinumi, uz kuriem nav ziedu. Tie ieriešas jau iepriekšējā gadā. Apsalšana ir pielīdzināma spēcīgai apgriešanai. Neziedēšanai var būt arī citi iemesli (šķirne, slikta vieta, apgriešana nelaikā), taču, ja forsītija tomēr tagad zied, tā to darīs arī turpmāk, kad atkopsies no stresa. Novērtēt, vai ar pašu forsītiju viss kārtībā, var, ielūkojoties kaimiņu dārzos un apstādījumos, kur tās aug. Ja nezied arī citiem, tātad togad vainojami laika apstākļi un jācer vien uz ziedēšanu nākamgad.
Latvijā labi aug tā sauktā olveida jeb Korejas forsītija (Forsythia ovata). Ja ļauj brīvi augt, tā veido ap 1,5 metrus augstu krūmu.
Frizē mazliet vai stipri
Ja vēlas krūmu padarīt tikai mazliet kompaktāku, formīgāku, var saīsināt garākos dzinumus. Tad nekādu lielo trūkumu ziedēšanas skaistumā nākamgad nemanīs. Tagad cērpot, ataugušie dzinumi pagūs nobriest un jau nākampavasar raisīs ziedus. Būs gan ziedi, gan jaunie dzinumi.
Taču var arī griezt pamatīgāk, krietni samazinot krūmu un piešķirot vēlamo formu. Jārēķinās, ka pirmajā gadā pēc pamatīgās atsēdināšanas nekāda lielā ziedēšana nebūs, jo augam būs bagātīgi saauguši jaunie dzinumi. Taču vēl pēc gada ziedēšana atsāksies.
Dzīvžogu cērp un pavairo
Forsītijas labi der cirptajiem dzīvžogiem, jo piecieš drastisku pagriešanu. Protams, pareizi būtu dzīvžodziņus apcirpt jau no iestādīšanas brīža, pakāpeniski katru gadu piespicējot dzinumu galus, lai tie sazarojas un krūmi veidojas kupli. Taču var arī atjaunot pāraugušus krūmus.
Ja vēlas saglabāt izveidoto krūma formu pēc iespējas ilgāk, tad jāveido pamatīgi. Lai pieturētu vēlamo izskatu, kad sāks augt jaunie dzinumi, tos pāris reižu sezonā apcērp, rīkojoties līdzīgi kā ar citiem dzīvžogu augiem. Katrā cirpšanas reizē atstāj tikai nedaudz no jaunā dzinuma. Jārēķinās, ka tik un tā ar laiku izvēlētā forma kļūs lielāka. Kad dzīvžodziņš kļūs pārāk plats vai augsts, atkal var veikt atjaunojošo griezumu, apcērpot pamatīgāk.
Forsītijas zied uz vismaz divus gadus vecajiem dzinumiem. Tādēļ skaisti ziedēs arī cirptās formas, jo iekšpusē vienmēr būs arī vecākie, pārkoksnējušies dzinumi.
Forsītijas labi pacieš sausumu.
Izaudzē jaunu stādu pats
Stādus dzīvžogam var nepirkt, jo tos var labi saaudzēt pašu spēkiem. Izvēlas skaisti ziedošu un salcietīgu krūmu. Pieliec dzinumus, apber tos ar augsni un uzliek smagumam akmeni, lai zars neceļas augšā. Pieliektos zarus palaista. Pēc kāda laika būs izveidojušās saknes. Tad katru jauno augu atdala, pārcērtot gulošo zaru. Jaunajiem augiem kādu laiku vēlams ļaut ieaugties vecajā vietā, kur tie apsakņojušies. Piemēram, šogad ieaudzētos stādus paliekošā vietā labāk pārcelt nākampavasar. Tos arī vienkopus ir ērtāk uzmanīt, palaistot un pamēslojot, lai ātrāk izveidojas kupli krūmiņi.
Apgriezto forsītiju sausā laikā vēlams salaistīt, taču mēslo minimāli. Labās dārza augsnēs labāk papildus neko nedot.
